Zemessardzes 2. Vidzemes brigādei jauns komandieris
Valmierā, Vienības laukumā, notika Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes komandiera maiņas svinīgā ceremonija. Par brigādes komandieri iecelts pulkvedis Igors Harlapenkovs, amatā nomainot pulkvedi Kasparu Miezīti, kurš šo pienākumu pildīja kopš 2023. gada jūnija.
Ceremonijā piedalījās Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālmajors Kaspars Pudāns, sadarbības partneri, 2. Vidzemes brigādes vienību personāls un citi aicinātie viesi. I. Harlapenkova saknes ir Ērģemes pagastā, tālākā dzīves ceļā viņš nopietni pievērsies militārajai karjerai.
Komandieru maiņa ir dabiska un plānota rotācijas sastāvdaļa militārajā dienestā, kas veicina vienību attīstību. Svinīgā ceremonija aizvadīta, klāt esot karavīriem, zemessargiem, sadarbības partneriem un valmieriešiem.
Pēc komandiera maiņas ceremonijas I. Harlapenkovs atzina: “Man šī diena bija īpaša, tā ne tikai iezīmēja jauna posma sākumu manā dienestā, bet arī atgādināja, cik spēcīga un nozīmīga ir cilvēku savstarpējā uzticība un sadarbība, uz to balstās mūsu kopīgais darbs. Esmu arī saviļņots atgriezties savā dzimtajā pusē Vidzemē, jo manas saknes ir no Ērģemes puses, tāpēc atgriezties, lai sargātu, man ir vēl lielāks gods. Esmu pateicīgs par silto uzņemšanu un par jūsu klātbūtnes radīto īpašo atmosfēru. Tas ir apliecinājums tam, ka brigāde nav tikai struktūra, tā ir dzīva kopiena, kuras spēks ir tās cilvēkos, arī iedzīvotājos.”
Zemessardzes 2. Vidzemes brigāde dibināta 1992. gada 30. jūnijā, tās pakļautībā ir seši bataljoni – 22. kaujas nodrošinājuma bataljons ar štābu Valmierā, 25. kaujas atbalsta bataljons ar štābu Stāmerienā, 26. kājnieku bataljons ar štābu Gulbenē, 27. kājnieku bataljons ar štābu Cēsīs, 31. kājnieku bataljons ar štābu Alūksnē un 54. kaujas atbalsta bataljons ar štābu Ogrē. Brigādes devīze ir “No zobena saule lēca”.
— Laikraksts “Ziemeļlatvija”
Ārzemju studentu skaits audzis 30 reizes
Apkopojot Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) Studiju centra un Starptautiskās sadarbības centra datus, atklājas, ka universitātē Jelgavā studē 361 pilna laika ārzemju students jeb nepilni 10 % no kopējā studējošo skaita, kas, precizējot datus 1. aprīlī, bija 3709.
Visvairāk – 139 – ārzemnieku mācās augstskolas mazākajā – Veterinārmedicīnas fakultātē. Tur ārzemju studentu īpatsvars ir 29 %. Otrajā vietā ir Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultāte ar 120 ārvalstniekiem, un tie ir 17 % no visiem šīs fakultātes studentiem.
LBTU ārzemju studentu vairākums ir Indijas pilsoņi (45 %), otrajā vietā – ES (35 %, viskuplāk pārstāvēta Vācija un Somija). Pa kādam studentam ir no Japānas, Mongolijas, Vjetnamas, Izraēlas, ASV, Uzbekistānas u. c. Vistālāk dzimtās mājas varētu būt studentam no Hondurasas Centrālamerikā.
Veterinārmedicīnas fakultātes dekāns Kaspars Kovaļenko uzskata, ka ārzemju studentu pieplūdums fakultātes dzīvi ietekmē pozitīvi. Viņaprāt, līdz ar ārzemnieku uzņemšanu rodas pozitīvs “skats no malas”. Pozitīvi tas ietekmē arī mācību spēku darba kvalitāti. “Agrāk vērojām, ka ārzemju studenti ir par latviešiem drošāki, brīvāki, labprāt iesaistās diskusijās, spēj argumentēti izteikt savu viedokli. Tagad brīvāki ir kļuvuši arī Latvijas studenti,” atzīmē dekāns K.Kovaļenko.
LBTU Starptautiskās sadarbības centra vadītājas vietniece Ligita Vaita norāda, ka zīmīga ir pilna laika ārzemju studentu skaita dinamika. Proti, pirmie ārzemnieki LBTU (tolaik LLU) parādījās rektores Irinas Pilveres laikā 2015. gadā. Tolaik viņu bija tikai 12 – septiņi Veterinārmedicīnas fakultātē. Līdz mūsdienām ārvalstu studentu skaits ir audzis 30 reizes.
“Kad 2018. gadā sāku strādāt Starptautiskās sadarbības centrā, mans pirmais pārsteigums darbavietā bija tāds, ka studentei no Vācijas nācās palīdzēt atrast stalli diviem viņas zirgiem.” L.Vaita piebilst, ka pašlaik augstskolā mācās vairākas studentes ar zirgiem. Ir arī tādas, kas bieži, dažkārt pat reizi nedēļā, veic simtiem kilometru garu ceļu uz mājām Somijā vai Vācijā zirgu dēļ.
L.Vaita novērojusi, ka, salīdzinot ar eiropiešiem, Indijas studenti parasti ir ierobežotāki savās finanšu iespējās. “Taču viņi ir strādīgi. Latvijas likums atļauj ārzemniekiem bakalaura studijās strādāt divdesmit stundas nedēļā. To daudzi arī labprāt izmanto,” teic L. Vaita. Visi ārzemnieki par savām studijām LBTU maksā. Mācību maksa ir 2500–9000 eiro gadā. Dārgākā studiju programma ir veterinārmedicīnā. Desmit gados LBTU ir absolvējuši 107 ārzemju studenti.
Sabiedrības integrācijas fonda Zemgales konsultante Sņežana Zenovjeva stāsta, ka aģentūrai ir laba sadarbība ar LBTU. Fonda konsultāciju punktā Skolotāju ielā 8 vēršas trešo valstu pilsoņi, kas studē Jelgavā. Tur iespējams par brīvu saņemt juridisko, psihologa un cita veida palīdzību. “Dažkārt studenti meklē iespējas īrēt dzīvesvietu ārpus studentu kopmītnēm,” stāsta S.Zenovjeva. Fonds darba laikā pa tālruni 25915300 sniedz konsultācijas latviešu, krievu un angļu valodā.
— Laikraksts “Zemgales Ziņas”
Rundāles pagastā atklāj piemiņas plāksni Fridriham Vesmanim
Rundāles pagasta “Kraukļu” mājas ceļa galā Latvijas Republikas Saeimas pirmā priekšsēdētāja Fridriha Vesmaņa 150. jubilejas dienā atklāta viņam veltīta piemiņas plāksne.
Tā atgādinās par Vesmaņu dzimtas saknēm šajā pusē un ar QR koda starpniecību aizvedīs uz Bauskas centrālās bibliotēkas novadnieku enciklopēdijas stāstu par šī sabiedriski politiskā darbinieka dzīves gājumu un darba mūžu.
Rundāles apvienības pārvaldes kultūras darba organizatore Lilita Lauskiniece pasākumā pastāstīja, ka ar piemiņas zīmes atklāšanu ievērojamajam rundālietim iecerēts aizsākt Rundāles puses zudušo māju ceļu. “Kraukļi” būtu pirmā pieturvieta, kurai ar laiku varētu pievienoties arī citas nozīmīgu personību māju vietas.
Biedrības “Vesmaņi” valdes loceklis Ansis Bazons pasākuma viesus iepazīstināja vēl ar trīs vēsturiskām liecībām no “Kraukļu” mājām. Viena no tām bija petrolejas lampa, kura “Kraukļos” atrasta 2022. gada ziemā. Saglabājies arī zvaniņš, ar kuru F.Vesmaņa tēvs Kārlis un viņa sieva Līze aicinājuši mājiniekus pusdienās vai arī pulcējuši citos nozīmīgos brīžos. Trešā liecība ir baznīcas dziesmu grāmata, kuru Vesmaņu dzimta izmantojusi īpašos brīžos.
“Mēs esam izdarījuši visu, ko sākotnēji bijām iecerējuši. Tas nenozīmē, ka mēs apstāsimies. Mūsu rīcībā ir Ārlietu ministrijas sagatavotā izstāde, kura ir rādīta jau daudzās Latvijas vietās, filma, grāmata. Tālākais atkarīgs no sabiedrības. Mēs gribējām Fridrihu Vesmani iecelt saulītē. Sākums bija diezgan ilgs, lēns, reizēm noraidošs. Bet, kad sākām sadarboties ar Jelgavas muzeju, process aizgāja ļoti labi,” biedrības “Vesmaņi” padarīto un nākotnes plānus atklāj Ieva Marga Markausa.
— Laikraksts “Bauskas Dzīve”
Dējējvistām būs vēl divas jaunas mājas
SIA “Alūksnes putnu ferma” (APF) 8. maijā atklās divas jaunas dējējvistu novietnes, kas ievērojami paplašinās uzņēmuma ražošanas plānus.
Nākamais solis būs dējējvistu izmitināšana, un tad jau ražošanas process varēs sākties. Vienlaikus uzņēmums ieguvis jaunu oficiālu statusu — vairs nav klasificēts kā primārs lauksaimniecības uzņēmums, bet atzīts par olu produktu ražotāju.
Plānots, ka jaunās novietnes palielinās olu ražošanas jaudu par 73 miljoniem olu gadā, kopējam apjomam sasniedzot 180 miljonus olu gadā. “Tātad, jaunās dējējvistu novietnes mums ļaus par aptuveni 60 % palielināt olu ražošanas jaudu, kas ir ievērojams panākums,” skaidro “APF Holdings” valdes loceklis un izpilddirektors Hermanis Dovgijs.
Tāpat pagājušajā gadā APF nodeva ekspluatācijā jauno olu produktu ražošanas un noliktavu kompleksu Alūksnē. Šajā projektā ir ieguldīti vairāk nekā 2,9 miljoni eiro, un šogad janvārī jau tika uzsākta dažādu olu produktu ražošana. Attīstības plāns tika īstenots sadarbībā ar Lauku atbalsta dienesta atbalstu 2,9 miljonu eiro apmērā.
“Tas sniedz iespēju paplašināt klātbūtni gan vietējā tirgū, gan eksporta tirgos, vienlaikus piedāvājot produktus ar augstāku pievienoto vērtību. Alūksnes putnu ferma attīstās par daudznozaru uzņēmumu, paplašinot arī olu proteīna produktu klāstu,” saka H.Dovgijs.
“Pagājušajā gadā uzsākām darbu sporta un veselības uztura produktu ražošanā, kopumā šajā virzienā investējot aptuveni 300 000 eiro. Šis ir potenciāli ārkārtīgi vērtīgs un augošs tirgus segments, kurā tagad zem “Fiteg2” zīmola APF piedāvā zinātniski pamatotus, augstvērtīgus olu proteīna produktus – olu baltuma proteīna pulveri, olu baltuma proteīna batoniņus un olu membrānas kolagēnu kapsulu veidā,” stāsta uzņēmuma pārstāvis.
— Laikraksts “Alūksnes un Malienas Ziņas”
#SIF_MAF2024 #manspagastsmanapilsēta
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild “Dzirkstele”. Publikācija tapusi projektā “Mans pagasts, mana pilsēta” sadarbībā ar laikrakstiem “Staburags”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Ziemeļlatvija”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Latvijas Avīze”.
