Gulbenes novadā reģistrēti 1432 uzņēmumi
2024. gada mazo un vidējo uzņēmēju aptauja “Baltic Business Outlook” norāda, ka galvenie bremzējošie faktori mazo un vidējo uzņēmumu attīstībai ir nodokļu slogs, augstas enerģijas cenas, birokrātiskās prasības un inflācija. Arī Gulbenes novadā uzņēmēji saskaras ar izaicinājumiem.
Attīstības un iepirkumu nodaļas projekta vadītāja (uzņēmējdarbības jautājumos) Santa Kreišmane informē, ka Gulbenes novadā jauno uzņēmumu skaitam nav tendences palielināties. 2023. gadā tika reģistrēti 66 jauni uzņēmumi, 2024. gadā – 56. Likvidēto uzņēmumu skaits savukārt ir palielinājies. 2023. gadā likvidējās 50, 2024. gadā – 55 uzņēmumi.
Viņa gan norāda, lai arī pēc statistikas gadā likvidējas tikpat uzņēmumu, cik tiek radīti, nebūt nav tā, ka likvidējas tikai jaunradītie uzņēmumi.
“Lielākoties tie ir uzņēmumi, kuri radīti 1991., 1993. un 1994. gadā, tolaik tika radīti ļoti daudzi uzņēmumi. Tie vēl aizvien ir aktīvi, bet jautājums ir, cik no tiem reāli darbojas. Cilvēki nesteidzas uzņēmumus likvidēt, un šis ir ieildzis process, kurā vienkārši jāsakārto dokumenti,” teic S.Kreišmane.
“Lursoft IT” pētījuma dati rāda, ka Latvijā kopumā 2024. gadā reģistrēti 9320 uzņēmumi, tas ir lielākais jaunreģistrēto uzņēmumu skaits pēdējo piecu gadu periodā. Vienlaikus arī audzis likvidēto uzņēmumu skaits, tam gada laikā palielinoties par piektdaļu un sasniedzot 9432 likvidētus uzņēmumus.
2023. gada kopējā peļņa – 6,02 miljoni eiro
S.Kreišmane informē, ka Gulbenes novadā reģistrēto uzņēmumu kopējā peļņa 2023. gadā bija 6,02 miljoni eiro.
“Katru gadu “Dienas Bizness” apkopo informāciju par Latvijas lielākajiem uzņēmumiem “TOP 500+”. No Gulbenes novada 2023. gadā šajā “topā” iekļuvuši: 165. vietā – SIA “Avoti” ar 63,10 miljonu eiro apgrozījumu, 607. vietā – SIA “RAIRU” ar 19,29 miljonu eiro apgrozījumu, 729. vietā – SIA “Rubate” ar 16,12 miljonu eiro apgrozījumu, 880. vietā – SIA “Grantiņi Mežs” ar 13,52 miljonu eiro apgrozījumu. Pēc neto apgrozījuma 2023. gadā “Avoti” ir lielākais mēbeļu ražotājs Latvijā,” informē S.Kreišmane un uzsver, ka vēl gan nav pieejami dati par pērnā gada apgrozījumu, jo nav vēl iesniegti visi gada pārskati.
Izaicinājums piesaistīt kvalificētu darbaspēku
S.Kreišmane stāsta, ka uzņēmējus Gulbenes novadā uztrauc vairāki jautājumi.
“Pirmkārt, tas ir ceļu stāvoklis, īpaši ceļu stāvoklis pagastos, kas tiešā veidā ietekmē uzņēmējdarbību (kravu pārvadājumi, piegāžu ķēdes, darbinieku kustība). Otrkārt, darbaspēks, kas faktiski dažkārt ir izšķirošs faktors uzņēmuma darbības paplašināšanai. Runājām ar lielu šūšanas uzņēmumu, un problēma ir tajā, ka valstiskā līmenī netiek apmācīti šuvēji. Līdz ar to uzņēmumam trūkst kvalificētu darbinieku. Darbinieki dažreiz jāapmāca darbā, tas, protams, aizņem laiku,” pauž S.Kreišmane.
Gulbenes novada lielākie darba devēji pēc vidējā darbinieku skaita 2023. gadā: SIA “Avoti – 352 darbinieki, SIA “Grantiņi 1”– 131, SIA “RAIRU” – 119, SIA “Rubate”– 116, SIA “Dimdiņi”– 109.
Vēlas lielāku atbalstu ceļu sakārtošanā
SIA “Grantiņi 1” īpašnieks Aldis Stūriška stāsta, ka pērnais gads mežniecības jomā nav bijis īpaši labs, jo bija slikta ziema.
“Pārsteigums bija arī pārmaiņas “Latvijas Valsts mežos”. Ja par pārmaiņām zinām pirms mūsu uzņēmuma līgumu slēgšanas, tad jau viss ir kārtībā, bet, kad tas notiek līguma ietvaros, tas vienmēr pārsteidz. Bet citādāk? Kas tad te Gulbenē vainas? Tik jāstrādā,” teic A.Stūriška.
Jāatzīmē, ka Zemkopības ministrija šogad noteikusi, ka no 2026. līdz 2030. gadam galvenajā cirtē valsts mežos būs atļauts nocirst 81 998 hektārus koku, kas ir par 9,5 % mazāk nekā iepriekšējo piecu gadu periodā. Tas nozīmē, ka pieļaujamā koku ciršanas apjoma samazināšana var ietekmēt kokapstrādes uzņēmumus. Tautsaimniecībā samazinoties kokapstrādes apjomam, var būt negatīva ietekme uz nodokļu ieņēmumiem.
A.Stūriška uzsver, ka problēmas uzņēmējdarbībā sagādā arī ceļu infrastruktūras uzturēšana, ceļu remonti.
“Gribētos, lai ceļus uztur un remontē, nevis ko pastāvīgi noslēdz. Ja mēs nestrādājam, tad mēs nevaram nopelnīt ne valsts aizsardzībai, ne pensionāriem, ne kam citam. Atbalstot un uzlabojot ceļu infrastruktūru, iegūtu visa valsts,” teic A.Stūriška.
Savukārt, kas attiecas uz darbinieku piesaisti, uzņēmējs saka, ka viņš nesaskaras ar lieliem izaicinājumiem. “Galvenais ir veikt atlases procesu, un nav nekādu problēmu,” saka A.Stūriška.
Izsludinās konkursu uzņēmējiem
S.Kreišmane norāda, ka katru gadu tiek izsludināts Gulbenes novada pašvaldības projektu konkurss “Uzņēmīgi Gulbenes novadā” komercdarbības uzsākšanai vai attīstībai. Konkursa mērķis ir stimulēt komercdarbības attīstību Gulbenes novadā, sniedzot finansiālu atbalstu uzsākšanai vai attīstībai, veicinot nodarbinātību, preču un pakalpojumu dažādošanu.
“2023. gadā tika atbalstīti 8 projekti par kopējo summu 48 399,86 eiro,” informē S.Kreišmane.
Savukārt 2024. gadā tika iesniegti 7 pieteikumi un finansējumu saņēma 3 projekti par kopējo summu 15 267,42 eiro.
Gulbenes novada pašvaldība līdz mēneša beigām izsludinās grantu konkursu jaunajiem uzņēmējiem un pieteikumus pašvaldībā varēs iesniegt līdz 30. aprīlim. Pašvaldības Attīstības un iepirkumu nodaļas vadītājs Lauris Šķenders informē, ka pirmajā konkursa kārtā kopējais pieejamais finansējums būs 10 000 eiro.
“Jaunums būs arī tas, ka varēs startēt ar saimnieciskās darbības idejām. Jāuzsver, ka uzņēmējdarbības atbalstam katru gadu tiek realizēti projekti infrastruktūras sakārtošanai. 2024. gadā tika pārbūvēta Litenes iela. Šogad paredzēts pārbūvēt Viestura un Dzelzceļa ielu, kā arī Raiņa, Kalna un Vītolu ielu. Šīs pārbūves ne tikai uzlabos pilsētas estētiku, bet arī veicinās dzīvotspējīgu uzņēmumu veidošanos Gulbenē,” pauž S.Kreišmane.
Negatīvās un pozitīvās tendences uzņēmējdarbībā Latvijā 2024. gadā
● Uzņēmēji viszemāk novērtējuši finanšu pieejamību, darbaspēka nodrošinājumu un administratīvo slogu. Šie faktori piedzīvojuši straujāko kritumu, salīdzinot ar 2023. gadu – vidēji par desmit punktiem.
● Negatīvu tendenci saglabājusi arī valdības ietekme uz uzņēmējdarbības attīstību, likumdošanas stabilitāte, nodokļu apjoms un pašvaldības darbības ietekme uz uzņēmējdarbības attīstību.
● Savukārt pozitīvi tika novērtēts interneta un sakaru nodrošinājums, uzņēmējdarbības sākšanas vieglums, zinātniski tehnisko resursu pieejamība, elektrības nodrošinājums un cena, kā arī sabiedrības attieksme pret uzņēmējiem.
AVOTS: BIZNESA AUGSTSKOLAS “TURĪBA” JAUNĀKAIS BIZNESA INDEKSS
