Esam iebaidīti par iespējamiem krāpnieciskiem tālruņa zvaniem vai viltus īsziņām un aizdomīgām manipulācijām internetā. Varbūt ir labi nezaudēt modrību. Nesen saņēmu dīvainu tālruņa zvanu. Klausules otrā pusē raudāja sieviete. Stāstīja, ka ir cietusi autoavārijā un ka viņai vajadzīga palīdzība. Tā kā zvanītāju neatpazinu un arī numurs bija man svešs, jautāju, kas viņa ir. Atbilde bija: “Kas?! Protams, tava meita.” Kaut kā nenoticēju balss intonācijai. Tas, pirmkārt. Otrkārt, tiešām neesmu meitas māte. Sarunu tālāk neizvērsu. Tikai teicu: “Jūs esat kļūdījusies vai arī šis ir neveiksmīgs muļķošanās gadījums.” Viss. Atvienojos no zvana. Viņa otrreiz nepārzvanīja.
Ir dzirdēts, ka krāpnieki zvana un patiešām uztrāpa tādai personai, kurai ir meita vai dēls un kurš turklāt ir autovadītājs. Un ko gan māte vai vecmāmiņa nedarīs sava bērna labā, ja viņš nelaimē! Atdos visu pēdējo! Tāpēc ir gadījumi, kad sazvanītie tuvinieki uz nezināmiem bankas kontiem pārskaita lielas naudas summas. Un tā pēc tam izrādās krāpšana, jo nekādas avārijas nemaz nav!
Bet gadās arī gadījumi, kas nav saistāmi ne ar krāpšanu, ne ar muļķīgiem jokiem. Piemēram, nesen savā privātajā e-pastā saņēmu bankas uzaicinājumu doties uz Jēkabpils filiāli 29.janvārī pēc internetbankas piekļuves atjaunošanas. Vēstule bija no bankas, kuras kliente es patiešām esmu. Taču ar manu internetbanku viss ir kārtībā. Sapratu – noticis pārpratums. Iespējams, tāpēc, ka mana privātā e-pasta adrese sakrīt ar Madonas novada kāda pagasta nosaukumu. Šad un tad arī agrāk esmu saņēmusi pagasta pārvaldei adresētas e-pasta vēstules. Vienmēr apzinīgi esmu rakstījusi atbildi ar norādi: “Esmu privātpersona, nevis pagasts!” Tā darīju arī šoreiz. Atbilde bija sausa: “Atbildot uz jūsu nosūtīto ziņojumu, informējam, ka, rakstot uz bankas publisko e-pasta adresi, ir iespējams saņemt tikai vispārīgu atbildi par bankas pakalpojumiem. Lai precizētu personīgu informāciju, aicinām sazināties, zvanot…” Tālāk bija norādīts tālruņa numurs un zvanīšanas laiks. Protams, nezvanīju. Uz to pašu bankas adresi uzrakstīju un nosūtīju vēl vienu elektronisko vēstuli: “Paldies, man to nevajag, gribēju tikai palīdzēt bankai pašai tikt galā ar savu radīto pārpratumu, kuru sākumā uztvēru kā krāpniecības mēģinājumu, jo ironiskā kārtā pati kā fiziska persona esmu jūsu bankas kliente.” Domāju, ka vairāk man šajā sakarā neviens neatbildēs.
