Ir iznākuši otrie “Stāsti vieglajā valodā”, kuru redaktore ir mūsu novadniece Velga Polinska. Otrais stāstu krājums turpina darbu pie vieglās latviešu valodas oriģinālliteratūras pieejamības veicināšanas Latvijā.
Velga “Dzirkstelei” stāsta, ka grāmatās ir īsi stāsti, kas iesniegti Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta un Vieglās valodas aģentūras rīkotajā konkursā “Viegli lasīt”. Vieglā valoda Latvijā pastāv jau 25 gadus, tomēr izpratne par tās nepieciešamību un lietojumu aizvien ir nepietiekama.
“Šobrīd ir izsludināts jau trešais konkurss rakstniekiem, lai varētu turpināt stāstu krājuma izdošanu un nodrošinātu vairāk iespēju lasīt visiem cilvēkiem,” stāsta Velga.
Otrajā grāmatā ir iekļauti piecu autoru stāsti: Lingitas Linas Bopulu “Es esmu Latviete”, Baibas Baikovskas “Suns ar uzdevumu”, Gunitas Skroderēnas “Neviens nav viens”, Ulrikas Ūpes “Miera dūja” un Lindas Skrandas “Vecā māja”.
Doma par grāmatu dzima diezgan ilgi
“Varētu teikt, ka esmu stāstu krājuma krustmāte. Tiesa, mana doma par grāmatu dzima diezgan ilgi. Vispirms radās pētnieciskā interese par vieglo valodu, kas sākās ar manu otro maģistra darbu “Tulkošana cilvēkiem ar uztveres grūtībām”. Pēc darba aizstāvēšanas iesaistījos projektā (Promoting Easy-to-Read Language for Social Inclusion”” – “Vieglās valodas veicināšana sociālajai iekļaušanai”). Tieši projekta vadītāja nolēma izmēģināt konkursu arī Latvijā, pārņemot ideju no slovēņu partneriem. Projekts beidzās, taču mūsu interese un vēlme turpināt iesākto – ne. Tā es iestājos doktorantūrā, lai aprakstītu un nostiprinātu vieglās valodas lomu, un, padziļināti pētot šo tematu, diezgan plaši esmu izzinājusi citu valstu pieredzi. Man arī bija iespēja nedēļu viesoties Somijā, kas ir vieglās valodas lielvalsts, ja tā var teikt. Jaunās zināšanas, kolēģu degsme, labās prakses piemēri mudināja arī mani meklēt veidus, kā apkopot stāstus grāmatā, kuru varētu nopirkt katrs interesents. Līdz šim ir izdotas vairākas grāmatas vieglajā valodā, taču tās sagatavotas projektos un nav paredzētas pārdošanai. Tomēr man šķita svarīgi panākt, lai izdevumi vieglajā valodā būtu pieejami grāmatnīcu plauktos tikpat brīvi, kā tas iespējams Zviedrijā, Norvēģijā, Somijā. Un izdevās!” stāsta Velga.
Viņa skaidro, ka vieglās valodas mērķauditorija dalāma divās lielās grupās: cilvēki ar īslaicīgām valodas uztveres grūtībām, piemēram, iebraucēji, kas mācās valodu, un cilvēki ar nepārejošām valodas grūtībām.
“Tālāk jau varētu norādīt arī smalkāku dalījumu, taču vienmēr jāatceras, ka tas nebūs precīzs: ne visiem cilvēkiem no vienas vai otras mērķgrupas būs nepieciešami izdevumi vieglajā valodā,” saka Velga.
Vieglā valoda – pielāgota valodas forma
Velga stāsta, ka pirmā grāmata “Stāsti vieglajā valodā” bija eksperimentāla un tajā aptverts plašs lasītāju loks: tur ir gan stāsts jaunākiem lasītājiem, gan diasporas pārstāvjiem, gan iebraucējiem, gan arī gados vecākiem cilvēkiem. Katrs stāsts ir atšķirīgs, daži ir reāli notikumi, daži – izdomāti. Otrajā grāmatā iekļauti stāsti pusaudžiem un skartas tādas tēmas kā piederības sajūta, identitātes meklējumi, jūtas, nāve, vajadzība pēc atbalsta.
“Tā kā teksta rediģēšana vieglajā valodā ietver arī pārbaudi pie lasītājiem, man bija iespēja stāstus pārrunāt kopā ar jauniešiem, un varu teikt, ka tie raisīja patiesi dziļas un vērtīgas sarunas mūsu starpā. Vieglā valoda ir pielāgota valodas forma: tajā pamatā izmanto vienkāršus paplašinātus teikumus, izvēlas ikdienā lietotus vārdus, nelieto pārnestas nozīmes vārdus vai izteicienus, īpaši rūpīgi raugās, lai teksts būtu skaidri saprotams un loģiski sakārtots. Vieglajā valodā ir svarīgs arī teksta izkārtojums, burtu lielums un atstarpes!” saka Velga.
Viņa skaidro, ka bažas par vieglo valodu kā apdraudējumu sabiedrības intelektuālajai izaugsmei ir nepamatotas. “Izdevumi vieglajā valodā paredzēti tiem cilvēkiem, kas vēlas lasīt, bet kuriem līdz šim neesam piedāvājuši atbilstošus tekstus. Vieglā valoda nekad nebūs obligāta lasīšanas forma, un tā neaizstās standarta valodu, piemēram, skolās. Vienkārši jāpatur prātā, ka tiesības lasīt ir ikvienam!” uzsver Velga.
Gulbenes novada bibliotēkas direktore Sabīne Jefimova “Dzirksteli” informē, ka Gulbenes novada bibliotēkā ir pieejama šīs grāmatas pirmā daļa un plānots ir iegādāties arī otro daļu. “Šobrīd nenotiek jaunu grāmatu iegāde, jo nav apstiprināts pašvaldības budžets 2025. gadam,” paskaidro S.Jefimova.
