Paši igauņi apgalvo, ka Karksi ieleja ir viena no skaistākajām un slavenākajām vietām Viljandi. Tiešām – ainava ir skaista, bet ordeņa pilsdrupas to padara vēl pievilcīgāku. Izrādās, ka Karksi pilskalnā sākumā atradies igauņu cietoksnis, bet ordeņa pils celtniecība sākusies 13. gadsimta otrajā pusē. Akmens būves esot celtas 14. un 15.gadsimtā.
Karksi ordeņa pils vairākkārt tikusi iznīcināta un atkal atjaunota. Ziemeļu kara laikā pili ieņēma krievi un pēc Pētera I pavēles to pilnībā iznīcināja. Kopš tā laika palikušas tikai drupas. Līdz mūsdienām labi saglabājušies tikai aizsargmūri un divi torņi. Ordeņa pilsdrupas šobrīd ir iekonservētas.
Optiskais māns!
Viduslaikos kā jau visur cietoksnī atradusies arī apustulim Pēterim veltīta kapela. Cietokšņa kapliča un koka baznīca cietokšņa priekšā minēta 1624.gadā. Nākamā koka baznīca esot uzcelta 1730.gadā. Kad tā sabrukusi, 1778.gadā starp cietokšņa drupām uzcelta Svētā Pētera baroka stila mūra baznīca, uz kuru mēs arī dodamies. Tolaik tās celtniecība esot izmaksājusi 1950 sudraba rubļus.
Tā ir interesanta celtne, lai gan pirmajā brīdī šķiet – kas gan tur interesants? Bet izrādās, ka šai baznīcai ir zvanu tornis, kas, kā apgalvo baznīcas atslēgu turētājs, nu jau esot sašķiebies uz sāniem par diviem metriem. Un tiešām – kad ejam uz baznīcu, skaidri redzams, ka tornis ir sašķiebies, bet – kad nofotografēju, tornis nemaz tik šķībs neizskatās. Kaut kāds optiskais māns!
Izrādās, ka baznīca daļēji uzcelta uz cietokšņa mūriem un celtniecībā izmantoti akmeņi no pilsdrupām. Baznīcas atslēgu turētājs stāsta, ka baznīcas tornis grunts nosēšanās rezultātā sašķiebies jau gandrīz uzreiz pēc baznīcas uzcelšanas, bet tas netraucējis. Tiesa, internetā var izlasīt citu versiju – tornis esot sasvēries tāpēc, ka apakšā bijušas pils pazemes ejas, par kurām tie, kas cēla baznīcu, neesot zinājuši. 1928.gadā torņa akmens daļas slīpums bijis tikai 65 centimetri, bet 1994.gadā – jau 125 centimetri. 1995.gadā pēc baznīcas restaurācijas un jaunu nesošo pamatu izbūves torņa slīpums tika apturēts un nostiprināts ar mūsdienīgiem materiāliem. Tornis ir 33,5 metrus augsts, tā slīpums ir 205 centimetri.
Dzīve rit pamazām
Baznīcas arhitektūra ir ļoti vienkārša, zāle ir savienota ar baroka stilā būvētu piramīdas tipa torni, bet austrumu sānā atrodas ģērbkambaris. Šķībajā tornī pat varot uzkāpt, tikai atslēgu turētājs piebilst, ka trepes un lūka ir ne visai labā stāvoklī, tāpēc sievietēm un gados vecākiem cilvēkiem kāpt augšā neiesaka.
Baznīcas atslēgu turētājs stāsta, ka šobrīd baznīcu apmeklē kādi 10-15 cilvēki. Dievkalpojumi notiek divreiz mēnesī. Tāpat tiek uzņemti tūristi, īpaši daudz braucot latvieši. Muzikanti sakot, ka baznīcā ir ļoti laba akustika. Uzzinām, ka baznīcai pieder zemes platības, kas tiek iznomātas. Tiek rakstīti projekti, ja vajag kaut ko baznīcai atjaunot vai izdarīt.
