Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde mudina pašvaldību apsvērt iespējas iesaistīties pils saglabāšanā
Baltā pils Gulbenē tika uzcelta 19.gadsimta 40.gados un paplašināta ap 1880.gadu. Kādreiz tā ir bijusi viena no lepnākajām muižām Vidzemē, taču šobrīd tā ir bēdīgā stāvoklī, ko atzīst gan tās īpašnieks, gan arī Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, kura aicina Gulbenes novada pašvaldību apsvērt citu pašvaldību piemēru un atbalstīt kultūras pieminekļa uzturēšanu, lai arī tā īpašnieks ir privātpersona.
“Dzirkstelē” jau rakstījām, ka Gulbenes novada deputāti balsojot 2017.gadā pieņēma lēmumu atteikties no pirmpirkuma tiesībām Baltajai pilij. Toreiz Gulbenes novada domes 15 deputāti no 17 nobalsoja par paša lētākā komplekta iegādi par 52 900 eiro (kas ietvēra bruģētos laukumus pie muzeja, Rūdolfa parku, keramikas darbnīcu un bijušās dārznieka mājas pamatus), taču dome atteicās no 123 000 eiro vērtā komplekta, kurš ietvēra Balto pili un Pils parku. Tāpat dome atteicās no 225 000 eiro vērtā komplekta, kurā ir renovētā manēžas un siernīcas ēka (tagad viesnīcas komplekss). Savukārt Ainara Meldera SIA “A.S.I.M.” piekrita pirkt atlikušos divus muižas nekustamo īpašumu komplektus par 348 000 eiro.
Jārūpējas par saviem līdzekļiem
“Atbilstoši normatīvajam regulējumam fiziskajām un juridiskajām personām jānodrošina, lai tiktu saglabāti kultūras pieminekļi, kas ir to īpašumā (valdījumā). Citiem vārdiem sakot, kultūras pieminekļa konservāciju, uzturēšanu, remontu un restaurāciju veic kultūras pieminekļa īpašnieks (valdītājs) par saviem līdzekļiem. Tas nozīmē, ka primāri normatīvais regulējums paredz kultūras pieminekļa īpašniekam vai valdītājam stingri noteiktu pienākumu par saviem līdzekļiem rūpēties par tā īpašumā esošo kultūras pieminekli. Pašvaldība tiešā veidā nevar iesaistīties, jo Baltajai pilij ir īpašnieks, bet varam sekot līdzi, vai īpašnieks izrāda kādu aktivitāti, piemēram, var izvērtēt iespēju piedalīties dažādos projektos, tādējādi piesaistot līdzfinansējumu, var organizēt ziedojumu vākšanu vai arī nekustamo īpašumu, kam ir kultūras pieminekļa statuss, var atsavināt citam potenciālajam īpašniekam,” informē Gulbenes novada pašvaldības izpilddirektore Antra Sprudzāne.
Viņa uzsver, ka pašvaldības pārziņā ir bagāts un nozīmīgs kultūras mantojums, piemēram, Stāmerienas pils, Sarkanā pils, kuras šobrīd pašvaldība ne tikai uztur, bet arī meklē tām papildu finansējumu avotus, lai varētu šos īpašumus atjaunot un attīstīt.
Mudina iesaistīties pašvaldību
“Attiecībā uz Balto pili pozitīva virzība šobrīd nav konstatējama,” pauž Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes Vidzemes reģionālās nodaļas vadītāja Ilze Liekniņa un uzsver, ka vairākas Latvijas pašvaldības ir izstrādājušas līdzfinansējuma programmas, lai atbalstītu iedzīvotājus, kuri ir valsts un vietējas nozīmes kultūras pieminekļu īpašnieki, lai īpašnieki varētu pretendēt uz pašvaldības līdzfinansējumu izmaksām.
“Šāds atbalsts pieejams, piemēram, Rīgā, Liepājā, Kuldīgā, Daugavpilī, Limbažos un citur. Mēs priecātos, ja arī Gulbenes novadā tiktu izdoti šādi saistošie noteikumi par pašvaldības līdzfinansējumu kultūras pieminekļu saglabāšanai,” saka I.Liekniņa.
Viņa norāda, ka katra kultūras pieminekļa saglabāšanas garants ir tā izmantošana.
“Diemžēl attiecībā uz Balto pili jāsaka, ka tā joprojām netiek izmantota, tai nav skaidra iespējamā izmantošanas funkcija. Tā ilgstoši atrodas avārijas saglabātības stāvoklī, sākotnējie pagaidu jumti ir nokalpojuši, un turpinās pils sienu erozija,” informē I.Liekniņa un uzsver, ka pieminekļa stāvoklis pēc 2018.gada aprīļa ugunsgrēka vēl vairāk pasliktinājās. Tā rezultātā kultūras piemineklim tika nodarīts būtisks kaitējums.
Avārijas stāvoklī
“Ēkas centrālajā daļā pilnībā izdega pagaidu jumta konstrukcija, kā arī austrumu fasādes pusloka rizalīta oriģinālā jumta konstrukcija, stipri bojāta dekoratīvā jumta dzega. Tomēr Baltās pils oriģinālā substance pēc ugunsgrēka daļēji ir saglabājusies. Arī pieminekļa daļā, kuru ugunsgrēks tieši nav skāris, stāvoklis vērtējams kā avārijas un apmeklētājiem bīstams. Pils mūra sienas, kā arī vietējas nozīmes mākslas piemineklis “Fasādes dekoratīvā apdare” nav pasargāti no nokrišņu iedarbības. Arī ēkas konstrukcijas ir pakļautas nokrišņu iedarbībai, turpinās to erozijas process. Atsevišķas būvkonstrukcijas ir zaudējušas noturību un ir bīstamas. Durvju un logu vairogi, kur tie vēl saglabājušies, ļoti sliktā stāvoklī,” uzsver I.Liekniņa.
Viņa informē, ka ar Baltās pils īpašnieku ir notikušas vairākas kopīgas apsekošanas, kuru laikā ticis pārrunāts par pieminekļa saglabājušās daļas konservācijas nepieciešamību, sniegta informācija par ikgadēju iespēju iesniegt pieteikumu Kultūras pieminekļu konservācijas un restaurācijas programmā, kuras mērķis ir sniegt finansiālu atbalstu valsts un reģiona nozīmes kultūras pieminekļu īpašniekiem objektu konservācijā, restaurācijā un izpētē.
Plānota apsekošana
“Sarunās īpašnieks ir solījis pakāpeniski uzsākt darbus pie pils bīstamo vietu konservācijas, meklēt tiem finansējumu, esot ieceres par pils daļu tālāku izmantošanu. Īpašniekam ir uzdots: kopā ar sertificētu speciālistu izvērtēt objekta esošo stāvokli; demontēt bīstamās, ugunsgrēkā sadegušās konstrukcijas; ar pagaidu balstiem nostiprināt bīstamās saglabājušās konstrukcijas; nosegt sienas un mākslas pieminekli – ciļņus ar pagaidu jumtu, lai tos aizsargātu pret nokrišņu iedarbību; izstrādāt ēkas saglabāšanas un atjaunošanas projekta dokumentāciju, pēc uzziņas par pieminekļu aizsardzības prasībām saņemšanas. Šogad plānota Baltās pils apsekošana un uzdotā pārbaude. Neizpildes gadījumā pret īpašnieku var tikt uzsākts administratīvā pārkāpuma process,” informē I.Liekniņa.
Domei parku un pili nevajadzēja
Baltās pils īpašnieks Ainars Melders uzsver, ka viņa plānos nebija pirkt šo pili. “Es uzskatu, ka tā bija jāpērk pašvaldībai. Domei bija pirmpirkuma tiesības uz šo īpašumu. Īpašums bija bankas īpašumā, un var diskutēt, bet valstij ir jārūpējas par valsts nozīmes kultūras mantojumu. Es uzskatu, ka šis īpašums bija jāpērk valstij, nevis man. Ja valsts nepērk, tātad tai tas nav nepieciešams. Domei šo parku un pili nevajadzēja,” stāsta A.Melders.
Viņš uzsver, ka pašreiz neplāno atjaunot pili, jo tai ir nepieciešama konservācija. Tas, kas tiek plānots, ir piekļuves slēgšana parkam. Tas nozīmē, ka tur nevarēs sportot, ne arī pastaigāties ar suņiem. Ap pili ir nepieciešams izveidot arī nožogojumu, lai teritorija nebūtu bīstama bērniem, kuriem nereti ir interese izpētīt pils teritoriju.
“Privātie īpašnieki nevar piesaistīt naudu no Eiropas Savienības fondiem, to var izdarīt pašvaldība,” stāsta A.Melders un norāda, ka šādu fondu līdzekļi ir apjomīgi un tieši tādi ir nepieciešami Baltās pils iekonservēšanai un vēlāk arī atjaunošanai. “Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejs ir malači, viņi vienīgie kaut ko dara, lai kāds izrādītu interesi par pili. Man ir arī žēl, ka Baltā pils tā vienkārši stāv.”
SIF_MAF2024 #stiprakopienastipravalsts
Projektu “Stipra kopiena – stipra valsts” līdzfinansē “Mediju atbalsta fonds” no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild “Dzirkstele”.
