Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja Klētī aizritējis īpašs pasākums – Krāslavas novada aušanas darbnīcas “Indra” darbu izstādes noslēgums un Tautas lietišķās mākslas studijas “Sagša” Pētera Viļumsona steļļu “iesildīšana”, lai jau gada beigās Klētī radītu jaunu izstādi projektā “Gulbenes novada segu stāsti”.
Aušanas darbnīcas “Indra” darbi Klētī bija skatāmi jau kopš pagājušā gada vasaras, kad tie Klētī tika izstādīti festivālā “Divi Jūliji” kā īpašs pagodinājums tam, ka pirms 700 gadiem Gulbenes novads bija latgaļu zeme. Tieši tādēļ izstādē bija vērojamas īpašas latgaļu segas, kuras darinātas sarežģītā skalu tehnikā.
“Mūsu iecere ir turpināt dzīvo prasmju meistaru tikšanos Klētī. Gribam vienoties arī ar Zemgales puses studijām, kuras katru gadu ir braukušas arī uz festivālu “Divi Jūliji”. Cerams, ka šī tradīcija turpināsies un šī tikšanās, kuras laikā noslēdzam darbnīcas “Indra” izstādi un tiekamies arī ar Tautas lietišķās mākslas studiju “Sagša”, kļūs par tradīciju dažādu prasmju apgūšanai,” pirms pasākuma “Dzirkstelei” pauda Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja direktore Valda Dārgais.
Drīz tiks pabeigta otrā sega
Pasākumā “Sagšas” dalībniece gulbeniete Aija Miķelsone izrādīja arī īpašās P.Viļumsona stelles (“Brīnum-Mašīns”), kuras ir Latvijas kultūras un vēstures mantojums un ar kurām drīzumā tiks austas arī “Gulbenes novada segu stāstu” zvaigžņu segas, kurās tiek ieausts ausekļa simbols. Ar šādām stellēm darbus radījušas arī “Indras” audējas.
“Šīs stelles ir gana sarežģītas, bet mums tās apgūt palīdzēja aušanas darbnīca “Mailīšu fabrika”. Esmu pirmā, kura projektā “Gulbenes novada segu stāsti” iemēģināja šīs stelles, lai ar tām varētu darboties arī pārējās audējas,” “Dzirkstelei” pauda A.Miķelsone.
Pašreiz projektā “Sagšas” darbnīcā tapusi jau viena šatiersega, kuru uzaudusi gulbeniete Dace Greibere, un otrai segai, kuru auž gulbeniete Dina Tiltiņa, līdz tās pabeigšanai jāuzauž vēl 20 centimetri. Nākamo segu audīs gulbeniete Baiba Dzērve.
“Sagšas” vadītāja Biruta Akmentiņa stāsta, ka projektā audējas auž šatiersergas no smalkas vilnas dzijas. Šatieris nozīmē vienas krāsas pāreju no tumša uz gaišu vai otrādi. Krāsainās joslas ieaustas uz neitrālas krāsas pamata, un vēsturiski tas saistās ar aitas dabīgo muguriņu, bet mūsdienās tie ir daudz krāsaināki risinājumi,” “Dzirkstelei” pastāstīja B.Akmentiņa.
Piecas zvaigžņu segas
“Tuvākā vai tālākā senatnē austu segu klātbūtne mūsu dzīvēs ir tik pašsaprotama, ka bieži vien neaizdomājamies par šīm unikālajām vēstures un cilvēkstāstu liecībām. Tās lēnām put uz bēniņu sijām, kalpo par zvilni Reksim, dilst uz auto beņķiem,” teic “Sagšas” valdes locekle Ilze Vanaga un uzsver, ka projekta “Gulbenes novada segu stāsti”, kuru finansē Valsts kultūrkapitāla fonds, ideja balstās centienos šīs liecības ieraudzīt, atpazīt, novērtēt, kā arī iedzīvināt jaunā izpildījumā.
“Iniciatīvas ietvaros gan mūsu audējas, gan ar studiju nesaistīti Gulbenes novada iedzīvotāji ir iesūtījuši vairākus stāstus un foto liecības par segām ar dažādu saglabātības pakāpi. Dažas no šīm liecībām tiks iedzīvinātas jaunā izpildījumā,” stāsta I.Vanaga.
Kopumā projektā plānots uzaust deviņas šatiersegas, kuras tiks austas “Sagšas” telpās, bet Klētī tiks austas piecas zvaigžņu segas.
Aicina uz izstādi
Līdz 17. martam Alūksnes kultūras centrā var skatīt Alūksnes Tautas lietišķās mākslas studijas “Kalme” un Gulbenes “Sagšas” kopīgo izstādi “Divi”. Izstādes dalībnieku galvenais uzdevums bija veidot kompozīcijas ar stāstu no diviem darbiem. Radošajā procesā piedalījās studiju dalībnieki un viņu draugi, tāpēc darbu duetos pārstāvēti dažādi materiāli un tehnikas – aušana, adīšana, rokdarbi, porcelāna apdruka un māla apstrāde.
