“GULBENĒ LITENES IELAS REKONSTRUKCIJA ir pabeigta. Skaista, gājējiem ideāla iešanai, skriešanai, nūjošanai. Un, protams, nu suņu īpašnieki ir izstrādājuši maršrutu suņu staidzināšanai. Tagad man gar sētas malu ir ierīkota suņu tualete. Īpašnieki aiz sava mīļuma nesavāc! Pastāv, pagaida un turpina mierīgu pastaigu. Reāli žoga mala ir vienos mēslos. Esmu jau domājusi par uzlīmēm uz sētas, bet vai lasīs? Varbūt uzstādīt maisiņu kastīti? Vai līdzēs?” ar šādu problēmu “Dzirksteles” redakcijā vērsās gulbeniete Larisa Stradiņa.
Pašvaldības policijas priekšnieks Mārtiņš Didrihsons-Linards secina, kad policija veic reidus un uzrunā suņu saimniekus, visiem līdzi ir maisiņi fekāliju savākšanai. Novērots arī, ka tagad saimnieki Gulbenē biežāk savāc aiz saviem suņiem. Viņaprāt, iespējams, kad policijas nav klāt, notiek arī citādi.
Par situāciju Litenes ielā M.Didrihsons-Linards teic – cilvēki var aizrādīt cits citam, ja redz, ka aiz suņa saimnieks nesavāc. Vēlams arī situāciju, kad suņa saimnieks ir bijis nolaidīgs, fiksēt fotogrāfijā vai video. Tad policija suņa saimnieku var sodīt administratīvi saskaņā ar Ministru kabineta mājas (istabas) dzīvnieku labturības un aizsardzības noteikumiem. Tur ir norādīts, ka saimniekam nekavējoties pēc suņa defekācijas jāsavāc tā ekskrementi.
Gulbenes dzīvnieku aizsardzības biedrības “Ķepaiņu draugu klubs” vadītāja Ira Žeigure “Dzirkstelei” saka: “Situācijā, kad īpašuma saimnieks redz, ka pie viņa sētas netiek savākti suņu ekskrementi, vajadzētu uzrunāt suņa īpašnieku. Tas būtu jādara savstarpēja pieklājīga dialoga ceļā. Vēlams, ne pavēles formā. Vajadzīga normāla komunikācija. Jāsaprot, ka sabiedrību audzināt – tas ir ilgstošs process. Vai būtu vērts izlikt Litenes ielā urnu speciāli suņu ekskrementiem? Varētu. Redzētu, kāds būtu efekts. Tomēr, pati būdama privātmājas īpašniece, zinu, ka man jākopj ne tikai īpašums savas sētas ietvaros, bet arī noteikta teritorija aiz sētas. Pati to arī daru, jo vēlos kārtīgu vidi.”
