Bali salā ir pērtiķu meži, pērtiķi sastopami tempļos un arī ceļmalās. Tomēr zaglīgākie pērtiķi dzīvo okeāna krastā, kur atrodas templis uz klints. Viņiem tur ir uzcelta milzu pērtiķa skulptūra, ir baseins, kur peldēties. Tur esot ap 1200 pērtiķu. Tieši tikpat daudz vietu ir apkārt arēnai, kurā notiek Kecak pērtiķa dejas. Kādi 50 vīrieši veido apli ar ugunskuru. Tad viņi skaita “čakčak”, ar dažādām kustībām simbolizējot pērtiķu armiju no eposa “Rāmājana”. Dejas pamatā ir ļaužu lūgšanas pēc lietus. Tā ir deja, kurā nav mūzikas. Priekšnesums ir iespaidīgs, ar maskās tērptiem aktieriem un staigāšanu pa karstām oglēm skaistā vietā uz saulrieta fona. Bali tumsa iestājas ap sešiem vakarā, tāpēc uz autobusu dodamies tumsā. Atkal jāslēpj brilles, telefoni, pat ūdens pudeles no pērtiķiem.
Bali batika
Bali batika nav batika mūsu izpratnē. Tiek apgleznots zīda un kokvilnas audums. Vispirms uzzīmē zīmējumu ar zīmuli. Tad uzklāj vasku, ka saglabā balto krāsu. Tad vasku noņem nost. Tad apstrādā ar dzelteno krāsu. Tad uzliek vasku, tad atkal citu krāsu. Kad viss ir nokrāsots, lai no vaska tiktu pilnīgi vaļā, ļoti karstā ūdenī audumu izmazgā. Zaļā, dzeltenā, sarkanā krāsa vairs nesajaucas, jo bija pārklātas ar vasku. Vasku lieto, lai nenokrāsotu nevēlamā krāsā. No abām pusēm batiko, līdz ar to audumam abas puses ir krāsainas. Audums ir skaists, bet ļoti darbietilpīgs ir pats process. Tagad gan audums tiekot krāsots arī mehāniski, bet tikai no vienas puses.
Īpašā kafija
Jau sen biju dzirdējusi, ka pasaulē dārgākā kafija ir tā, ko pārstrādā civetkaķis jeb palmu civeta, bet nezināju, ka to var brīvi iegādāties Bali. Vispirms “Luwak” kafiju nogaršoju dažādu kafiju un tēju degustācijā. Krūzīte maksāja trīs eiro. Izrādījās, ka garšo labi. Redzējām arī pašu civetkaķi. Šis dzīvnieciņš kafijas plantācijās apēdot vislabākās un gatavākās kafijas pupiņas un izlaižot caur savu zarnu traktu. Pupiņās pēc tam vairs neesot sīvuma un esot mazāk kofeīna. Pēc tam tās mazgā, kaltē un apstrādā. Tieši darbietilpīgais process un mazais šīs kafijas daudzums pasaulē esot par iemeslu augstajai cenai. Bali veikalā sarēķinot sanāca, ka kilograms šīs kafijas maksā ap simts eiro. Eiropā tā esot stipri dārgāka.
Arī parastā kafija Bali viesnīcās ir garšīga, bet tējas ir interesantas, piemēram, pandāna, mangostāna tēja, tikai tās ir šķīstošas. Un, protams, ļoti garšīgas ir augļu sulas – mango, papaijas, ananasu, guavas. Tās tur ir biezas un aukstas – ar sasmalcinātu ledu. Un garšīgi ir mīklā ceptie banāni, kuru Bali esot ap 15 veidiem.
Ziedojums un bēres
Pirmais, kas pārsteidza Bali, bija mazi trauciņi ar rīsiem, ziediem, zālītēm un vīraku. Tie ir visur – zemē pie tirgotāju kājām, uz taciņām, veikalos, viesnīcās, pat autobusā. Sievietes pin mazus ziedojumu groziņus, kuru galvenā nozīme ir lūgt garu labvēlību un aizsardzību sev un savai ģimenei, aizsargāt pret visu negatīvo.
Citādāk nekā pie mums Bali notiek arī bēres. Parasti cilvēku kremē, bet sadedzina ar gāzi turpat kapsētā. Pelnus izber tuvākajā upē, jo visi ūdeņi nonāk Indijas okeānā. Daļu pelnu ieliek arī kokosriekstā kā veltījumu tam, ka cilvēks ir daļa no dabas, un iemet upē, lai peld uz okeānu. Mājās ir speciāli izveidots altāris, kur novieto fotogrāfiju, bet pelnus mājās neglabā, jo uzskata, ka pēc nāves galvenais ir gars, nevis miesa. Bērinieki pēc tam dodas uz templi un veic attīrīšanās ceremoniju. Šāda ceremonija izmaksā no 400 līdz 7000 eiro. Ja naudas nav, tad par 40 eiro apglabā parastos kapos, bet ar laiku pietrūkstot zemes. Tad veic kopīgo kremāciju. Savukārt kalnos kapsētas ir loti maziņas. Kad nomirst, ierok 40 cm dziļumā ar galvu ārā, pēc vairākām dienām ķermenis sadalās un paliek tikai kauli. Ja vajag cilvēku apglabāt, bet nav vietas, kaulus savāc un saber kapsētas malā kaudzītē.
