Izglītības un zinātnes ministrija mēnesi pirms 9. klašu centralizēto eksāmenu sesijas nolēmusi arī šogad nepalielināt minimālo slieksni 9. klašu centralizēto eksāmenu nokārtošanai un saglabāt to 10 procentu līmenī.
Tie, kam šī tēma aktuāla, noteikti atminas, ka savulaik centralizēto eksāmenu nokārtošanai pietika pat ar 5 procentu vērtējuma sasniegšanu, tāpēc minimālā vērtējuma slieksni eksāmenu nokārtošanai līdz 2024./2025. mācību gadam bija plānots pakāpeniski paaugstināt līdz pat 20 procentiem. Bet, kā zināms, paceļot šo slieksni līdz 10 procentiem, būtiski auga eksāmenus nenokārtojušu skolēnu skaits, tādi bija arī mūsu novada skolās, tāpēc plāni tika mainīti un jau pērn valsts uz gadu atlika minimālā vērtējuma sliekšņa paaugstināšanu līdz 15 procentiem. Tagad paaugstināšanu līdz 15 procentiem plānots atlikt vēlreiz.
Par šo tēmu ir bijušas neskaitāmas diskusijas, intervijas, viedokļi. Esmu starp tiem, kas kā argumentus, kāpēc 9. klases beidzējiem nevajadzētu paaugstināt vērtēšanu matemātikas eksāmenā, min to, ka jāņem vērā sociālie apstākļi un tas, ka katram skolēnam ir atšķirīgas spējas un talanti. Mēs visi zinām, ka ikvienam no mums, arī bērniem, ir savas stiprās puses. Kāds ir nepārspējams sportā, cits – mākslā, mūzikā vai literatūrā. Paaugstināta vērtēšana matemātikā un ne tikai matemātikā tikai palielina stresu un rada nevajadzīgu spriedzi. Ja runājam par sociālajiem apstākļiem, tad, kā kādā no intervijām teica viens lauku skolas direktors – ir ģimenes, kurās ir alkohols, vardarbība, un kā gan šādos apstākļos lai bērns spēj domāt par matemātiku, ja tēvs sit māti un roku paceļ arī pret bērniem.
Bērniem nav jājūtas mazāk vērtīgiem, ja nesasniedz konkrētos procentus. Esmu par to, ka katram skolēnam būtu jādod iespēja attīstīties savā tempā, atbilstoši arī savām vajadzībām, prasmēm, talantiem, saņemot visu nepieciešamo atbalstu, kāds vien ir. Bet pie mums, kā zināms, bērniem ir jāmācās pēc vienādiem standartiem. Esmu pati pārliecinājusies – Latvijas izglītības sistēma šobrīd uzliek lielu slogu bērniem jau no pirmajām klasēm. Standarti prasa apgūt ļoti plašu mācību vielu. Katru gadu, tuvojoties jaunajam mācību gadam, gan sociālajos tīklos, gan vecāku sarunās tiek aktualizēts jautājums par to, vai, dodoties uz 1. klasi, bērnam jāprot lasīt. Jā, noteikti, jo tiem, kam nav lasīšanas prasmju, būs ļoti grūti, jo jau pirmajās klasēs bērniem ir ne tikai jālasa samērā sarežģīti teksti, un tas ir ne tikai latviešu valodas stundās, bet tie arī jāizprot un jāanalizē.
