Nekad nezaudējiet cerību, jo reizēm pat prātam visneticamākie stāsti beidzas laimīgi. Par to ir pārliecinājusies gulbeniete Līga Sabule. Izrādās, viņas kaķenīte Kice ir īsta piedzīvojumu meklētāja. Tas, kā Kice pagājušā gada 1. decembrī no Gulbenes nokļuva Rīgā, droši vien paliks noslēpums, bet viņas piedzīvotais ir kā neticams stāsts ar ļoti laimīgām beigām.
2023. gada rudenī Līga kaķenīti Kici paņēma no Alūksnes dzīvnieku patversmes “Astes un Ūsas”, un patversmē viņa bija nonākusi no Gulbenes.
“Kaķenīte esot atrasta kaut kādā trubā vai akā. Bija žēli ņaudējusi, un viņu atrada kaut kāds vīrietis. Vai viņa bija mukusi no kāda suņa vai noticis kaut kas cits, bet kaķenīte bija ļoti cietusi, tāpēc viņai bija nepieciešams amputēt astīti. Kad mēs viņu adoptējām, sākās arī problēmas ar astīti, jo tā nedzija. Vedām pie veterinārārsta uz Madonu. Bija operācija. Viss nokārtojās. Sākām laist ārā. Viss bija kārtībā. Viņai ap kaklu bija arī raidītājs, savienots ar manu telefonu, lai redzu viņas atrašanās vietu. Parasti viņa ārā dzīvoja kādas divas stundas,” stāsta Kices saimniece Līga.
Pagājušā gada 1. decembrī Kice izgāja ārā. Pienāca vakars, bet mājās nenāca.
“Saucām – nav. Meita izstaigāja ārā, meklēja. Skatījos savā telefonā – vienu brīdi vispār neko nerādīja, un tad ap pulksten 20.00 rādīja, ka viņa it kā atrodas – Ganību dambī Sarkandaugavā, Rīgā! Nenoticēju, jo kā gan tas var būt?! Domājām – kādā gan veidā viņa varēja tur nokļūt? Pieļāvām dažādas iespējas – varbūt bojāts raidītājs, varbūt kaķenīte notriekta. Nākamajā dienā devāmies uz pašvaldības policiju. Jautājām: varbūt kāds kaķītis ir notriekts, varbūt kaut ko zina, varbūt kāds ir kaut ko ziņojis? Nekā. Domājām tālāk, ko darīt, jo prāts bija ļoti nemierīgs,” atminas Līga.
Pazudusī kaķenīte kļuva par milzīgu pārdzīvojumu visai Līgas ģimenei, kura izmisīgi cerēja atrast savu melnbalto mīluli. Līgas meita devās arī uz adresi Rīgā, ko bija uzrādījis raidītājs.
“Viņa tur izstaigāja, sauca, nekā. Zvana un saka man, ka redz tur kaut kādu ražotni, sētas riņķī. Tur bija arī dzīvojamā māja, kur viņa aizgāja un jautāja, bet neviens neko nezināja. Un bija jau arī tāda neticība – nu kā var kaķis būt Rīgā? Tikko bija Gulbenē un jau Rīgā? Mēs te, Gulbenē, uz vietas visus kaimiņus izprašņājām. Domājām, varbūt kaut kur pagrabā ielīdusi. Ieliku sludinājumu “Facebook. com”, bet klusums. Un kaķīša tik ļoti pietrūka!” pārdzīvojumos dalās Līga.
Negaidīti uzrodas īpaša viešņa
Laiks gāja, bet no Kices ne vēsts. Līga nolēma vēlreiz doties uz dzīvnieku patversmi “Astes un Ūsas” un dot mājas vēl kādam kaķītim. Viņa izvēlējās mazu runcīti arī melnbaltā krāsā un arī nosauca par Kici. Liels bija Līgas pārsteigums, kad pēc nedēļas viņa “Facebook. com” pamanīja savas kaķenītes fotogrāfiju! Izrādās, Kice tiešām bija nokļuvusi Ganību dambī Sarkandaugavā, Rīgā, kur atrodas uzņēmums “Venden”.
Ieraksts “Facebook.com” no “Venden”: “Pagājušā gada decembrī mūsu Rīgas biroja pagalmā negaidīti uzradās īpaša viešņa – melnbalta kaķenīte bez astes. Tā ātri vien iekaroja mūsu darbinieku sirdis, kuri baroja un rūpējās par viņu, domājot, ka tā, iespējams, ir noklīdusi no kādas tuvējās mājas. Laikam ejot, kļuva skaidrs, ka kaķenīte mūs izvēlējusies par savām jaunajām mājām un prom doties nemaz negrasījās. Tomēr kaklasiksniņa ar GPS izsekotāju nelika mums mieru, jo skaidri norādīja, ka kaķenītei noteikti ir jābūt saimniekam. Tāpēc nolēmām izlikt sludinājumu “Facebook” grupā un aizvest viņu uz veterināro klīniku, cerot iegūt papildu informāciju.
Diemžēl GPS ierīce nesniedza nekādas norādes, kas varētu palīdzēt, un arī mikročipa nebija. Par laimi, tieši laikā, kamēr kaķenīte viesojās klīnikā, mūsu sludinājuma komentāros atsaucās kāda sieviete. Viņa rakstīja, ka jau vairāk nekā mēnesi meklē savu pazudušo mājdzīvnieku, kaķenīti vārdā Kice, kura bija pazudusi 1. decembrī. Sieviete kā pierādījumu pievienoja arī savu sludinājumu, kas bija publicēts vēl decembra sākumā. Pēc bildes bija skaidrs – tā noteikti ir Kice. Taču vislielākais pārsteigums – izrādījās, ka Kices īstās mājas atrodas Gulbenē, 190 kilometru attālumā no Rīgas! Kā viņa bija nokļuvusi tik tālu no savas mājvietas, zina tikai Kice.”
Māja bez Kices bija tukša
Līga atzīst, ka patiesībā Kices meklēšanā bija jau zaudējusi visas cerības.
“Man gan ir arī sunītis un trusītis, bet ļoti gribējās kaķīti. Un bez Kices šķita, ka māja ir tukša. Kad ieraudzīju “Facebook.com” sava kaķīša bildi, man sāka drebēt rokas un kājas. Es zvanu vīram, ka Kice atradusies. Es no satraukuma pat īsti parunāt nevarēju. Neticami, ka tā var notikt! Mēs visu laiku domājām – kā kaķītis tā var pazust? Domājām – varbūt lapsa aiznesa, varbūt mašīna notrieca. Nevarējām saprast. Visu laiku urdīja jautājums, kas ar viņu noticis. Bet viņa, kā izrādījās, dzīvojās Rīgā. Labi, ka tur bija tik labi cilvēki, kas par viņu rūpējās,” ir ļoti pateicīga Līga. “Kā viņa tika Rīgā? “Venden” uz Gulbeni nebrauc svētdienās, bet tā bija svētdiena ap pulksten 16.00, kad viņa devās ceļā uz Rīgu. Pieļauju, ka viņa iekāpa kādā mašīnā, kas devās uz Rīgu. Un viņa ir kaķis, kas, esot mašīnā, sastingusi klusu sēž.”
Kad Kice bija laimīgi pārvesta mājās, viņa izkāpusi no sava groziņa, “sabučojusies” ar sunīti, izskraidījusi visas istabas un uzvedusies tā, it kā nekas nebūtu noticis. Dubultai drošībai tagad Kices kaklasiksniņu rotā arī piekariņš, uz kura iegravēts saimnieces telefona numurs.
