Cilvēki jau iegādājas Ziemassvētku eglītes, lai radītu svētku atmosfēru, bet lielākais pieprasījums pēc tām ir tieši pirms Ziemassvētkiem. Eglīšu pārdevēji piedāvā dažādus variantus – izmērā lielākas un mazākas mūsu pašu Latvijas egles, baltegles, kā arī egles podiņos.
Alūksnes novada stādaudzētavas “Sprogas” pārstāve Ilze Locāne “Dzirkstelei” stāsta, ka interese par eglītēm jau bija, pirms sākuši tās tirgot Gulbenē. Cilvēki zvanīja un interesējās, vai būs un kad būs. Tagad pirmās eglītes jau ir pārdotas, bet lielākā rosība parasti ir ap 20.decembri, jo tad pērk visintensīvāk.
“Eglīšu pietiek visiem, un kaut kas arī paliek pāri. Mēs Gulbenē eglītes tirgojam otro gadu. Šobrīd labprātāk pērk dāņu baltegles, jo tām skujas turas ilgāk, bet pirms Ziemassvētkiem pērk mūsu pašu Alūksnē audzētās Latvijas eglītes. Ir, kas priekšroku dod arī eglītēm podiņos. Podiņos pārsvarā ir sudrabeglītes, kā arī mūsu pašu audzētās eglītes,” stāsta I.Locāne.
Kā ilgāk saglabāt?
I.Locāne novērojusi, ka cilvēki lielākoties mēdz izvēlēties egles līdz diviem metriem. Bet ir, kas vēlas arī mazas eglītes, kuras neaizņem daudz vietas. Un cilvēkus visvairāk interesē, kā ilgāk saglabāt eglīti istabā, lai tai nenobirst skujas.
Viņa skaidro, lai skujas tik ātri nenobirtu, svarīgākais eglīti no liela aukstuma nenest uzreiz siltumā. Ir jāienes pakāpeniski – sākumā jāpatur kāpņu telpā vai citur, kur nav tik silti kā istabā. Otrs – ir jābūt svaigi nozāģētam kātam, jo tas palīdz eglītei uzņemt ūdeni. Trešais – likt eglīti tālāk no radiatoriem – jo siltāka istaba, jo ātrāk nobirst skujas. Ūdenim var pievienot glicerīnu, aspirīnu vai cukuru.
Savukārt tiem, kas iegādājas eglīti podiņā, jāņem vērā, ka pēc tam, lai šādas eglītes stādītu ārā, ir jāievēro vairāki faktori, lai tā veiksmīgi ieaugtu. Proti, podiņš ar eglīti jātur istabā pēc iespējas mazāku brīdi – pirms svētkiem ienes un pēc svētkiem iznes atkal ārā, un arī iznes pakāpeniski, lai eglītei nav šoks. Ir svarīgi, lai telpa, kurā stāv eglīte līdz pavasarim, ir vēsa, bet nav īsti mīnus grādi.
“Var stādīt ārā arī šobrīd, ja ir šāds laiks. Nav obligāti jāgaida līdz pavasarim. Ja sola plus grādus, tad var stādīt arī janvārī, februārī,” stāsta I.Locāne.
Iepirkuma cena ir lielāka
Gulbenietis Kaspars Ozers tirgo eglītes jau piekto gadu, un viņš novērojis, ka ir cilvēki, kuriem ir tradīcija, lai eglīte mājās būtu jau pirmajā adventē, bet ir cilvēki, kas nāk un nopērk eglīti 24.decembra rītā.
“Mums ir “Nordmann” egles un Latvijas zaļās egles. Ir, kam patīk baltegles, ir, kam mūsu pašu eglītes. Nav tāda izteikta pārsvara. Ar pieprasījumu kā būs šogad, nezinu. Iepriekš – kā nu kurā gadā. Ir bijis, kad paliek pāri, bet parasti ap 22., 23.decembri viss jau ir pārdots. Pagājušajā gadā mums parādījās arī konkurence – tirgo egles pie veikala “Beta” un alūksnieši blakus aptiekai. Kaut kādu procentu arī viņi paņēma un arī šogad paņems. Skatīsimies. Šogad arī laika apstākļi labāki, cilvēki var paši aizbraukt uz mežu, jo nav pilni zābaki ar sniegu. Citos gados – brien, skaties, nopurini egli no sniega un saproti, ka, ai, nebūs laba. Tagad egles redz kārtīgi, jo nav apsnigušas. Bet mūsdienu steigā visi uz mežu nedodas, bet atbrauc un nopērk. Mēs arī piegādājam, ja vajag. Ir arī egles podiņos, un arī pēc tām ir pieprasījums. Šonedēļ atvedām trīsdesmit egles podiņos un divus stundu laikā palika seši. Šogad iepirkuma cena ir lielāka, bet pārdošanas cenu mēs turam tādu pašu kā iepriekš,” stāsta K.Ozers.
Vairāk dod priekšroku balteglēm
Pie veikala “Beta” arī ir iespējams nopirkt svētku egli. Agnese Kalniņa no Rankas pagasta “Dzirkstelei” stāsta, ka šobrīd eglītes nopērk tikai pa kādai.
“Vēl mazliet ir klusums – pienāk, painteresējas. Šogad nav sniega, laikam nav noskaņas. Varbūt paši brauc uz mežu un meklē, bet ir, kas sūdzas, ka mežā nav skaistu eglīšu. Vislielākais pieprasījums ir pirms pašiem svētkiem. Mums ir gan iepirktas egles, gan no mūsu pašu mežsaimniecības nogrieztas Rankas pagastā. Cilvēki gan vairāk dod priekšroku balteglēm, jo tās ir kuplākas un tām skujas ilgāk turas. Mēnesi un pat vairāk baltegle var nostāvēt istabā,” stāsta Agnese.
Viņa novērojusi, ka parasti cilvēki izvēlas egles augstumā no 1,50 līdz 2,30 metriem, bet vecāki cilvēki mēdz izvēlēties mazāka izmēra eglītes. Arī tie, kas dzīvo dzīvokļos, priekšroku lielākoties dod mazākām eglītēm.
“Pēc pagājušā gada var spriest, ka pirka mazāka izmēra egles, bet šogad tirgoju vēl arī citā pilsētā, kur prasa lielākas egles. Pagājušajā gadā nopirka visas eglītes. Kā būs šogad, nezinu, bet domāju, ka viss izdosies, jo mežā atrast skaistu eglīti ir grūti. Pati gan pie “Betas” neesmu, tur ir tētis,” saka Agnese.
Pēc eglītes – uz valsts mežiem
AS “Latvijas valsts meži” (LVM) pārstāve Anda Purviņa informē, ka eglīti svētkiem var doties meklēt tikai LVM apsaimniekotajos mežos Latvijas teritorijā, kas dabā apzīmēti ar LVM īpašuma zīmēm – uz dzeltena fona attēlots LVM logotips. Uz LVM robežas ceļa vai kvartālstigas malā un kvartālstigu krustpunktos izvietotās zīmes vēsta, ka tā ir valsts mežu teritorija.
LVM apsaimniekoto mežu izvietojumu precīzi var aplūkot arī lietotnē “LVM GEO Mobile”. Fona karšu sadaļā pieslēdzot “LVM meža karte”, ar apzīmējumu “LVM” ir attēlotas valsts mežu teritorijas.
AS “Latvijas valsts meži” apsaimniekotajos mežos savām vajadzībām vienu eglīti drīkst nocirst: meža ceļu trasēs, grāvjos, stigās, zem elektrolīnijām, pieaugušā mežā zem lielajiem kokiem. Eglītes nedrīkst cirst citu īpašnieku mežos bez atļaujas, publiskā dabas parkā, jaunaudzēs, īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, kas atzīmēta ar ozollapu.
Noskatītā eglīte nedrīkst pārsniegt trīs metru garumu. Eglītes celma caurmēram jābūt mazākam par 12 centimetriem. Eglīte jānozāģē līdz ar zemi – ja atstāj augstu celmu, uz tā var savainoties meža dzīvnieki.
Vai ar eglīti no meža mājās var atnest ērci, “Dzirkstelei” skaidro entomologs Voldemārs Spuņģis: “Iepriekšējās siltajās ziemās pēdējā ērce manīta 30.decembrī, bet pirmā – 9.janvārī. Viss atkarīgs no augsnes temperatūras – tai jābūt augstākai par plus 5 grādiem. Ērces noteikti nesēž uz eglītes, un ar to ērci ienest nevar. Ērces sēž zemsedzē, un tās var pieķerties pie apģērba.”
