Vairāki desmiti jautājumu Gulbenes novada domes 30. janvāra sēdē bija saistīti ar pašvaldības dzīvokļu pārdošanu vai izsoli dažādās šo darījumu stadijās. Šie visi gadījumi nav saistīti ar pašvaldības dzīvokļiem, kas paredzēti izīrēšanai mazaizsargāto sociālo grupu iedzīvotājiem.
Pašvaldības, arī Gulbenes novada pašvaldība, ir ieinteresētas pārdot ilgstoši izīrētos pašvaldību dzīvokļus – “Dzirkstelei” apliecināja novada domes priekšsēdētāja vietniece Guna Švika. Viņa uzsvēra, ka nevajag jaukt ilgstoši izīrētos dzīvokļus ar sociālā atbalsta dzīvokļiem, kuri pašvaldībai ir rezervē, lai pildītu savus saistošos noteikumus. “Sociālā atbalsta iedzīvotāju grupām mums pašvaldībā ir pietiekami dzīvokļu,” teica G.Švika.
Ilgstošajiem īrniekiem ir pamats satraukumam?
Dzīvojamo telpu īres likums, kas stājies spēkā 2021. gada 1. maijā, vairs nepieļauj beztermiņa dzīvojamo telpu īres līgumus. Līgumi ar pašvaldību ir jāpārslēdz arī ilgstošajiem dzīvokļu īrniekiem. Gulbenes novada pašvaldība līdz šim nevienu savu ilgstošo īrnieku uz ielas nav izlikusi – izskanēja domes sēdē. Kaut tādas tiesības varēja izmantot. Visiem pašvaldības dzīvokļu ilgstošajiem īrniekiem tiek pagarināti īres līgumi uz laiku līdz diviem gadiem – domes sēdē sacīja novada deputāts, domes sociālo un veselības jautājumu pastāvīgās komitejas vadītājs Anatolijs Savickis.
Īrniekiem, kuri ar pašvaldību līgumu par dzīvokļa īrēšanu ir parakstījuši līdz 2002. gada 1. janvārim, līdz šim varēja izmantot tiesības īrēto dzīvokli no pašvaldības nopirkt. Taču ne visi šie īrnieki finansiāli to spēj.
No Saeimas prasa, lai ilgstošie īrnieki netiktu šķiroti
G.Švika “Dzirkstelei” stāsta, ka viņa ir bijusi iniciatore grozījumu veikšanai likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”, rodot atbalstu Latvijas Pašvaldību savienībā un arī Jēkabpils novada domē.
“Pašvaldību lūgums Saeimai ir atļaut pašvaldībām izvērtēt visus savus ilgstoši izīrētos dzīvokļus, lai saprastu, kuri ir nepieciešami sociālajām vajadzībām, lai varam izveidot šādu dzīvokļu sarakstu. Lai pēc tam pārējos dzīvokļus pašvaldības būtu tiesīgas atsavināt (vairs neņemot vērā atrunu par 2002. gada 1. janvāri kā robežšķirtni – red.),” sacīja G.Švika.
Pašvaldību prasītie grozījumi likumā ir apstiprināti
Turpmāk pašvaldības dzīvojamo telpu visi īrnieki šīs telpas varēs iegūt īpašumā. Šādu iespēju paredz Saeimā ceturtdien, 6.februārī, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”. Atsavināt varēs tās dzīvojamās telpas, kuras pašvaldībai nav nepieciešamas. Atsavināšanai nevarēs nodot pašvaldības sociālos dzīvokļus un tādas dzīvojamās telpas, kas izīrētas kvalificētiem darbiniekiem (pašvaldībai nepieciešamajiem speciālistiem).
Ja dome būs lēmusi izīrētās dzīvojamās telpas pārdot, tai turpmāk par to būs jāinformē īrnieks un jāpiedāvā viņam šīs telpas nopirkt. To paredz likuma grozījumi. Gadījumā, ja īrnieks šo piedāvājumu neizmantos, pašvaldība šo izīrēto telpu atsavināšanas procesu vairs neturpinās un īrnieki šajā dzīvoklī varēs turpināt dzīvot atbilstoši noslēgtajam īres līgumam.
Tāpat grozījumi likumā paredz iespēju pašvaldībām finansiāli atbalstīt iedzīvotāju iniciatīvu dzīvojamajā mājā izveidot patvertnes.
FAKTI
SASKAŅĀ AR PAŠVALDĪBAS SAISTOŠAJIEM NOTEIKUMIEM
“Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” tiesības pretendēt uz pašvaldības dzīvokļa īrēšanu ir vienīgi sociāli mazaizsargātajām iedzīvotāju grupām atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumam. Papildus savos saistošajos noteikumos pašvaldība vēl ir noteikusi, ka tā ir tiesīga savus dzīvokļus izīrēt novadam nepieciešamiem speciālistiem.
AVOTS: “LIKUMI.LV”
