Pacilājošs noskaņojums valdīja Tirzas kultūras nama barikāžu piemiņas pasākumā 18.janvārī. Mēs nebijām Gulbenes novadā vienīgie, kas iekūra gan atmiņu, gan īstu ugunskuru, pieminot un svinot vēsturisko notikumu – 1991.gada janvāra dienas. Tad Latvija sāka ceļu uz neatkarību un sava valstiskuma atgūšanu.
No šī notikuma aizritējuši 34 gadi, un viss liekas tik likumsakarīgs, kaut jaunajai paaudzei nepiedzīvots notikums: triju Baltijas valstu (Lietuvas, Igaunijas un Latvijas) brīvības atgūšanas ceļš. Bija uzaicinātie viesi! Mums, sevišķi jau vecākajai paaudzei, svētais brīvības vārds saistās ar Latvijas Tautas frontes priekšsēdētāju, tautas iedvesmotāju un Latvijas patriotu Daini Īvānu. Kopā ar viņu pie mums bija pazīstamais, patriotisko latviešu dziesmu autors un izpildītājs Aivars Lapšāns. Vispārējam svinīgumam savu noti piešķīla Tirzas deju kolektīvi, kuri vienmēr izceļas ar labi noslīpētiem deju soļiem.
Neaizmirstama bija Daiņa Īvāna uzstāšanās, vēstures notikumu izklāsts ar jaunāko viņa grāmatu rokā “Zeme, kas dzied” un spilgtāko vēstures fragmentu lasījumu. Laiks aizskrēja vēja spārniem! Tik saprotami, tik izjusti, tik pacilājoši! Kad skanēja Lapšāna dziesmas vārdi: “Latvijas zelts, brīvības zelts, svešu kungu nevajag, nevajag!” – sajutu, ka emociju skudriņas pārskrien pār muguru. Bija patīkami, ka šinī svinīgajā pasākumā tieši pie mums viesojās arī jaunizveidotās Rietumu pagastu apvienības (Ranka, Lizums, Druviena, Tirza) priekšsēdētāja Irēna Jansone, izsakot savu vēlējumu un apliecinot cieņu pasākuma organizētājiem, apmeklētājiem un Tirzas ļaudīm. Protams, Tirzas kultūras namā pasākumos saglabāta tradīcija – neliels pacienājums “pirms šķiršanās līdz nākamajai reizei” un sarunas, emocijas, iepazīšanās. Tā ir tā brīnuma atslēdziņa, kura rada tuvības sajūtu un piederību vietai. Liels paldies rīkotājiem, darītājiem un klausītājiem! Tas bija tik sirsnīgi un emocionāli!
– Ieva Bērziņa
