Elviss Strazdiņš: “Interneta likums numur viens ir vienmēr būt skeptiskiem.”
Programmētājs Elviss Strazdiņš šobrīd ir Latvijā pazīstams krāpnieku shēmu atklājējs. Latvijas medijos viņš ticis nodēvēts arī par krāpnieku mednieku. E.Strazdiņš uzsver, ka interneta vidē jebkurai informācijai būtu jāpieiet kritiski un noteikti nevajag pārskaitīt naudu mazmeitiņai, kura zvana, jo ir nokļuvusi nelaimē.
E.Strazdiņš popularitāti internetā guva jau pirms laika, kad viņš kādā interneta vietnē veidojis saturu par dažādu ierīču izjaukšanu un arī jaunu ierīču radīšanu. Cilvēkiem esot interesējis šāds saturs un tehnisku lietu būtība, taču vislielāko popularitāti E.Strazdiņš ieguvis pēc viena cita veida video. Tajā viņš atmaskojis kādu krāpnieku, kurš viņam zvanījis.
Lai turētu roku uz pulsa krāpniekiem, E.Strazdiņš izvēlējies oriģinālu metodi – viņš uz pirmajiem krāpnieku zvaniem, kurus dēvē arī par “aukstajiem zvaniem”, jo tajos tiek mēģināts izvilināt informāciju no cilvēkiem, lai to izmantotu vēlāk, sniedz nepatiesu informāciju.
“Man ir vairāki telefona numuri un viltus identitātes,” stāsta E.Strazdiņš.
Šāda metode ļauj krāpniekus “uzķert” uz āķa un redzēt, kā turpmāk viņu iegūtā informācija vērsīsies pret pašu E.Strazdiņu (attiecīgajā gadījumā – vienu no viņa viltus identitātēm). Jau gadu, kopš viņš “aukstajā zvanā” izpauda viltus informāciju par sevi, viņu ik palaikam traucē dažādi telefona krāpnieki. Tas programmētājam ļauj sekot līdzi tam, kādas metodes izmanto un izdomā krāpnieki.
Pasargāties var neuzticoties
Ir skaidrs, ka kādu informāciju krāpnieki iegūst tieši no paša zvanītāja, jo E.Strazdiņš krāpniekiem “auksto zvanu” laikā ir devis specifisku informāciju, kura nekur nav publiski pieejama. Pēc laika krāpnieki izmanto tieši šo informāciju, kura E.Strazdiņa gadījumā krāpniekiem ar nolūku tikusi “iebarota”.
E.Strazdiņš uzsver, ka interneta vidē sevi var pasargāt, tikai un vienīgi nevienam neuzticoties.
“Pilnīgi nevienam! Pat ja tā ir policija, banka vai kas cits! Interneta likums numur viens ir vienmēr būt skeptiskiem,” uzsver E.Strazdiņš un norāda, ka neviens policijas darbinieks vai bankas darbinieks neuzstās uz telefona sarunu.
Lai arī līdz galam nav zināmi mehānismi, kā krāpnieki iegūst informāciju, visticamāk, cilvēki to paši ir kādreiz snieguši kāda “aukstā zvana” laikā.
“Ir gadījumi, kad pie cilvēkiem ar taksi atbrauc it kā policists pēc naudas, ir sūtīti rēķini uz pakomātiem utt. Nevar uzticēties arī telefona numuriem, no kuriem jums zvana, jo tos var samainīt,” stāsta krāpnieku mednieks.
Top rīks interneta lietotāju drošībai
Lai pasargātu sevi un savas ierīces, var izmantot bezmaksas programmu “DNS ugunsmūris”, kuru var lejuplādēt gan datorā, gan arī telefonā, lejuplādējot attiecīgo aplikāciju.
“Tagad strādājam ar nodibinājumu “Digitālās drošības centrs”, un jau pavisam drīz būs pieejams produkts, kurš tiešām varētu no krāpniekiem glābt ļoti daudzus cilvēkus Latvijā,” teic E.Strazdiņš un uzsver, ka nākotnē cer sadarboties arī ar “DNS ugunsmūri”.
Ja “DNS ugunsmūris” neielaiž jūs tikai bīstamajās lapās, nobloķējot tās, tad E.Strazdiņa un Digitālā drošības centra izstrādātais produkts ļaus paplašināt drošības risku novērtējumu.
“Pašreiz, ja nav pārliecības, vai lapa ir droša, to nevar bloķēt, jo cilvēkiem tad internets paliek praktiski nelietojams. Mūsu produkts parādīs dzeltenas tās lapas, kuras nezinām, vai tās ir krāpnieciskas vai ne. Līdz ar to cilvēkam nekas netiks bloķēts, bet viņš tiks brīdināts. Tas ir gluži kā luksoforu princips – sarkans nozīmē nekādā gadījumā neiet šajā lapā, bet dzeltens darbojas kā brīdinājums,” informē E.Strazdiņš.
Vai telefoni mūs dzird?
Kas attiecas uz to, vai telefoni mūs tiešām noklausās, jo nereti, par kaut ko runājot, pēc mirkļa parādās attiecīgās reklāmas, E.Strazdiņš uzsver, ka mēs pārāk zemu novērtējam mākslīgo intelektu.
“Es teiktu, ka varbūtība, ka mūs tiešām noklausās, ir zema. Tāda, protams pastāv, jo drošības jomā nekad neko nevar zināt, bet lielākoties mēs esam daudz paredzamāki, nekā mums šķiet. Tas, ko esam reiz apskatījušies internetā vai kā mēs esam internetu lietojuši, arī nosaka, kā mākslīgais intelekts var noteikt, ko mēs šobrīd varētu gribēt. Ja cilvēks četros naktī ieiet “feisbukā” un pēkšņi viņam piedāvā picu piektdienas naktī, ir maldīgi domāt, ka nav cilvēku, kuri piektdienas naktī nemeklē picu. It sevišķi arī, ja jūs esat zināmā vecuma grupā, kuram ir daudz “feisbuka” draugu. Ja jūs domājat, ka mākslīgais intelekts ir tik stulbs, ka tas nevar izsecināt, ka jūs piektdienas naktī varētu gribēt picu, tad jūs neko nezināt par mākslīgo intelektu,” teic E.Strazdiņš un uzsver, ka mākslīgais intelekts var izdarīt gan šo, gan daudz ko vairāk.
Viņš uzsver, ka būtībā nav nepieciešams spēt atšķirt interneta viltojumus no patiesības.
“Ja jūs varat pateikt, ka tas ir “deepfake” (sejas, ķermeņa un balss viltojums – red.), tad tas ir slikts “deepfake”. Pat ja šobrīd kāds atpazīst viltojumus, tad paies daži gadi un mēs pilnīgi neko vairs nevarēsim atpazīt. Pareizais virziens ir būt skeptiskiem par visu un nemaz nemēģināt saprast, vai tas ir “deepfake” vai nav,” uzsver E.Stradiņš un atzīst, ka tad, kad cilvēks notic kādam avotam interneta vidē, viņš būs tendēts ticēt visai tur ievietotajai informācijai.
“Es ieteiktu visu informāciju uztvert kritiski,” uzsver E.Strazdiņš.
Kad zvana mazmeitiņa nelaimē
Gadījumos, ja jums zvana kāds radinieks, piemēram, mazbērns, E.Strazdiņš iesaka nekādā gadījumā neveikt nekādus bankas pārskaitījumus. Ja jums saka, ka jūsu bērns vai mazbērns ir nelaimē vai pat runātāja balss izklausās pēc jūsu bērna vai mazbērna, pirmais, kas būtu jādara – jāzvana uz bērna vai mazbērna telefona numuru. Ja bērns neceļ, ir jāzvana uz mācību iestādi un jātaujā, lai bērnu nekavējoties pasauc pie telefona.
“Visi ir pieraduši, ja tev ir priekšnieks, tad ir jāpaklausa. No PSRS laikiem esam tā audzināti, ka augstākstāvošajām personām jāpakļaujas. Savi dati nav tā vienkārši jādod! Protams, ir situācijas, kurās ir jāsniedz savi dati, kā, piemēram, gadījumos, ja jūs apstādina Valsts policija,” teic E.Strazdiņš un iesaka izprast situācijas, kurās jūsu datu nodošana ir tik tiešām nepieciešama un kurās situācijās tā nav pieļaujama.
Klasisko mediju atdzimšana
Lai arī agrāk izskanējušas bažas, ka klasiskie mediji piedzīvos izzušanu, jo informācija būs pieejama interneta vidē, tad tagad, E.Strazdiņa ieskatā, tieši klasiskie mediji ir vieni no visuzticamākajiem informācijas avotiem.
“Ir jāuzticas tā saucamajiem “vārtziņiem” (angļu valodā “gate keeper” – persona, kura veic procesu, kura laikā informācija pirms publicēšanas tiek filtrēta un pārbaudīta). Ja vēl pirms kāda laika domājām, ka tradicionālie mediji nomirs un tos pārņems sociālie tīkli, tad mākslīgā intelekta, feiku un krāpšanu situācijā redzēsim, ka notiks klasisko mediju atdzimšana. Tie galu galā būs vienīgie, kuriem varēs uzticēties,” uzsver E.Strazdiņš.
SIF_MAF2024 #stiprakopienastipravalsts
Projektu “Stipra kopiena – stipra valsts” līdzfinansē “Mediju atbalsta fonds” no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild “Dzirkstele”.
