
Bauskas novadā Rundāles pagastā Lielupes senlejas krastā skaistā vietā slejas Mazmežotnes muiža. Tagad tur iekārtotas istabiņas viesu nakšņošanai, nodrošināta ēdināšana, ir telpas svinībām, kāzām, semināriem, ir pat savs spa centrs, kā ari pieejamas dabas takas. Pie Anatola Līvena skulptūras sagaida muižas saimniece Iveta Burkāne.
Saimniece stāsta, ka Līvena skulptūru atklāja viņa 150. jubilejā, tās autors ir Ģirts Burvis.
“Mums bija vesels notikums! Izveidojām informatīvo stendu par Līvenu, ābelīti viņam par godu iestādījām. Kāpēc ar lāpstu, kāpēc tādās zemnieka drēbēs? Tāpēc, ka pēc agrārreformas pēc 20. gada, kad visiem muižkungiem visus īpašumus atsavināja, Līvenam atstāja Mazmežotnes muižu un cepli, ap 100 hektāriem zemes, un tad viņš arī sāka saimniekot. Bija jāiegulda liels darbs, ko viņš arī izdarīja. Kad mēs šeit atnācām pirms kādiem 20 gadiem, ēkas visas bija nolaistas, bija jāiegulda ļoti liels darbs. Un tāds darbs ir vainagojies ar tādiem lieliem panākumiem, ka tagad visas muižas septiņas vēsturiskās ēkas – kungu māja, divas kalpu mājas, stallis, šķūnis, pirtiņa, siernīca – ir sakārtotas un pakārtotas tūrismam un visādiem pasākumiem: nakšņošanai, ēdināšanai, koncertiem, jubilejām, kāzām, izstādēm. Mēs esam zemnieku saimniecība “Sējas”, tepat netālu dzīvojam, nodarbojamies ar graudkopību, audzējam rapšus, kviešus, zirņus, pupas. Tā ir mūsu maize, mūsu stiprais balsts. Viss, ko jūs redzat, nācis no mūsu Zemgales, no mūsu zemes, un te arī tas viss ir palicies,” stāsta Iveta.

Netipiski Zemgalei
Viņa stāsta, ka muižai garām iet tikai pašvaldības ceļš, kurš ved līdz pilskalnam, garām brauc tikai makšķernieki un tūristi.
“Skaista šī vieta ir ar to, ka esam netipiski Zemgalei pakalnā, neesam līdzenumā, jo Lielupe šeit plūst pāris kilometru garumā gar pakalnu. Tāpēc arī muižas kungu mājai ir ļoti netipiska arhitektūra – tā būvēta kā Šveices tipa villa ar jumta konsolēm, balkoniņiem un terasēm. Mums bija palikusies tikai viena fotogrāfija ar kungu māju. Ņemot par piemēru 30. gadu fotogrāfiju, arhitekts arī izprojektēja ēku, kā pēc foto varēja nolasīt. Kara laikā ēka cieta, jumts tika bojāts. Kungu māja mums prasīja visvairāk laika – 3-4 gadus, kad mēs te vispār kaut ko sākām. Kopā mums teritorija ir 15 hektāri. Ir celiņi, liels dārzs, dabas takas. Pusi dienas var vienkārši veltīt tikai pastaigām,” saka saimniece.

Arī no kungu mājas iekštelpām ir tikai viena fotogrāfija no 30. gadiem, kur Anatols Līvens ar savu sievu un dēlu nofotografējies vienā no istabām. Ļoti daudz apdarē izmantots ozolkoks. “Tas, kas šobrīd redzams kungu mājā, nav bijis, bet mēs esam uztaisījuši daudz skaistāk, ekskluzīvāk un ļoti ticami, jo daudzi prasa, vai tā bijis šeit arī agrāk,” saka Iveta.
Līdz mūsdienām ir saglabājušās tikai dažas lietas no Mazmežotnes kungu mājas, bet tās neatrodas muižā. Dekoratīva vāze, kamīna pulkstenis un postaments atrodas Rundāles pils muzejā, kāds skapītis esot Līvenu pēcnācēju arhīvā Kanādā, bet kādā privātkolekcijā esot taburete ar roku balstiem.

Daudz kas pārsteidz
Mazajā kalpu mājā ir izveidota spa māja, kur otrajā stāvā ir arī trīs istabiņas. Divu trīs gadu laikā tapis pārsteidzošs spa centrs ar trīs veidu pirtīm: aroma-tvaika, sāls-tvaika un saunu. Ir divas burbuļvannas, ārā vēl viena burbuļvanna, ir tējas telpa, apsildami zviļņi un grīdas. No vēsturiskā ir saglabājušās maizes krāsnis, kādi dēļi un vecie ķieģeļi.
Lielajā kalpu mājā izvietojusies viesnīca, kurā ir desmit istabas. Galvenais šīs mājas tēls ir manteļskurstenis ēkas vidū. Pirmajā stāvā aplūkojama pārsteidzoša ekspozīcija par cukura ražošanu Latvijā. Interesanti, ka 30. gados cukurs skaitījās ļoti veselīgs, par ko liecina uzsaukumi “Lietojat vairāk cukura – cukurs baro, cukurs spēcina” vai “Pieprasāt un lietojat cukuru pie pilnpiena, cukuru pie rūgušpiena, cukuru pie kefīra, cukuru pie jogurta. Piens tad labāki garšo un baro, uzlabojas ēstgriba, nostiprinās veselība, rodas spēks un enerģija, pat grūtāko darbu var viegli veikt”. No 1 kilograma cukurbiešu ieguva 130 gramus cukura.
Ivetas sirdslieta jau vairāk neka 25 gadus ir dārzu veidošana, tāpēc nav brīnums, ka muižas teritorija ir sens ābeļdārzs un skaistas puķu dobes. Blakus dārzam mitinās divi zirgi – gadu un divus veci, un ir arī helikoptera nosēšanās laukums.














