Oktobrī notikušajās Gruzijas parlamenta vēlēšanās uzvaru guvusi prokremliska partija, kura Gruzijā valda jau kopš 2012.gada, taču Gruzijas prezidente Salome Zurabišvili aicināja cilvēkus iziet ielās uz mītiņu, jo tiek uzskatīts, ka rezultāti ir falsificēti, kā arī dažiem vēlētājiem draudēts, ka viņi pazaudēs darbu, ja nebalsos par attiecīgo partiju. Diemžēl, lai arī Gruzijas Iekšlietu ministrija paziņoja, ka par iespējamu balsošanas biļetenu viltošanu kādā vēlēšanu iecirknī aizturēti divi cilvēki, savukārt prokurori ierosinājuši 47 krimināllietas par iespējamiem vēlēšanu pārkāpumiem, kopumā pēc pārbaudēm rezultāti mainījušies vien par pāris procentiem, bet uzvaru tik un tā guvusi prokremliskā partija “Gruzijas sapnis”. Opozīcijas partijas paziņojušas, ka neiesaistīsies jaunajā parlamentā, to dēvējot par nelikumīgu, un pieprasa jaunas vēlēšanas.
Reiz biju mācībās, kurās bija meitene no Gruzijas, un viņa jau tad, pirms pāris gadiem, teica, ka Gruzijā ir tā dēvētie “krievu rajoni”, kuros pašiem gruzīniem ir bail iet, jo tur valda prokremliski uzskati un cilvēki nicina Gruziju un gruzīnus. 2008.gada augustā piecu dienu karš Gruzijā beidzās ar Krievijas karaspēka izvietošanu Abhāzijas un Dienvidosetijas reģionos. Gruzijas valdība uzskata, ka reģioni ir Krievijas okupētas teritorijas.
Esmu apmeklējusi Kipru, kurā buferzona atdala kipriešu Kipras daļu no Turcijas Kipras daļas. Ikdiena tur ir mierīgi, bet ik pa brīdim raisās arī dažādi konflikti. Mēs buferzonu varējām brīvi šķērsot, uzrādot pases, un tās ir divas dažādas Kipras daļas, kuras vēl aizvien ir sadalītas. Arī viesojoties Serbijā, vēl aizvien jūtams aktuālais jautājums par Kosovu. Tās vēlme pēc autonomijas daudzu cilvēku vidū tiek atbalstīta un izprasta, bet daudzi serbi Kosovu uzskata par savu teritoriju un turpina naidīgi izteikties par Kosovas atdalīšanos. Tiesa, šajā gadījumā Kosova vēlas savu neatkarību, bet Serbija kopumā ir prokremliski noskaņota. Kad tur viesojāmies, cilvēku grupa sarunā atzina, ka pat jaunieši skolās tiek mācīti prokremliskā gaisotnē un Kosovas atdalīšanos uztver pat naidīgi.
Kur gan ir šī robeža, kurā kāda teritorija vēlas atdalīties, lai gūtu savu neatkarību, un kur kādu teritoriju no valsts mēģina atņemt cita valsts, apgalvojot, ka viņi vēlas atbrīvot šo teritoriju? Vai Gruzijai izdosies nosargāt savu neatkarību un kas nākotnē notiks ar Abhāzijas un Dienvidosetijas reģioniem? Sāksies cīņa tos atgūt vai arī tie mūžīgi paliks kā Krievijas skabarga brīvas valsts acī? Es gribu, lai Gruzija stāv spēcīga, ja ne, tai neizbēgami tuvosies karš.
