Raimonds Račko ir sertificēts pirtnieks, kurš pērties gribētājus pieņem gan melnajā, gan baltajā pirtī. Savu mazo pirts oāzi “Ezermalas” pie Stāmerienas ezera viņš jokojot sauc par prieka māju, taču vēlāk arī piebilst, ka tas nebūt nav joks – cilvēkiem nudien trūkst iekšējā prieka un miera un pirts ir viena no vietām, kur to var atgūt. Tieši tādēļ pirts ir prieka māja – vieta, kur atkal sastapt savu apslēpto prieka avotu, kā arī atgūt dvēseles mieru.
Pirtnieka gaitas Raimonds uzsācis pirms aptuveni 10 gadiem un uz šādu soli viņu pamudināja pirms 15 gadiem uzstādītā diagnoze – onkoloģiska saslimšana ceturtajā stadijā. Raimonds izgājis ārstēšanas kursu, izmantojis visu medicīnas laukā pieejamo palīdzību, kā arī vērsies pie netradicionālās medicīnas.
Viņš noteikti atbalsta tradicionālo medicīnu, bet atzīst arī citu ceļu meklēšanu, kuri nebūt neizslēdz tradicionālo medicīnu. Pēc savas slimības atkāpšanās Raimonds atskārtis, ka jāmeklē savs ceļš pašam pie sevis, kurā viņš varētu labāk saklausīt arī savu ķermeni un tā vajadzības. Raimonds uzskata, ka cilvēkiem ir jāieklausās pašiem sevī, jo nereti cilvēki šobrīd nejūt un nedzird ne savu ķermeni, ne arī savu iekšējo pasauli.
Mācīšanās paļauties
“Protams, daudziem cilvēkiem ikdienā ir maskas un pirts rituālā var redzēt, kā šīs maskas vai saspringums krīt. Cilvēki var sākt raudāt, histēriski smieties, krist zemē. Cilvēki sāk iet dabā, vērot, domāt. Tu sāc vērot visu pasauli un mainās arī domas un uzskati. Cilvēki atbrīvojas, kad viņi saprot, ka katrs var būt atšķirīgs, un cilvēkā vienlaikus var būt gan bezgalīgs prieks, gan bezgalīgas bēdas. Emocijas nav jāapspiež, bet jāļauj tām būt. Ir jāsaprot, ka viss mainīsies. Ir jāsaka sev – tagad paiešu cauri tam, kas man nepatīk, bet tas beigsies.Tā ir paļāvība un mācīšanās paļauties,” stāsta pirtnieks.
Raimonds atminas, ka laikā, kad uzturējies slimnīcā, viņš intuitīvi jutis, ka grib rūkt.
“Tagad klausos indiešu mantras, bet tad es vēl nezināju, kas ir mantras. Rūcot es jutu iekšēju vibrāciju un nomierinājos, kā arī tā bija iespēja nedomāt dažādas briesmīgas domas, kuras slimnīcā piemeklē. Ir jātiek pašam galā ar sevi un tikai tā var iegūt mieru,” uzsver Raimonds, kurš pirtnieka iemaņas apguvis Ziedoņa Kārkliņa Pirts skolā.
Atrast prieka avotu
Raimonds uzsver, ka pirtnieka galvenais uzdevums ir klausīties gan sevī, gan tajā, ko vēlas cilvēks.
“Citi cilvēki vēlas vienkārši atpūsties, citi nāk ar kaut ko, kas viņus nospiež. Es katram cilvēkam meklēju savu pieeju un pirts rituālam arī nav noteikta garuma. Veselībai un šūnu atjaunošanās procesam ir labi, ja notiek četri pēršanās cikli,” stāsta Raimonds.
Līdztekus pirtnieka amatam Raimonds apguvis arī masāžu, Baltu zīmju pielietojumu un reiki.
“Reiki ir darbošanās ar enerģiju. Visumā ir enerģijas avots, kuram tu vari pieslēgties un dalīties ar šo enerģiju,” teic pirtnieks. Viņam ir svarīgi apgūt jaunas metodes kā palīdzēt cilvēkam un ļaut viņam pašam atrast savu spēku.
“Ir brīži, kad spēka nav. Tā var būt slimība vai arī citi izaicinājumi. Tad talkā var nākt arī, piemēram, Baltu zīmes. Tā var būt vienkārša simbolu zīmēšana un koncentrēšanās. Piemēram, jūs varat zīmēt sauli un koncentrēties uz tās siltumu. Tad jūs sākat just arī šo siltumu sevī,” stāsta Raimonds un uzsver, ka cilvēkus nereti var mulsināt šādas lietas, taču ikvienam ir jāatrod ceļš, kādā veidā sevi vairāk sadzirdēt.
“Ir jāatrod šis prieka avots. Nevis tāds nepatiess, kad tu tikai smaidi un saki, ka viss ir labi, bet tāds patiess prieka avots tieši sevī, no kura tu vari smelties,” uzsver pirtnieks.
Gan melnā, gan baltā pirts
Raimonds pats projektējis savu pirts kompleksu un tas tapis ilgākā laika posmā. Te ir pieejama gan melnā, gan baltā pirts.
“Melnā pirts ir dabīgāka, tajā ir sodrēji, pelni. Tajā ir lielāks tvaiks un mitrums. Tā ir dabiskāka vide. Baltajā pirtī viss ir tīrāks, tā ir sausāka un gaiss ir asāks. Kādam gribas iet tīrākā pirtī, lai viss ir skaisti, kādam citam gribas, lai viss ir dabīgāk,” stāsta Raimonds un atzīst, ka vairāk pērties nākt tieši sievietes, jo viņas grib izbaudīt pirts rituālus.
“Ikdienā, ja mājās ir sava pirts, pirtī biežāk gan iet vīrieši. Viņi tur atpūšas, iedzer aliņu, kas gan nav labi. Pirms pirts vispār neiesaka ēst un pirts laikā dzert tikai labu minerālūdeni, lai vieni sāļi no jums iziet ar sviedriem, bet labos sāļus uzņemat ar ūdeni. Arī pēc pirts kādu laiku nevajadzētu ēst,” teic Raimonds.
Pirts ir dzīvesveids
Viņš atklāj, ka ir arī cilvēki, kuri nevēlas, lai viņiem pieskaras, bet šādi cilvēki nenāk ne uz masāžām, ne pirtīm. Raimonds domā, ka tas ir dažādu iemeslu dēļ, taču ne vienmēr tie ir iekšēji. Ir arī cilvēki, kuru partneri ir greizsirdīgi un nevēlas, lai viņu partnerim kāds pieskaras.
“Manā praksē gan ne reizi nav bijis gadījums, ka man kāds uzmāktos. Pirtnieks ir amats, arī masieris ir amats,” uzsver Raimonds un pauž pārliecību, ka īsti šie amata cienītāji saredz pirts būtību, tās tradīcijas arī latviešu kultūrā un ieguvumus. Lai arī pirtī iešana saistās ar ķermeni un veselības uzlabošanu, Raimonds atgādina, ka pirtī iešana ir arī kas vairāk.
“Tā ir iespēja atgūt mieru tiem, kuri ir saspringti vai arī tiem, kuri ir ļoti lēnīgi pirts palīdz atgūt tonusu. Man mērķis pirtī ir parādīt, ka var dzīvot arī savādāk. Man pašam pirts ir dzīvesveids,” teic Raimonds.
