Droši vien, ka katram novadam un katram pagastam piemīt kaut kas savs un unikāls. Unikāls šarms, noskaņa, daba, arhitektūra, kultūras mantojums vai vēl kas cits. Tas attiecas arī uz mūsu Gulbenes novada pagastiem. Stāmerienā mūsu bagātība ir Stāmerienas pils, Druviena izceļas ar latvisko identitāti un tās turēšanu cieņā, Lizums ar aktīvu uzņēmējdarbības vidi, Beļava ar aktīvu tautas mākslu, savukārt Litene, manuprāt, ir Gulbenes novadā visīpašākais pagasts. Tas saistīts ar nozīmīgu vēstures lappusi, kura būtu jāzina ikvienam.
Otrdien. 3.decembrī, “Dzirkstele” bija klātesoša 35 gadu atceres pasākumā pie “Sāpju sienas” Litenē. Par atceres pasākumu varat lasīt arī šodienas laikrakstā. Litenes nometnes traģēdija 1941.gadā diemžēl ir viena no drūmākajām epizodēm Latvijas vēsturē, kad daudzi latviešu virsnieki zaudēja dzīvību. Savulaik kādā no intervijām novadpētnieks litenietis Jānis Zvaigzne, kurš, neņemot vērā cienījamo vecumu, arī šogad bija atceres pasākumā, “Dzirkstelei” teica, ka attieksme pret Liteni reizē ir attieksme pret visu latviešu tautu, pret tās vēsturi, jo te saplūst liela vēstures daļa. Un viņam jāpiekrīt. Tā tiešām ir. Tāpēc izbrīnu rada tas, ka ir cilvēki, kas ir dzimuši te, Gulbenē, auguši, mācījušies, bet ne reizi nav bijuši ne Litenes nometnē, ne pie “Sāpju sienas”, notikumus zina tikai vispusīgi un arī nav ļoti ieinteresēti iedziļināties. Sak, kas bijis, bijis, man labi ir tagad un ar to pietiek. Arī atceres pasākumā klātesošo bija, manuprāt, gaužām maz. Varbūt pie vainas tas, ka piemiņas pasākums notika darbdienā darba laikā. Varbūt.
Bet noteikti vajag aizbraukt uz Litenes nometnes vietu, kā arī pakavēties pie “Sāpju sienas”, iedegt sveci, nolikt ziedus. Pati esmu bijusi tur neskaitāmas reizes. Litenes pagasts dara visu, lai popularizētu Litenes vasaras nometnes vietu, lai ikvienam būtu zināms, kāpēc šī vieta ir tik nozīmīga Latvijas vēsturē. Tieši vēstures zināšanas palīdz izprast savu tautu, notikumus, to, kā veidojusies mūsu kultūra, tradīcijas. Zinot vēsturi, saprotam, kāpēc godinām kritušos. Tā mēs izrādām cieņu, un gribas ticēt, ka šis ir arī viens no veidiem, kā jaunākajām paaudzēm sniegt izpratni par to, ka brīvība un miers nav pats par sevi saprotams. Īpaši tagad mēs to redzam arvien vairāk, sekojot līdzi tam, kas notiek Ukrainā.
