Lai arī ziema šogad nebija barga, zemnieki tomēr izjūt tās sekas. Gulbenes novadā gan sals nebija tik bargs kā Kurzemē, taču tā pilna apmēra sekas varēs redzēt tikai pavasarī. Vairāki zemnieki Gulbenes novadā uzsver, lai arī sals nodara savus postījumus, lielus postījumus nodara arī migrējošie putni. It īpaši grūti cīnīties ir tieši ar zosīm.
Bioloģisko graudu audzētāja Aiva Rēdere no Stāmerienas uzsver, ka šīs ziemas sali Gulbenes novadā nebija postoši.
“Lasīju, ka Kurzemē aukstumā ir cietuši kvieši. Mums sals nebija tik liels. Savukārt zosis jau sāk apmesties uz ziemāju laukiem un pļavām. Diemžēl katru gadu ir šī problēma, lai arī nekādu īpašu metodi cīņai ar šiem putniem neesam pielietojuši,” stāsta A.Rēdere.
Dzen ar motociklu
Savukārt Vilnis Teterovskis no Litenes, kurš audzē kviešus, auzas, miežus, rapsi, pret zosu pūli savos laukos cīnās ar motociklu.
“Pašu saimnieku ziņā ir tas, kā tiek aizbiedētas zosis. Var likt dažādas atbaidīšanas ierīces ar skaņu, putnu biedēkļus. Es braucu ar motociklu – aizbraucu un iztrenkāju. Ja uz lauka ir 10 zosis, tas nav nekas. 100 zosis ir neliels bariņš. Pārsvarā tie ir daži simti zosu uz lauka,” stāsta V.Teterovskis.
Viņš norāda, ka zosis lielāko kaitējumu nodara nevis tagad, bet tieši vasarā.
“Ja laukā ir zirņi vai pupas, zosis pat velk šos stādus ārā no zemes un apēd sēkliņas. Ziemājiem zosis nograuž zaļo masu. Tas arī ir slikti, bet lielāku postījumu zosis nodara vasarā,” teic V.Teterovskis un atzīst, ka tieši zirņi un pupas ir ļoti jāpieskata, taču zemniekiem nav tāda laika, lai visu laiku pieskatītu tīrumus.
“Pirms daudziem gadiem zosu nebija tik daudz, bet nu jau vairākus gadus tā ir liela problēma. Tas ir gadu no gada, un šķiet, ka zosis uzturas aizvien ilgāk. Ja agrāk likās, ka zosis uzturas tikai kādu īsu laiku un pārlido, tad tagad zosis dzīvojas teju mēnesi un tikai tad pārlido tālāk,” saka V.Teterovskis.
Viņš atzīst, ka ziema vienmēr ir neparedzama, un arī šī ziema, lai arī ne barga, atstājusi sekas uz labību. “Bija tikai viens lielāks sals ap mīnus 18 grādiem, un tajā mazliet apsala galiņi, taču viss ir pārziemojis, tā teikt, uz “ūziņu” – ļoti labi,” teic V.Teterovskis.
Jauns drauds – staltbrieži
Zemnieks Jānis Lazdiņš no Stradu pagasta stāsta, ka uz laukiem lido gan gulbji, gan zosis.
“Zosis jau pilnībā neiznīcina lauku, bet tas ir biežāk jāmēslo. Ja zosu ir ļoti daudz, tad viņas visu noplacina,” teic J.Lazdiņš un uzsver, lai arī zosis dara lielu kaitējumu, viņaprāt, vairāk ir jāuztraucas tieši par staltbriežiem.
“Pie mums nav tik traki kā citās vietās Vidzemē un Kurzemē. Ir gadījumi, kad uz lauka nāk pa 50 staltbriežiem. Ir traki, kad šāds bars slapjā laikā pāriet laukam!” stāsta J.Lazdiņš.
Staltbrieži mēdz izbēgt no briežu dārziem un savairoties.
“Ja vilki viņus neizdzīs ārā, tad viņi nāks uz laukiem. 90. gados uz laukiem nebija tādas barības bāzes kā tagad. Tagad uz laukiem nāk arī ļoti daudz stirnu, it sevišķi piepilsētā, kur viņas jūtas drošāk nekā dziļākos laukos, jo šeit ir mazāk vilku,” teic J.Lazdiņš.
Nav laika ganīt zosis
Viņš uzsver, ka laukus var aizsargāt dažādos veidos, bet putni un dzīvnieki pierod gan pie skaņām, gan pie putnubiedēkļiem.
“Arī zosis, ja tās dzen, piemēram, ar kvadriciklu, paceļas, apmet loku un atgriežas tajā pašā vietā, viņas nelido projām. Nav iespējams visu dienu braukāt. Zemniekiem nav tik daudz laika, lai ganītu zosis. Vienīgais risinājums ir medīt zosis, taču tur ir stingri noteikumi. Vienīgie risinājumi būtu šī medīšana vai gans ar suni, kurš visu laiku pieskata laukus. Citu variantu nav. Kas tik nav izmēģināts, bet tas viss ir bezcerīgi,” saka J.Lazdiņš.
Zosu letāla atgaiņāšana – sarežģīts process
Dabas aizsardzības pārvalde ziņo, ka 2020. gads bija pirmais gads, kad ar mērķi mazināt postījumus, ko migrējošās zosis pavasarī var nodarīt lauksaimniecības kultūrām, Latvijā izņēmuma kārtā putnu atbaidīšanai no sējumiem tika atļauta limitēta zosu šaušana. Saimniecībām, kuras saņēmušas Dabas aizsardzības pārvaldes atļauju, un kurās migrējošo putnu apdraudētie kultūraugu sējumi ir līdz 100 hektāriem, atļauts iegūt ne vairāk kā 5 zosis, savukārt saimniecībās, kurām šādu sējumu platības pārsniedz 100 hektārus, atļauts iegūt ne vairāk kā 10 zosis.
Daļai saimniecību atļaujas limitētai zosu ieguvei tiek atteiktas. Pirmkārt, saimniecības atrašanās dēļ īpaši aizsargājamā dabas teritorijā; otrkārt, pārsniedzot valstī noteikto iegūstamo indivīdu apjomu (kopā 1000 putnu). Izsniegtās atļaujas nosacījumi paredz, ka zosu atbaidīšana ar limitētu putnu ieguvi noris saskaņā ar medības regulējošiem normatīvajiem aktiem. Papildus tam jāievēro īpaši nosacījumi, proti, pirms zosu letālās atbaidīšanas medniekiem jāreģistrējas, savukārt pēc zoss nomedīšanas jānosūta īsziņa uz tālruni 27775667, kā arī jāaizpilda tiešsaistes atskaite par darbības veikšanu.
Gulbenes novadā šogad un pērn neviena pieteikuma
Dabas aizsardzības pārvaldes Komunikācijas un dabas izglītības nodaļas vecākā komunikācijas speciāliste Ilze Reinika informē, ka 2025. un 2024. gadā no Gulbenes novada nav saņemts neviens iesniegums zosu ieguvei. Pērn nav bijis arī neviena pieteikuma par zosu radītiem postījumiem augkopībai Gulbenes novadā. Savukārt 2023. gadā Gulbenes novadā piešķirta viena kompensācija – 2 377 eiro par postījumiem 3 hektāru platībā.
Kāpēc ir tik daudz zosu?
Pēc speciālistu domām migrējošo putnu barošanās sējumos manāmi pieaugusi tāpēc, ka būtiski palielinājušās tauriņziežu sējumu platības, kas ir tīkama barība zosveidīgajiem putniem, turklāt paplašinājušās vienlaidu lauku platības, kā arī ir palielinājušās vairāku zosu sugu populācijas. Zosis un gulbji ir migrējošie putni, kas pulcējas lielos baros un ceļošanas laikā periodiski apstājas, lai atpūstos, paēstu un pārlaistu nelabvēlīgus laika apstākļus. Migrēšana uz ziemošanas vietām putniem prasa ļoti lielu enerģijas patēriņu, tāpēc šādas regulāras apstāšanās vietas ir ļoti nozīmīgas, lai putni spētu sasniegt ceļošanas galamērķi. Lauksaimniecības zemēs migrējošie putni apmetas, jo tiem trūkst dabisku barošanās un atpūtas vietu, kā arī kultivētajās platībās putniem barība ir vieglāk pieejama.
AVOTS: DABAS AIZSARDZĪBAS PĀRVALDE
Iespēja saņemt kompensāciju
Dabas aizsardzības pārvalde norāda, ka zemes īpašnieks vai lietotājs ir tiesīgs saņemt no Dabas aizsardzības pārvaldes kompensāciju par īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku nodarītajiem postījumiem augkopības, akvakultūras, lopkopības vai biškopības nozarē. Lai varētu saņemt kompensāciju, zemes īpašniekam vai lietotājam postījumu vietā ir jāveic aizsardzības pasākumi postījumu novēršanai, kā arī nodarīto zaudējumu apmēram jāpārsniedz vienas valstī noteiktās minimālās mēnešalgas apmērs.
AVOTS: “DABA.GOV.LV”
