Atceros, kad mācījos skolā, kopā ar klasi devāmies ekskursijā uz Rūdolfa Blaumaņa (1863-1908) memoriālo muzeju “Braki”, kas atrodas Ērgļu pagastā Madonas novadā. Atmiņā palikusi tikai galvenā ēka, kurā dzīvojusi Blaumaņa ģimene. Tagad biju muzejā vēlreiz un jau ar citām acīm lūkojos uz šo vietu. “Braki” ir vieta, kur Blaumanis sarakstījis lielāko daļu savu darbu.
Protams, laika gaitā “Brakos” daudz kas ir mainījies, arī ēkas ir restaurētas, jo muzejs dibināts 1959. gada 10. maijā. Ēkas ir atjaunotas tādas pašas, kādas tās bija rakstnieka dzīves laikā.
Veco ēku nojauc
Lai arī “Braki” nebija pamesta saimniecība, tomēr atjaunot to kā muzeju nebijis nemaz tik vienkārši – stāsta gide. Mājas bija bēdīgā stāvoklī. 1958. gadā “Braki” kļuva par Madonas muzeja filiāli. Pirmo atjaunoja dzīvojamo māju, kas bijusi ļoti sliktā stāvoklī. Tad vecā ēka nojaukta un uz vecajiem pamatiem uzcelta jauna – ar tikpat daudz baļķu rindu skaitu, maziem lodziņiem, zemām durtiņām, ar to pašu piebūvīti, kāda bijusi Blaumaņa laikā.
Gide stāsta, ka muzeja teritorija ir liela. Pavisam ir astoņas guļbaļķu ēkas ar niedru jumtiem. Dzīvojamā māja celta 1811. gadā, bet restaurēta 1959. gadā. Ēkas vidū atrodas plīts un maizes krāsns. Mājā ir viesu jeb mātes istaba un rakstnieka istaba. Nelielā piebūvē ir liela plīts ar diviem katliem, kā arī dažādi saimniecības priekšmeti. Klēts jeb drēbju kambaris atjaunota 1961. gadā. Tur glabāja drēbes un mantas. Klētsaugšā žāvēja tējaszāles, glabāja ābolus. Vasarā tur varēja arī dzīvot. Rija ar piedarbu restaurēta 1963. gadā. Rijā ir iebūvēta krāsns bez dūmvada, kurinot dūmi plūda laukā pa lūku. Piedarbā notika labības kulšana. Maltuvē mala graudus. Sīklopu kūts atjaunota 1988. gadā. Tur turēja aitas, cūkas un mājputnus. Labības klēts restaurēts 1990. gadā. Šajā ēkā glabāja graudus, miltus, biškopības produktus un citas sadzīves lietas. Zirgu stallis ar klētiņu atjaunots 1992. gadā. Blaumaņa laikā „Brakos” turēti 3-5 zirgi. Lielā kūts ar vāgūzi restaurēta 1965. gadā. Kūts sadalīta trīs telpās, no kurām divās bijušas govis. Rakstnieka dzīves laikā kūtī atradušās 18-20 govis. Kūtsaugšā glabāja sienu. Vāgūzi jeb ratnīcu ēkas galā izmantoja braucamo piederumu un darbarīku glabāšanai, arī siena un salmu novietošanai. Pirts atjaunota 1960. gadā. Tajā ir no akmeņiem krauta krāsns bez dūmvada, dūmus izlaida pa durvīm vai lūku. Karsto ūdeni mazgāšanās vajadzībām nesa no dzīvojamās mājas vai sasildīja pirtī kubulā, metot tajā sakarsētus akmeņus.
Mīlējis kokus
Gide stāsta, ka vislielākais jumts ir rijai, kas ir skaisti atjaunots. Blaumaņa laikā ēkām esot bijuši salmu jumti, bet, lai liktu salmus, tiem ir jābūt ļoti kvalitatīviem, citādi tie ilgi nekalpo. Tāpēc turpmāk lika niedru jumtus, kas ir vizuāli līdzīgi, bet izturīgāki. Vismazākā ēka ir pirtiņa. Darbarīki un lietas ir vāktas no dažādām vietām. Veidojot muzeju, primārais bijis saglabāt Blaumaņa laiku noskaņu. Es “Brakos” biju pērn augustā, bet jau novembrī pie jauna niedru jumta tikusi sīklopu kūts.
Pagalma vidū aug baltrozīšu krūms, kas parasti zied maija beigās vai jūnija sākumā. Iespējams, ka Blaumanis to ir iestādījis pagalma vidū, un arī muzeja darbinieki par to rūpējas. Liepa, iespējams, ir Blaumaņa stādīta. Gide stāsta, ka Blaumanis bija ļoti liels koku mīlētājs, ir stādījis kokus un veidojis alejas, ābeļdārzu. Pārējie vecie koki ir izņemti, jo sākuši kalst. Arī niedru jumtiem nepatīk koki blakus. “Braki” atrodas 200 metrus virs jūras līmeņa. Zeme ir smaga un mālaina. Pļavas ir bioloģiski vērtīgais zālājs.
Gide stāsta, ka “Braki” dokumentos pirmo reizi minēti ap 1811. gadu. “Braki” bija Ērgļu muižas īpašums, un muižkungs saviem zemniekiem iedalīja noteiktus zemesgabalus, kas bija jāapsaimnieko. Blaumaņi “Brakos” ienākuši 1868.gadā – rakstnieka tēvs Matīss, mamma Karlīne, mazajam Rūdolfiņam tad bijuši tikai pieci gadi. Pirms tam Blaumaņi dzīvojuši Ērgļu muižā, jo Rūdolfa vecāki bija kalpi. Matīss daudzus gadus muižā bijis pavārs, Karlīne bijusi istabene. Apsaimniekojuši 100 hektārus zemes. Dzīvojuši ļoti pieticīgi.
Dodoties pa takām, var ieraudzīt dažādus objektus, piemēram, Zibensšķelto akmeni, Edgara skulptūru, Pirtsgravas avotiņu un citu.
Pie “Brakiem” atrodas 60.gados uzcelta Politehniskā institūta ziemas sporta bāzes ēka. Savā laikā tā esot bijusi ļoti iecienīta, braukuši studenti slēpot, rīkojuši sacensības. Tagad tā ir pamesta un mazliet bojā izskatu.
