Sudaba Gulmammadova ir 22 gadus veca Solidaritātes korpusa brīvprātīgā no Azerbaidžānas, kura darbojas gan Gulbenes novada jauniešu centrā “Bāze”, gan Stradu pagasta jauniešu centrā “Ligzda”. Viņa Gulbenē ieradusies oktobrī un gūs šeit pieredzi līdz pat nākamā gada jūnijam.

Sudaba pēc izglītības ir vēstures skolotāja, taču viņa sapratusi to, ka formālā izglītība viņu nebūt nesaista tik ļoti kā neformālā.

“Es sapratu, ka man ir nepieciešama pieredze un jo īpaši tāda pieredze, kādu sniedz dzīvošana ārzemēs. Ieraudzīju projekta pieteikumu Gulbenē un nolēmu doties uz šejieni. Tīmekļvietnē bija pieejami projekti arī no citām valstīm, taču man šķita, ka Latvijā nejutīšos tik sveši, jo arī šī ir postpadomju valsts. Tad nu teicu sev – kāpēc gan ne!” stāsta Sudaba.

Jauna pieredze drošā vidē

Arī viņas vecāki bijuši saprotoši, un Sudaba iedrošina ikvienu vecāku nebaidīties, ja viņu bērns vēlas doties Solidaritātes korpusa organizētajā brīvprātīgajā darbā.

“Eiropas Solidaritātes korpuss nodrošina visu, kas nepieciešams brīvprātīgajam un par brīvprātīgo arī rūpējas, tāpēc vecākiem nevajadzētu baidīties. Ir saprotamas bažas, taču tā ir viena no labākajām iespējām, kuru vecāki var sniegt bērnam – iepazīt pasauli un kļūt patstāvīgākiem. Tā ir iespēja jūsu bērniem dāvāt jaunu pieredzi drošā vidē. Tiem jauniešiem, kuri vēlas doties brīvprātīgajā darbā, es to noteikti ieteiktu darīt, jo šo iespēju var izmantot līdz 30 gadu vecumam. Došanās uz ārzemēm un jaunu cilvēku iepazīšana paplašina jūsu redzesloku,” teic Sudaba.

Viņa uzsver, ka visgrūtāk arī pašiem jauniešiem ir izkāpt no savas komforta zonas.

“Arī es esmu vienmēr mīlējusi savu komforta zonu, taču viendien es pamodos un teicu sev, ka man no šīs komforta zonas ir jāizkāpj. Tikai tā es varu paplašināt savas zināšanas un iegūt jaunu pieredzi. Tagad mācos arī latviešu valodu. To man māca Stāķu pamatskolas latviešu valodas skolotāja Inese Bodunova. Es nekad pirms tam nebiju dzirdējusi latviešu valodu, tā šķiet ļoti neierasta un arī sarežģīta. Taču es mācos un man tas šķiet svarīgi. Ikdienā izmantoju arī dažas ierastās frāzes: “paldies”, “labdien”,” saka Sudaba.

Piedāvātās aktivitātes

Viņa strādā kā brīvprātīgā ne tikai jauniešu centros, bet arī arī Stāķu pirmsskolas izglītības iestādē.

“Jauniešu centrā veidoju aktivitātes bērniem un jauniešiem, bet bērnudārzā palīdzu skolotājiem un mācu bērniem apgūt angļu valodu. Trešdienās mēs kopā ar jaunatnes darbinieci Eviju Krivmani dodamies uz Stāķu pamatskolu, kur kopā dejojam ar bērniem,” stāsta Sudaba.

Katru reizi tiek mēģināta kāda cita deja, un viņa atzīst, ka ir pamēģinājusi mācīties arī latviešu tautiskās dejas, taču tās šķitušas gana sarežģītas.

“Veidojam arī interkulturālos vakarus, un tā ir iespēja arī vietējiem uzzināt ko vairāk par tām valstīm, no kurām nāk brīvprātīgie,” stāsta Sudaba.

Viņai ļoti patīk Latvijas daba, taču klimats Latvijā, salīdzinot ar Azerbaidžānu, ir auksts un pie tā ir grūti pierast. “Protams, jūtu arī kultūras atšķirības un valodas barjeru, bet man patīk šejienes cilvēki, un viņi šķiet draudzīgi,” stāsta Sudaba.

Pārsteidz Gulbenes evaņģēliski luteriskā baznīca

Azerbaidžāna lielākokties ir musulmaņu valsts, taču Sudaba nepraktizē islāmu.

“Mani gan tik un tā interesē aplūkot arī baznīcas. Nekad iepriekš nebiju bijusi luterāņu baznīcā un Gulbenē tādu apmeklēju pirmo reizi. Man ļoti iepatikās Gulbenes evaņģēliski luteriskā baznīca, kuru apmeklēju,” stāsta jauniete.

Viņa apmeklējusi arī citu konfesiju dievnamus, un katrs no tiem pārsteidz ar savu dažādību.

Runājot par Azerbaidžānā valdošo musulmanismu un to, vai viņa savā valstī jūtas brīvi, Sudaba saka, ka savā valstī nejūt nekādu apspiestību.

“Mēs respektējam arī citu tautu kultūru un reliģiju. Esam multikulturāla valsts,” stāsta brīvprātīgā un uzsver, ka viņai ir būtiski parādīt savas kultūras bagātīgumu arī Gulbenē.

Sudaba uzsver, ka dzīvesveids Azerbaidžānā ir pavisam citāds nekā Latvijā un viņa izjūt daudzas atšķirības, taču nepiekrīt tam, ka Latvijā cilvēki ir vēsāki, gluži kā ziemeļnieki. Lai arī azerbaidžāņi ir karstasinīgāki, viņa neizjūt, ka cilvēki Latvijā būtu nedraudzīgāki. Tiesa, ēdienu ziņā Azerbaidžānas ēdieni ir daudz bagātīgāki ar garšām un dažādību.

“Virtuves ziņā mūsu tradicionālie ēdieni ir vieni no bagātākajiem. Viens no mūsu nacionālajiem ēdieniem ir “shah plov”, kas ir arī iecienīts tūristu vidū. Ēdienu tradīcijas Azerbaidžānā ietekmējušas arī dažādas etniskās grupas. “Lavangi” (vista vai zivs pildīta ar valriekstiem, sīpoliem un citām piedevām) ir ēdiens, kas nāk no tališu etniskās grupas un ir ļoti populārs Azerbaidžānā,” stāsta Sudaba.

Viņa teic, ka Azerbaidžāna ir pazīstama arī ar savu kaviāra ražošanu, taču augstās cenas dēļ tas nav plaši patērēts produkts vietējo iedzīvotāju vidū.

Brīvprātīgais darbs ļauj iepazīt sevi

Brīvprātīgo kustība ir populāra arī Azerbaidžānā, un tā norit ne tikai projektu ietvaros, bet brīvprātīgie tiek piesaistīti arī dažādu lielu pasākumu rīkošanā.

Sudaba, lai arī vēl nav izlēmusi, ko iesākt nākotnē, uzsver, ka brīvprātīgais darbs ir lieliska iespēja izzināt gan sevi, gan to, kādā virzienā gribētos darboties nākotnē.

“Tagad vēl skaidrāk zinu, ka nevēlos būt formālās izglītības skolotāja, bet gribu strādāt ar jaunatni citādākos veidos,” saka Sudaba.

Viņa uzskata, ka brīvprātīgais darbs palīdz ikvienam jaunietim apzināties savas spēcīgās puses un saprast, ko tad īsti cilvēks vislabāk vēlētos darīt šajā dzīvē.

Izmanto iespēju

Programma “Eiropas Solidaritātes korpuss” sniedz iespēju jauniešiem vecumā no 18 līdz 30 gadiem iesaistīties solidaritātes aktivitātēs un jauniešiem no 18 līdz 35 gadiem iesaistīties humānās palīdzības aktivitātēs, kas risina sabiedrībai aktuālus izaicinājumus, uzlabo jauniešu kompetences, sekmē sociālo iekļaušanu un Eiropas vērtību stiprināšanu. Uzzināt par to, kurās valstīs un kādās jomās ir pieejams brīvprātīgais darbs, var tīmekļvietnē “youth.europa.eu”.