Sarmīte Zdanovska uzskata – tas nācis par labu centrālajam skvēram kā kultūrtelpai
Šogad ir pazudis nožogojums jeb barjera, kas ieskāva O.Kalpaka ielu iepretim Gulbenes centrālajam skvēram. Prieku par to “Dzirkstelei” pauž novada kultūras centra vadītāja Sarmīte Zdanovska. Nožogojuma noņemšanu viņa vērtē kā nozīmīgu niansi šajā kultūrtelpā.
Novada domes priekšsēdētājs Andis Caunītis laikrakstam saka – lēmums noņemt iežogojumu pieņemts pašvaldībā, ieklausoties iedzīvotāju ierosinājumos. Šajā sakarā saņemti arī pārmetumi, ka nožogojuma veidošanas iemesls ir bijis veicināt satiksmes drošību.
S.Zdanovska teic – sētas vairs nav, bet iedzīvotāji pa šiem gadiem, kamēr nožogojums bija, ir iemācījušies pareizi un droši šķērsot O.Kalpaka ielu atļautajās vietās. “Arī zālāju saudzē, pa to neviens nestaigā,” viņa saka un piebilst, ka kultūras centram toties tagad ir vieglāks un taisnāks ceļš uz centrālo skvēru, lai tur izvietotu aparatūru vai atribūtiku, kas nepieciešama pasākumu norisei.
Centrālais skvērs ir Gulbenes kultūras un sporta pasākumu norises vieta, arī vieta, kur cilvēki pulcējas, pastaigājas, atpūšas. S.Zdanovska bilst – vēlētos, lai ideja ar laiku tiktu attīstīta vēl tālāk, kā to 2020.gadā gulbeniešiem ieskicēja tēlnieks Ivars Drulle sadarbībā ar ainavu arhitekti Ilzi Rukšāni.
Jau rakstījām, ka 2020.gada 29.oktobrī I.Drulle un I.Rukšāne novada deputātiem prezentēja viņu izstrādāto jauno, vienoto koncepciju, mājīgumu piešķirot visai apkārtējai teritorijai ap kultūras centra un novada bibliotēkas ēku, ieskaujot arī centrālo skvēru. Runa bija par mūsdienīgu pieeju telpas plānojumam un dizainam. I.Drulle toreiz teica: “Es nekad neesmu sapratis, kur Gulbenē ir centrs – vai tas ir pie novada pašvaldības administratīvās ēkas vai pie Rīgas ielas “Maximas”, vai kur citur.” I.Rukšāne pauda, ka Gulbīšu parks, kā arī centrālais skvērs ir jāsasaista ar kultūras centra, novada bibliotēkas un pašvaldības administratīvo ēku. Lieka esot barjera centrālā skvēra un O.Kalpaka ielas savienojuma vietā. Barjera, kā sacīja I.Rukšāne, traucē “savstarpējo komunikāciju”. Esot skaidrs, ka barjera nolikta, meklējot veidu drošībai, taču jāņem vērā, ka ar laiku pieeja mainās un nākas atgriezties pie vecajiem risinājumiem, vietā meklējot jaunus. I.Rukšāne pauda, ka gribētu redzēt vairāk apstādījumu gar ielu un pie kultūras centra. Ainavu arhitekte mudināja arī aizdomāties, vai tiešām ir nepieciešams automašīnu stāvlaukums kultūras centra priekšā. Apstādījumu joslu viņa labprāt redzētu arī kultūras centra ēkas sānos starp stāvvietu automašīnām un Ozolu ielu. Kopumā visai šai telpai, kā norādīja I.Rukšāne, par pamatu ņemta “kājām kustības” analīze. Ietves un laukumu tiek piedāvāts veidot vienā līmenī, aizstājot asfaltu ar bruģi. Doma ir mudināt braucējus centrā samazināt ātrumu.
#SIF_MAF2024 #manspagastsmanapilsēta
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild “Dzirkstele”. Publikācija tapusi projektā “Mans pagasts, mana pilsēta” sadarbībā ar laikrakstiem “Staburags”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Ziemeļlatvija”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Latvijas Avīze”.
