
Cīnīties un nepadoties ir noskaņoti Beļavas pagasta iedzīvotāji Aldis Melderis, Aivars Osis un Anda Lūse, kuru viensētas atrodas Gulbenes pierobežā, Beļavas pagastā. Viņi iestājas par servitūta statusa saglabāšanu lauku ceļam 600 metru garumā, kas svarīgs “Asteru”, “Ojāru” un “Mediņu” māju iemītniekiem.
Pašlaik šie metri, kas ved cauri Rīgas SIA “Vidzemes lauki” piederošajam nekustamajam īpašumam “Skalbes”, vēl skaitās kā ceļa servitūts par labu “Asterēm” un “Ojāriem” ar pagaidu noregulējuma lēmumu atzīmes veidā, taču SIA “Vidzemes lauki” vēlas, lai šāda ceļa turpmāk vairs vispār nebūtu. Iemesls? Ceļa servitūts šajā īpašumā traucējot lauksaimniecisko darbību.
Uzklausot visas ieinteresētās puses, domes attīstības un tautsaimniecības komitejas 22.janvāra sēdē deputāti vienojās, ka atliek jautājuma izlemšanu, jo vēl esot jāsatiekas dabā, jāredz ceļš, par kuru ir runa, un tad jāvienojas. Tāds bija Gulbenes novada domes priekšsēdētāja vietnieces Gunas Švikas priekšlikums.
Diskusija par strīda objektu – 600 metriem lauku ceļa piepilsētā, Beļavas pagastā – izvērsās Gulbenes novada domes 22.janvāra attīstības un tautsaimniecības komitejas sēdē. Ceļš atrodas SIA “Vidzemes lauki” zemes īpašuma teritorijā. Uzņēmuma pārstāve, piedaloties komitejas sēdē, publiski piedāvāja “Asteru” un “Ojāru” māju saimniekiem: “Ja kādam ir vēlēšanās ar mums slēgt vienošanos, lai būtu ceļa servitūts (600 metros cauri SIA “Vidzemes lauki” īpašumam “Skalbes” – red.), tad to noslēdz puses, vienojoties ar atsevišķu līgumu ieraksta veidā zemesgrāmatā.”
Tāda iespēja ir un pašvaldība tādā gadījumā vispār neiesaistās – uzsvēra G.Švika, vadot domes attīstības un tautsaimniecības komitejas 22.janvāra sēdi.
Deputāte Mudīte Motivāne norādīja SIA “Vidzemes lauki” pārstāvei: “Kad jūs iegādājāties šo īpašumu (“Skalbes” Beļavas pagastā – red.), jums taču bija apgrūtinājums – ceļa servitūts. Līdz ar to arī atbilstoša cena (šim zemes īpašumam – red.).”
Deputāts Gunārs Ciglis norādīja, ka 600 metri kā ceļa servitūts, kas tāds ir ierakstīts zemesgrāmatā par “Skalbju” īpašumu, ļauj tuvējo māju īpašniekiem pa šo ceļu braukt ar kombainu, vest malku un izmantot citām savām akūtajām vajadzībām.
Strīda objekts vairs nav pašvaldības ceļš
600 metri, par kuriem ir runa, agrāk bijis pašvaldības ceļš. Tagad vairs ne – tāds lēmums ir pieņemts pašvaldības autoceļu (ielu) fonda komisijā saskaņā ar VSIA “Latvijas Valsts ceļi” apsekojumu un norādi. Iemesls? Faktiski šie 600 metri ir “iebraukts cauri pļavai” ceļš un tā uzturēšanai vairs netiek piešķirts valsts finansējums – skaidroja G.Švika. Viņa vērsa uzmanību, ka gan “Asteru”, gan “Ojāru” mājām piekļuvei ir izmantojama Gulbenes Asarupes iela un Beļavas pagasta Asarupes ceļš, kas ir pašvaldības ceļu reģistrā. Faktiski plānots ceļa servitūtu atcelt 600 metriem nu jau privāta ceļa, kas savieno Asarupes ielu un Asarupes ceļu.
“Asteru” māju saimnieks A.Melderis bilda, ka runa ir par 600 metriem, kas kopš laika gala ir bijis servitūta ceļš, lai nokļūtu vienam kaimiņam pie otra, kā arī lai līdz viņa īpašumam, kur ir bioloģiskā saimniecība, atbrauktu kontrolējošo iestāžu pārstāvji. “Dzirkstelei” A.Melderis teica – pa šo ceļu līdz “Asterēm” var tikt nepieciešamības gadījumā izsauktais neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests.
Vēl viņš piebilda: “Pa šo ceļu pie manis brauc kombains kult labību. Kā no meža lai es malku atvedu? Tas man ir vienīgais ceļš!” A.Melderis uzstāja: “Šo ceļu nevar anulēt. Mēs to taupām, lai netiktu sabojāts.”
Viņš teica, ka šis ir arī rezerves ceļš kaimiņiem, jo periodiski nav izbraucams Beļavas pagasta Asarupes ceļš, kuru iecienījuši kvadriciklu vadītāji – tas atstāj savas sekas. Kritiskos brīžos kaimiņiem vienīgā iespēja esot braukt šos 600 metrus, lai uz šosejas nokļūtu jau pa Asarupes ielu Gulbenē.
To deputātiem apliecināja arī “Ojāru” māju saimnieks A.Osis. Viņš teica – bērniem ar velosipēdiem šie 600 metri ir sākums īsākajam ceļam uz pilsētu.
Savukārt braukšana pa Asarupes ceļu bieži vien esot “kā pa mālu vannu”, jo pašvaldība šo savu ceļu neuztur kā nākas, sacīja “Mediņu” māju saimniece A.Lūse.
Asarupes ceļš ir greiderēts reizi gadā
A.Osis zināja teikt, ka pagājušajā gadā uz Asarupes ceļa greiders ir redzēts tikai vienu reizi.
A.Lūse aicināja pašvaldību sakārtot šo ceļu. Viņa vērsa uzmanību, ka pretim braucošas automašīnas uz Asarupes ceļa izmainīties nevar.
Noņemt apaugumu Asarupes ceļam komitejas sēdē solīja Beļavas un Lejasciema pagastu pārvalžu apvienības vadītājs Jānis Pūpols, bet par 600 metru ceļa servitūtu viņš teica: “Tas tiešām ir pa tīrumu izveidots ceļš, kas ir principā bez nestspējas. Tur nu tikai ļoti labā laikā var izbraukt – vai nu tā ir sausa vasara, vai kad ir uzsalis ziemā. Šķīdoņa laikā tur diemžēl… Tad tur ir jābūvē servitūts.”
Novada domes priekšsēdētājs Andis Caunītis teica: “Diemžēl ar tiem ceļiem, kas nav noklāti ar asfalta segumu, problēmas rudeņos un pavasaros ir ar visiem. Līdz ar to mēs nevaram garantēt, ka jebkurā laikā var brīvi ar mašīnu pārvietoties pa visiem lauku ceļiem un arī piebraukt līdz mājām. Ir visādas situācijas. Bet šeit es lūgtu iedziļināties par jebkura īpašnieka īpašuma tiesībām. Ja mēs kaut ko apgrūtinām, tad ar kādu pamatojumu? Ja tā ir vienīgā piekļuve, tad jāsaprot, kādā veidā šo apgrūtinājumu uzliekam. No otras puses, ir šīs īpašuma tiesības jārespektē. Saprotu to pamatojumu, kāpēc arī lūdz atcelt (600 metrus ceļa servitūtu cauri īpašumam “Skalbes” – red.).”
Viņš pauda – ja ceļa servitūts tiks saglabāts, “būs jāieguldās kopā” šā ceļa uzturēšanā. A.Caunītis aicināja uzturēt korektu dialogu starp ieinteresētajiem zemju īpašniekiem. “Nedomāju, ka kāds īpašnieks ir privileģētāks par citu,” viņš sacīja.
UZZIŅA

● Civillikuma 1130. pants noteic, ka servitūts ir tāda tiesība uz svešu lietu, ar kuru īpašuma tiesība uz to ir lietošanas ziņā aprobežota kādai noteiktai personai vai noteiktam zemesgabalam par labu.
● Ceļa servitūts ir tad, kad ceļš uz vienu īpašumu ved cauri citam īpašumam. Apgrūtinājums, kas šajā gadījumā attiecas uz nekustamo īpašumu, caur kuru ved ceļa servitūts, norāda nevis uz tā saimnieku (īpašnieki var mainīties), bet uz īpašumu, kuram noteiktais ceļa servitūts paliek.
● Ir jāievēro servitūta izlietotāja tiesības tādā apmērā, kāds nepieciešams sekmīgai servitūta izlietošanai. Savukārt personai, kurai pieder servitūta tiesība, tā jāizlieto taisnprātīgi, pēc iespējas saudzējot cita īpašuma tiesību.
● No servitūta izrietošā lietu tiesība ir nodibināta un spēkā abām pusēm tikai pēc servitūta ierakstīšanas zemesgrāmatā.
● Ja zemesgrāmatā ir izdarīta atzīme par apgrūtinājumu, šādā veidā zemesgrāmatā veiktais ieraksts neapliecina braucamā ceļa servitūta nodibināšanas faktu.
AVOTS: “LIKUMI.LV”