Līdz zināmam februāra datumam par Trampa paziņojumiem varēja pasmieties, pajokot, kāds Latvijā arī jūsmot, jo te netrūkst viņa politikas atbalstītāju, taču pagājušajā nedēļā vairs smiekli nemaz nenāca, un arī domāju, ka sajūsma noplakusi. Tas ir vienkārši šoks, kas pārņem pēc paziņojumiem no aizokeāna pasaules valdnieka un liek dziļi ievilkt elpu.
Tik netaisni, pretīgi ir izteikumi, kuros mums tagad amerikāņi māca, ka Ukraina sāka karu un Zelenskis ir diktators, savukārt agresors Putins, kura uzdevumā krievi slepkavoja, izvaroja cilvēkus, iznīcināja pilsētas, ir labais, kas vienmēr ir gribējis tikai mieru. Turklāt eiropieši nesaprotot, ka agresors Putins nemaz nav mūsu lielākā problēma! Nezinu, uz ko īsti cer mūsu valdības pārstāvji pēc šādas retorikas vai vienkārši baidās no lielākas panikas sabiedrībā, iespējams, viņu rīcībā ir vairāk informācijas, bet normāli domājošam cilvēkam tāpat ir skaidrs, cik viss tas šobrīd izskatās slikti. Protams, varam cerēt, ka aizokeāna valdnieks mainīs retoriku vai kaut ko nesadalīs ar austrumu agresoru, bet rodas tikai loģisks jautājums: kā var ticēt šādiem partneriem? Nedod dievs, ja nākamajās tikšanās reizēs jaunais “draugu pulciņš” izdomās ķerties pie lielākas pasaules kartes pārzīmēšanas, kaut gan, visticamāk, nagi jau niez. Tāpēc paļauties varam tikai uz saviem spēkiem un tādiem partneriem, ar kuriem ir vienota izpratne par to, kas tad rada vislielākos draudus Latvijas un Eiropas drošībai.
Pagājušajā nedēļā uzzinājām par finanšu plūsmas rezervēšanu no Eiropas fondiem patvertņu celšanai. Lai arī esam daudz runājuši “Dzirkstelē” par civilās aizsardzības gauso gaitu arī mūsu novadā, visu laiku tikām no pašvaldības puses “atšūti” – tas esot jāprasa valdībai, ministrijām, nav pašvaldības kompetence. Protams, jāprasa ir valdībai, tomēr, manuprāt, daudz kas ir atkarīgs arī no pašvaldības.
Piemēram, pagājušajā nedēļā notikušajā seminārā ar iedzīvotājiem par civilo aizsardzību piedalījās maz iedzīvotāju, taču mēs saņēmām diezgan daudz ziņu no cilvēkiem ar jautājumu: kāpēc šāds pasākums notika darbdienas vidū? Nav jau tik grūti pašvaldībai noskaidrot, ieliekot kaut nelielu aptauju iecienītajos sociālajos tīklos, kāds tad būtu piemērotākais laiks. Var jau teikt, ka cilvēki tāpat nenāktu, taču situācija ir krasi mainījusies un pamatoti cilvēkiem ir uztraukums. Te pašvaldības iepriekšējā retorika – nevajag celt paniku -, manuprāt, pilnīgi nestrādā! Strādā skaidra valoda, paskaidrojumi, argumenti un galu galā – apliecinājums, ka mēs būsim ar jums, palīdzēsim, cik spēsim. Tāpēc vienas kundzītes, kurai pašvaldība deleģējusi organizēt šo pasākumu, izteikumi, ka “visiem vietas patvertnēs nepietiks”, man šķita šobrīd ciniski. Cik patvertņu pa trīs gadiem varēja aprīkot? Vismaz vienu pilsētā taču varēja, varbūt piesaistot uzņēmējus, domāju, ka atsaucība būtu! Jā, skaidrs, ka cilvēkiem ir jārūpējas pašiem par sevi, taču šajā skarbajā situācijā nevienam citam pašvaldības uzdevumam vispār nebūs jēgas.
Mani pārsteidza, ka pasākumā bija maz vietējo politiķu, salīdzinot ar lentīšu griešanas un apsveikšanas pasākumiem, turklāt neviens arī publiski cilvēkus neuzrunāja. Mūsu domi potenciāli vadīt gatavi ir vismaz 6-7 cilvēki, varbūt pat visi 10 savāksies līdz vasarai. Šoreiz pat žēl, ka neviens šo tikšanos neizmantoja kā politisko skatuvi, parādot sevi kā līderi. Jautājums taču ir pietiekami svarīgs, turklāt miera laika režīms ir beidzies. Turpmākajos gados būs jāstrādā un jādomā par cilvēku drošību, nevis jāmērojas, cik un kāda ir māka izsist naudu kādam novada projektam.
