Sanita Placēna mācās Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātē bakalaura programmā, kurā viņa studē latvistiku. Līdztekus viņa strādā arī Latviešu valodas institūtā un pašreiz veic īpašu pētījumu par Vecgulbenes izloksni.
Sanita dodas ekspedīcijās uz Gulbenes novadu, lai rastu Vecgulbenes izloksnē runājošos un ierakstītu viņu runu īpašā fonētikas ierakstu aparātā. Jaunā pētniece atzīst, ka Vecgulbenes izloksne diemžēl izzūd, taču tieši šāds pētījums ļauj atrast cilvēkus, kuri vēl aizvien runā, tā teikt, malēniski un nodod šo tradīciju arī nākamajām paaudzēm.
Malēniešu valoda ir latgaliskās izloksnes grupā
“Mani interesē dialektoloģija un fonētika. Pati nāku no Sēlijas, taču mana mamma nāk no Alūksnes. Viņa gan vairs nerunā malēniski, jo ļoti ātri pārvācās pie mana tēta uz Sēliju. Gulbenē dzīvo manas mammas radinieki, un arī šis fakts palīdzēja izvēlēties pētīšanas lauku. Filologu biedrības rakstos ir atrodami valodnieces Edītes Hauzenbergas-Šturmas raksti par Vecgulbenes izloksni, un tā bija laba teorētiskā bāze, ar kuru sākt pētījumu. Pētu Vidzemes augšzemnieku latgalisko izlokšņu fonētiskās īpatnības,” stāsta pētniece un atzīst, ka viņa sociālajos tīklos saņēmusi pārmetumus par to, ka Vecgulbenes izloksnei nav saistības ar latgaliešu valodu.
“Kad ievietoju aicinājumu atsaukties cilvēkus Gulbenes novadā, daudzi cilvēki nesaprata, ko es īsti meklēju. Dialektoloģijas iedalījumā Vidzemes augšzemnieki iekļaujas latgaliskajās izloksnēs, bet tā nav latgaliešu valoda. Tas tikai atklāj to, cik maz par šīm tēmām māca skolās, jo cilvēki vēl aizvien jauc latgaliskās izloksnes ar latgaliešu valodu. Cilvēki man mēģina pierādīt, ka nav latgalieši, bet ir malēnieši,” smaidot teic valodniece.
Unikālais pētījums
Sanitas pētījums ir unikāls, jo eksperimentālā fonētika Latvijā ir ienākusi tikai nesen. Sarunas tiek ierakstītas ar speciālu fonētisko aparātu. Pēc tam šie ieraksti tiek apstrādāti īpašā programmā spektrogrammā un datorprogramma atklāj, kā katra skaņa mijiedarbojas ar citām skaņām.
“Mēs redzam, kā šī skaņa “izskatās”. Mēs it kā dzirdam “a” vietā “o”, bet mēs neesam redzējuši, vai tas tiešām ir “o”. Varbūt tā vienkārši izklausās ar ausi. Arī aizbraucot uz Kurzemi, mums liekas, ka vārdiem galotnes tiek izrunātas, bet spektrogramma parāda, ka šo galotņu vispār nav. Spektrogrammas dati vēlāk parāda (kad tiek apstrādāti), kā veras vaļā cilvēka mutes dobums. Vēlāk visi šie dati tiek ielikti “Excel” programmā un mēs varam skaņu “redzēt”, cik tā ir liela, cik, piemēram, patskanis “a” ir liels attiecīgajā vārdā. Tad izveidojas līknes kā mutes dobums, un redzam, kā kurā vārdā izskatās cilvēka mutes dobums,” stāsta Sanita.
Dialekti un izloksnes (īpatnības) izzūd
Pētniece atzīst, ka diemžēl arī skolās valoda tiek normēta, un, ja bērns izrunā vārdu “nepareizi”, tad viņam uz to norāda kā uz kļūdu. Sanita atzīst, ka sava daļas atbildības dialektu izmiršanā jāuzņemas arī latviešu literārajai valodai.
“To esam normējuši mēs, valodnieki, bet nevajadzētu teikt, ka, ja tu runā izloksnē, tev ir nepareiza valoda,” uzsver pētniece.
Viņa atzīst, ka, protams, skumdina arī fakts, ka jaunieši šobrīd ļoti daudz izmanto angļu valodu, taču mudina arī izprast valodas nozīmīgumu un to, ka jebkuras valodas zināšanas sniedz arī iespējas.
“Runājot par angļu valodu – tā sniedz iespējas kaut vai doties uz studijām ārzemēs, kur jūs varat arī pētīt latviešu valodu. Dialekti izzūd ne jau angļu valodas dēļ, bet tieši latviešu literārās valodas dēļ. Protams, valoda ir jānormē, bet svarīgākais ir, kā cilvēki runā savās mājās, ģimenē. Latviešu valoda ir tik ļoti maziņa, un tā ir arī tik ļoti dažāda. Latviešu valoda ir jākopj un tajā ir jārunā, jo mēs esam ļoti unikāli,” atzīst valodniece un uzsver, ka ir dialekti, kuri ir ļoti labi iekļāvušies arī latviešu literārajā valodā, kā, piemēram, lībiskais dialekts.
Aicina atsaukties runājošos
Sanita aicina atsaukties ikvienu, kurš ikdienā runā Vecgulbenes izloksnē. Pašreiz viņa ir intervējusi un veikusi valodas fonētiskos ierakstus trīs cilvēkiem no Gulbenes novada. Pētniece cer uz atsaucību un atzīst, ka ir grūti veikt pētījumu, vienkārši dodoties ekspedīcijā pa mājām, jo cilvēki var nobīties no fonētiskā balss ierakstītāja un mūsdienās pētnieci uzskatīt vienkārši par krāpnieci.
“Man ir prieks par ikvienu, kurš ir atsaucies! Kāda sieviete mums ieteica doties pie vienas izloksnē runājošās uz Letēm. Pats interesantākais bija tas, ka mums nebija šīs sievietes kontaktu, bet, atbraucot uz Letēm, atradām viņas māju, un viņa jau mūs gaidīja,” stāsta Sanita, uzsverot, ka šai runātājai malēniešu valodu mācījusi viņas vecmamma, jo ģimenē tajā nebūt nerunāja.
“Ir vērtīgas arī dažādas dialektu nometnes, mācīšanās iespējas, bet tā tomēr nav dabīga dialekta apgūšana, kas notiek ikdienā, sarunās,” teic Sanita.
Viņa ir priecīga par visām aktivitātēm, kuras izglīto par valodu un dialektiem, taču mudina arī savās mājās un ikdienas dzīvē nekautrēties un būt lepniem par savu dialektu un izloksni.
Sanita Placēna lūdz atsaukties ikvienu, kurš runā Vecgulbenes izloksnē vai malēniešu valodā, zvanot uz tālruņa numuru 20 420 028!
Vecgulbenes (malēniešu) izloksnei ir vairākas iezīmes un viena no tām ir eifonisks patskanis “i”, kas tiek lietots, lai vārdu būtu vieglāk izrunāt, kā, piemēram:
• rutkis (rutks),
• gudris (gudrs),
• kaklis (kakls).
Dzirdami arī garie līdzskaņi (s, š):
• ieēššu (ēdīšu),
• cierššu (cirtīšu),
• meššu (metīšu).
Latviešu valodas dialekti
Augšzemnieku dialekts – dziļās nesēliskās izloksnes
Augšzemnieku dialekts – nedziļās nesēliskās izloksnes
Vidus dialekts – Vidzemes izloksnes
Augšzemnieku dialekts – nedziļās sēliskās izloksnes
