11.janvārī, kad vārdadiena ir Smaidām, savu profesionālo karjeru pirms 31 gada kā masiere uzsāka gulbeniete Inita Bērziņa. Diplomu šāda pakalpojuma sniegšanai ieguvusi deviņdesmitajos gados.
Daudzi Gulbenē zina, ka Initai ir gudra, talantīga, sociāli aktīva vecākā meita Elīna, kurai ir iedzimti kustību traucējumi un kura pārvietojas tikai ratiņkrēslā. Inita ir savas meitas atbalstītāja visos ikdienas soļos, sapņos un to piepildījumā. Elīna ir sevi pierādījusi sociālajā uzņēmējdarbībā. Mamma un meita abas kopā arī ceļo, apmeklē kultūras pasākumus.
Inita ir Elīnas stiprais plecs, taču pašai mammai laika gaitā ir radušās problēmas ar muguru. Ārsti pat nedeva garantijas, ka viņa pilnībā varēs atveseļoties un atbrīvoties no lielajām sāpēm. Tomēr Inita ar smaidu turpina pārvarēt visas grūtības. Viņa nemainīgi ir atbalsts savai meitai un turpina arī savu profesionālo karjeru.
Nejauc klāt savu privāto dzīvi
“Privāto dzīvi pilnībā nodalu no darba vides un darba attiecībām. Uz darbu eju tikai ar labu garastāvokli un katru savu klientu sagaidu ar sirsnību, ar mīlestību,” uzsver viņa.
Šodien Initai ir arī bakalaures grāds psiholoģijā. Šīs zināšanas noder, veidojot saskarsmi ar klientiem, kuri ir gan dāmas, gan kungi vecumā no 30 līdz 70+. Inita teic – masāžas laikā viņa sarunām par dzīvi ar saviem klientiem neļaujas. Ja kāds vēlas, ko teikt, tad dara to pēc masāžas. Sarunu saturs paliek turpat, kur izskanējis pateiktais vārds.
Inita labi atceras savu pašu pirmo darba dienu. “Tā bija ceturtdiena. Ārā bija 24 grādu aukstums. Es Gulbenes viesnīcā atvēru savu masieres kabinetu un tur nostrādāju pirmos septiņus gadus. 11.janvāri darba uzsākšanai izvēlējos tāpēc, ka uzskatīju: darbs ir jādara ar pozitīvu attieksmi, ar smaidu, neraugoties uz to, kā konkrētajā brīdi dzīvē klājas man pašai. Ir jāsmaida!” viņa saka.
Svarīgi darbā ieguldīt sirdi
Inita savulaik ir apguvusi pilnas ķermeņa masāžas pakalpojuma sniegšanu, taču vēlāk palikusi pie sejas, galvas, spranda, plecu masāžas.
“Laika gaitā biju iegādājusies dažādus aparātus kā papildu aprīkojumu savam masieres darbam. Taču ātri vien sapratu – ir vajadzīga tieša saskare ar klienta sejas ādu. Man vajag just cilvēka enerģiju. Ar pirkstu galiņiem saprotu, kur ir problemātiskā zona, kur ir vajadzīga pamatīgāka piestrādāšana. Tāpēc visi masāžas aparāti tagad man stāv nolikti pagrabā, es tos neizmantoju. Varu arī kā masiere palīdzēt cilvēkiem, kuriem pēc insulta ir jāatgūst saskaņoti sejas vaibsti,” saka Inita.
Visu šos gadus viņa ir strādājusi individuāli. Pirmie praktizēšanās gadi pagāja, apgūstot, izveidojot sistēmu savā darbā.
Ar piederību vietējai kopienai
Inita teic – pa šiem gadiem viņai ir bijis ļoti daudz klientu. Kad bijusi jaunāka, atsaukusies aicinājumiem izbraukuma darbam uz pagastiem. “20 gadus esmu braukusi masēt uz Druvienu. Apmēram tikpat – uz Jaungulbenes Gulbīti. Septiņus gadus esmu braukusi masēt uz Lejasciemu, braukusi esmu arī uz Lizumu, uz Balviem. Kad mana meita Elīna studēja Jūrmalā, mēs četrus gadus turp periodiski devāmies kopā, un es tiku kā masiere strādājusi arī Asaros. Man patika šādā veidā mainīt vidi, satikt jaunus cilvēkus. Taču koronavīruss ieviesa savas korekcijas. Tagad es vairs šādos izbraukumos nedodos. Arī gadi man liek sev pateikt: “Stop!”” stāsta Inita.
Viņai ir daudz tādu klientu, kuri pie viņas pastāvīgi nāk uz masāžām gadu no gada.
“Es savas klientes esmu aicinājusi kopā ballēties. Pirmo balli noorganizēju Gulbītī, kad biju tur kā masiere nostrādājusi 10 gadus. Kad apritēja 20 gadi kopš manas profesionālās darbības, es 50 savas klientes kopā saaicināju Gulbenes kafejnīcā “Gardums”. 2020.gada 11.janvārī, atzīmējot mana darba 26 gadu jubileju, uz Ilzes fotostudiju uzaicināju 10 savas klientes. Tur notika fotosesija. Katrai pēc tam uzdāvināju fotoportretu. 2024.gadā uz savas darbības 30 gadiem es klientiem rīkoju kopā sanākšanu Stāmerienas pilī. Bija īpaša svētku torte. Kad apritēs 35 gadi, kopš strādāju savā izvēlētajā profesijā, es atkal rīkošu balli. Kāda tā būs, man jau padomā ir vairākas idejas. Katra šāda balle ir kā pateicība maniem klientiem, kuri man dod iespēju strādāt, viņus lutināt,” stāsta Inita.
