Otrdiena, 15. jūlijs
Egons, Egmonts, Egija, Henriks, Heinrihs
weather-icon
+23° C, vējš 3.02 m/s, Z-ZA vēja virziens
Dzirkstele.lv ikona

Gulbenietis Artūrs Deksnis: “Par to domājot, tirpas pārskrien pār ķermeni, cik ļoti cilvēki ir gatavi palīdzēt otram!”

AR VISPATIESĀKAJIEM NOLŪKIEM UN NO SIRDS SADOTIES ROKĀS! Gan mēs paši, gulbenieši, gan pavisam sveši cilvēki spēj atvērt savas sirdis, kad izskan lūgums pēc palīdzības. Pērnā gada nogalē gulbenietis Artūrs Deksnis, kuru zinām kā sabiedriski aktīvu cilvēku, futbolistu, kurš ir viens no futbola turnīra “Cēzara kauss” organizatoriem, kurš pārstāv arī savas ģimenes uzņēmumu “Gulbenes alus darītava”, sociālajos tīklos vērsās pēc palīdzības. Artūra stāsts ir dziļi aizkustinošs. Viņš cīnās ar onkoloģisku saslimšanu. Lai turpinātu cīņu, ārstēšanai nepieciešama liela naudas summa. Cilvēki, palīdzot gan finansiāli, gan morāli, nodemonstrēja izcilu solidaritāti un empātiju. Foto: Gatis Bogdanovs, kolāža: Vladislavs Veselovs

Atbalsts, labestība, dāsnums, vienotība spēj veidot īpašas un spēcīgas attiecības starp cilvēkiem. Kad cilvēks, kurš nokļuvis kādās grūtībās, piedzīvo smagus mirkļus vai pārbaudījumus savā dzīvē, jūt citu cilvēku emocionālo sapratni, palīdzību, viņam ir lielāks spēks pārvarēt grūtības, savukārt dāsnums, kaut arī neliels, var būt ļoti nozīmīgs kādam, kuram tas ir ļoti vajadzīgs.

Pērnā gada nogalē sociālajos tīklos izskanēja emocionāls lūgums, uzruna, sauciens pēc palīdzības no gulbenieša Artūra Dekšņa. Dažu dienu laikā cilvēki saziedoja lielu naudas summu, kas Artūram bija nepieciešama gan analīžu veikšanai, gan zāļu iegādei.

Pirms trim gadiem Artūrs uzticēja “Dzirkstelei” savu stāstu, ka viņš cīnās ar onkoloģisko slimību – mīksto audu ļaundabīgo audzēju.

Šobrīd veselības stāvoklis ir pasliktinājies. Viņam ir metastāzes plaušās, operāciju veikt nav iespējams. Artūrs ir no tiem cilvēkiem, kuriem dzīve met priekšā milzu izaicinājumu, bet viņš nepadodas. Kad citi varbūt zaudē cerību vai meklē attaisnojumus, viņš meklē risinājumus – patiess iedvesmas piemērs! Viņš vienmēr ir smaidīgs, atsaucīgs, komunikabls. No Artūra piemēra var daudz mācīties – nečīkstēt, bet darīt, nenolaist rokas, bet turpināt cīnīties. Viņa spēks noteikti ir viņa sirdī.

Atklāti komunicē sociālajos tīklos

Savu stāstu Artūrs netur klusi pie sevis. Viņš aktīvi komunicē sociālajos tīklos, dalās pieredzē un jaunumos, kas notiek saistībā ar viņa veselības stāvokli. “Operāciju nevar taisīt. Pašam jācīnās. Viss sanāks! Es citu domu neapsveru!” “Dzirkstelei” saka Artūrs.

Viņš ir uzzinājis par kādu preparātu Japānā, kas, iespējams, var viņam palīdzēt. “Meklēju internetā informāciju un uzzināju. Sazinājos ar savu onkologu. Kopīgi izlēmām, ka mēs varam mēģināt sūtīt šo preparātu no Japānas. Lai man palīdzētu, Japānas pusē iesaistījās ļoti daudz cilvēku. Sūtīju gan pats izmeklējumus, analīžu rezultātus, gan komunicēju ar veselības organizāciju Japānā, kas palīdz tieši ārzemniekiem. Beigās man palīdzēja kāda sieviete Latvijā, lai dabūtu šo preparātu no Japānas uz šejieni caur aptieku Latvijā. Man vajadzēja no onkologa recepti, devu daudzumu, un tagad gaidu. Šīs zāles vajag pēc iespējas ātrāk. Tas ir uz vīrusa bāzes balstīts preparāts. Japāņi to ir klīniski pētījuši, tas ir izgājis sertifikāciju un pieejams ārstniecībā. Man ir pasūtīti 24 flakoni. Viena flakona cena ir 500 eiro. Zālēm jau pavisam drīz ir jābūt Latvijā. Tas man būs pirmais kurss trim mēnešiem. Tad skatīsimies, vai palīdz,” stāsta Artūrs.

Tas ir vienkārši neticami!

Artūrs ir ļoti pateicīgs ikvienam, kas palīdzēja, gan ziedojot naudu, lai viņš var iegādāties zāles un veikt nepieciešamās analīzes, gan par katru labo vārdu un atbalstu, ko saņēmis no cilvēkiem.

“Kad sapratu, ka ir nepieciešama tik liela summa un ka tas ir pēdējais, kas var palīdzēt, ieliku “postu” sociālajos tīklos. Palīdzība sāka nākt pat no svešiem cilvēkiem. Atbalsts, ko saņēmu, ir ļoti liels! Pirms tam, kad vēl nebiju saskāries ar palīdzības lūgšanu, man likās, ka varbūt tā arī ir, kā par latviešiem saka: latvietis latvietim ir labākais ēdiens vai arī viens otru grib apmuļķot, ka tik pašam kāds no tā labums, – kaut gan es tam īsti negribēju ticēt. Es tomēr ticēju un tagad esmu arī par to pārliecinājies, ka Latvijā ir labi, izpalīdzīgi un līdzjūtīgi cilvēki. To pierāda arī maratons “Dod pieci”, kad cilvēki visā Latvijā sadodas rokās un palīdz tiem, kas nonākuši grūtās situācijās, kur ir nepieciešamas lielas naudas summa, lai viņi varētu cīnīties par savu veselību. Līdz ar to man ir vārdos neaprakstāmas sajūtas, kad cilvēki dienas laikā saziedo vairākus tūkstošus, lai varētu nopirkt zāles! Un manā gadījumā 12 000 eiro man izmaksā zāles uz trim mēnešiem un 4500 eiro izmaksāja analīzes, lai zinātu, vai šīs zāles manā gadījumā varētu man palīdzēt. Nauda tika savākta dažu dienu laikā, un tas bija tiešām – oho! Esmu pārliecinājies, ka tad, kad tiešām ir lielas problēmas ar veselību un ir nepieciešama liela nauda summa, cilvēki, neraugoties ne uz ko, palīdz. Es saku ļoti lielu paldies visiem, kas palīdzēja, un tas attiecas gan uz Gulbenes novada cilvēkiem, gan arī citiem Latvijā, kas ziedoja, kas palīdzēja, kas deva cerību, ka es varu būt izārstēts. Es pat nezinu – tas ir kā tāds kosmosa pieskāriens! Par to domājot, tirpas pārskrien pār ķermeni, cik ļoti cilvēki ir gatavi palīdzēt otram! Visi sadodas rokās un palīdz, lai otrs cilvēks var ārstēties. Mans lielākais šoks ir par to, ka cilvēki, kurus es nemaz nepazīstu, ziedoja ne mazas naudas summas – tie bija pat 100, 200 un 300 eiro.

Tas ir vienkārši neticami! Es nedomāju, ka tik īsā laika periodā tikšu pie nepieciešamās summas. Gandrīz visām analīzēm, preparātiem – visam, kam nepieciešams, – aizgāja kādi 20 000 eiro. Tas, ka tik īsā laikā var savākt tādu summu, ir prātam neaptverami, jo es pats tik īsā laikā nespētu tik lielu naudu nopelnīt! Man būtu bijis vajadzīgs krietni ilgāks laiks, lai es pats tādu summu nopelnītu, kaut gan laiks nav manā pusē. Tas bija jādara tagad un tūlīt. Es ticu, ka Latvijā ir labi un izpalīdzīgi cilvēki un, ja kādreiz te pienāks drūmi laiki, cilvēki apvienosies, viens otram palīdzēs un dalīsies ar to, kas katram ir. Es kārtējo reizi pārliecinājos par latviešiem – ja ir grūti, tad mēs esam vienoti un palīdzam viens otram. Es to izjutu uz sevis. Esmu neaprakstāmi pateicīgs ikvienam! Man ir tikai pozitīvākās un gaišākās domas par šo visu!” uzsver Artūrs.

Dzirkstele.lv ikona Komentāri