Ilggadējais politiķis Normunds Mazūrs par to, kas paveikts un ko plāno izdarīt
Saruna ar partijas “Latvijas attīstībai” saraksta līderi Gulbenes novada vēlēšanās Normundu Mazūru.
– Kādi ir trīs vērtīgākie padarītie darbi šā sasaukuma laikā?
– Darbu ir vairāk nekā trīs, bet viens no tiem ir Gulbīšu parka 1. kārta. Tas veidos mūsu vizītkarti Gulbenei un novadam. Tad noteikti tie ir ceļi, ko šobrīd esam izbūvējuši: no Druvienas uz Lizumu, no Velēnas uz Cesvaini. Esam izcīnījuši dubultās virsmas atkārtotu atjaunošanu no Tirzas uz Galgausku. Ceļš no Gulbenes uz pirmo Beļavu – tas arī ir nozīmīgs cilvēkiem. Trešais – skolu energoefektivitātes projekti, proti, Lejasciema pamatskolas energoefektivitātes uzlabošana un kosmētiskie remonti. Tāpat tagad Lizuma pamatskola. Tur darbi sāksies vasarā. Būs jānodrošina visu Lizuma skolēnu nokļūšana uz Ranku, kur viņi mācīsies. Tas ir nolemts, ka mācības notiks Rankā. Lizuma skolā remontdarbi notiks visu nākamo mācību gadu. Tur ir pietiekami apjomīgs projekts. Vēl – Zaļās ielas uzņēmēju ražošanas telpas. Tā arī ir pietiekami jauna lieta. Šobrīd – noslogota, un domāju, ka šādas idejas un šādi projekti būs jārealizē arī uz priekšdienām.
– Kā redzat kopumā novada attīstību un kā redzat katra pagasta attīstību, ja naudas ir tik, cik ir?
– Lai panāktu kaut ko vairāk, ir jācīnās par papildu naudu, kas ir līdz pat 85 procentiem līdzdalībai, tad šādi momenti ir jāizmanto maksimāli. Ar savu naudu attīstībai maz ko varētu izdarīt, tas, kas paliek pāri, izņemot pašas nepieciešamākās lietas, ir algas, visi sociālie pakalpojumi un tā tālāk. Ir maksimāli jāstrādā pie projektu apguves. Ņemot vērā arī šā brīža situāciju, kas notiek pasaulē, un to, ka šobrīd ir uzdots uzdevums daudzām valstīm paaugstināt aizsardzībai 4, 5 procentus no iekšzemes kopprodukta, tad var būt situācija, ka vienā brīdī var pateikt, ka kādiem projektiem vispār vairs naudu nedod. Šobrīd ir jābūt drosmīgiem. Ir jāiet šis ceļš, jāņem, kamēr var, maksimāli, protams, pēc nepieciešamības. Visa mūsu pamatlieta kā pašvaldībai – maksimāli attīstīt uzņēmējdarbību. Un neviena cita veida mums pašiem nav, kā attīstīt infrastruktūru un nodrošināt ar visu, lai uzņēmēji un investori, kas vēlas atnākt, lai viņiem viss tiktu nodrošināts no pašvaldības puses.
– Kā plānojat risināt civiliedzīvotāju aizsardzības un patvertņu pieejamības jautājumu potenciāla kara vai militāra apdraudējuma gadījumā?
– Neesmu komisijās, kas izveidotas saistībā ar šo, bet, protams, mēs esam runājuši ar šī brīža priekšsēdētāju un domes cilvēkiem par šīm lietām. Mums noteikti jādomā par kaut kādu stacionāru no jauna būvētu patvertni. Es arī uzsveru, ka pašvaldībām ir vajadzīgs absolūts un simtprocentīgs atbalsts no valsts, jo tā ir valstiska problēma, un nevar būt tāda situācija, ka pašvaldībām, kuras jau tā ir sliktā stāvoklī un, kā tautā saka, velk galus kopā, šī problēma paliek ārpusē, jo tās nespēj to izdarīt. Mans priekšlikums par patvertni bija viens no lokatora kalniem Nākotnes ielas reģionam, kur būtu viena masīva, jauna, moderna, ar visu vajadzīgo izbūvēta zem lokatora kalna nopietna patvertne. Par pārējām – tā ir labiekārtošana. Arī jaunajām mājām, kuras iecerētas būvēt, jābūt ar pagrabstāviem, respektīvi, ar šīm vajadzībām, jo šobrīd būvēt bez pagrabtelpām būtu nepareizi.
– Kad plānots noasfaltēt grants seguma ielas Gulbenē?
– Mūsu programmā ir rakstīts sasniedzamais rezultāts – 2000 metri, bet atceramies – tas ir mans sapnis, ja izdosies nākamajos četros gados vismaz tos 2000 metrus pilsētā izdarīt, tad tas jau būs ļoti labs rādītājs. Pilsētas ielām diemžēl gandrīz nav nekādas projektu naudas. Ir šad tad, arī šobrīd, ir parādījies projekts, kas ir saistīts ar uzņēmējdarbības atbalstu. Šobrīd tā ir Dzelzceļa un Viestura iela, kur varam šo naudu piesaistīt. Bet Aizkapu rajons, Ievugrava vai tur, kur ir iedzīvotāji, bet nav uzņēmējdarbības, vai viņi citādāki? Ja mēs 10 gadu laikā neesam visu pilsētu ar melno segumu nodrošinājuši, tad ir slikti. Pilsētā ir jābūt noasfaltētām pilnīgi visām ielām. Ja būs kaut kādi projekti, kur var piesaistīt finansējumu šādām ielām, tad, protams, to darīsim, bet apšaubu, ka šāda iespēja būs.
– Kā raugāties uz ideju novadā izveidot dzīvnieku patversmi?
– Alūksne mums atsaka. Tur ir pārpildīts un vēl kaut kādas vēsturiskas nesaprašanās, bet šobrīd absolūti ir atteikums ņemt mūsu dzīvniekus Alūksnes patversmē. Ir jāsaprot, ka tas atkal ir mūsu budžets. Savā laikā gribēja atskurbšanas vietu Gulbenē. Tad ir jāsaprot, kas ir izdevīgāk. Ja mums ir sadarbība ar Alūksni, tad varbūt tur vajag veidot kaut kādu kopīgu lielāku bāzi starp novadiem un tad izdevumi mums būs mazāki. Neesmu iedziļinājies šādās lietās un vai šādiem projektiem var dabūt Eiropas projektu naudu. Katrā ziņā klaiņojošu un vientuļu palikušo dzīvnieku ir daudz un varbūt patversmi arī vajadzētu, bet tās ir papildu izmaksas, tās ir algas cilvēkiem un tā tālāk.
– Jūsu programmā ir teikts: attīstīsim un stiprināsim Gulbenes novada vidusskolu. Kādā veidā jūs to saredzat?
– Maksimāli piesaistot projektu naudas aprīkojumam, modernizēt, jaunākās tehnoloģijas, atbilstošas klases izbūves. Lai bērns absolūti var iekļauties jau ne sliktāk kā kaut kādās Rīgas modernajās skolās. Mūsu kā pašvaldības lieta ir darīt visu, lai mūsu skolēns nebūtu apdalīts nevienā lietā.
– Vai skolu tīkla optimizācijas reforma ir sevi pierādījusi?
– Nezinu, vai to var nosaukt par optimizāciju. Skolu reforma vai tīkla pārveidošana, izveide tika balstīta uz pamatlietu – nebija skolēnu. Nevar būt situācija, ka skolēnu skaits ir līdzīgs apkalpojošā personāla un pedagogu skaitam, līdz ar to pasliktinājās kvalitāte un tā tālāk. Skolas, kas ir, tas mūsu novadam ir optimāli un pareizi. Par vidusskolu – ja sākumā bļāva, ka nebrauks uz Gulbenes novada vidusskolu, ka viss ir slikti, tad šobrīd dzirdu pretējo – skolā viss ir labi. Jā, ir jāpiestrādā ar transportu, proti, lauku bērnu nokļūšana pēc fakultatīvajām nodarbībām mājās, jo lauku bērni ne ar ko nav sliktāki, un arī viņi grib gan mūziku gan sportu, līdz ar to jāpadomā, lai bērni var normāli atgriezties mājās. Bet skolu tīkls, kas šobrīd ir izveidojies, manuprāt, ir pareizi. Šobrīd skolas, kas ir, tās ir piepildītas, mācību sekmju līmenis arī mūsu novadā ir pietiekami augsts. Domāju, ka viss ir pareizā virzienā.
– Šajā sasaukumā arī lēmāt, ka 5. līdz 9. klašu grupā pašvaldība vairs simtprocentīgi neapmaksā skolēnu pusdienas?
– Es personīgi piedalījos vecāku, dažu deputātu un skolas skolotāju sanāksmē, kur nebija ļoti viennozīmīga pārliecība, ka šīs pusdienas jāsaglabā. Pacēlās skaidra problēma, ka ļoti daudz bērnu iet starpbrīdī uz veikalu, pērk čipsus, bet pašvaldība nomaksāja pilnu summu par šīm pusdienām. Tad te ir jautājums – vai vecāki paši mājās nevar sakārtot šīs lietas, bērniem skaidri pasakot, ka ir jāēd skolā. Ja mums jāmet nauda ārā “miskastē”, tad diez kas nav. Vēl situācija bija tāda, ka budžetā naudas ir tik, cik ir. Katrā ziņā esmu par to, ka pusdienas vajag. Neteiktu, ka simtprocentīgi atmaksātas, bet – 50 procentus. Līdzmaksājums tomēr iedod kaut kādu savu atbildību pret visu to. Nevar būt attieksme, ka maksā un nevienam tas nav vajadzīgs.
– Vai pagastu apvienību pārvalžu izveide sevi ir attaisnojusi?
– Šis modelis ir jāvērtē pēc kāda laika. Šobrīd arī mēs braucam pa pagastiem, tiekamies ar iedzīvotājiem, lai saprastu, kas cilvēkiem vajadzīgs. Manuprāt, būtu normāli, ja mēs par šo tematu parunātu vismaz pēc astoņiem mēnešiem, pēc gada. Daudzas lietas, kā tautā saka, nav “iebraukušas” ritmā. Otrs – kā jau pie mums ir pierasts – daudzi cilvēki pretojas, mēģina šo lietu pagriezt citādāk, nekā īstenībā ir. Ar laiku tas pāriet, un, kad jau “iebrauc” pareizās sliedēs, tad arī izvērtēs, cik tas ir labi vai slikti. Es neredzu nekādus iemeslus, lai personīgi cilvēkam, kas dzīvo pagastā, kaut kas būtu nepieejamāks vai viņš būtu ar kaut ko apdalīts. Tiek strādāts pie tā, lai katrā pagastā būtu klientu apkalpošanas centri. Bibliotēkas saglabājas, un bibliotēkas, kā zinām, ir tā vieta, kas nodrošina kopā būšanu. Kultūras dzīves mums notiek visos pagastos. Mūsu sarakstā ir vairāki kultūru atbalstoši cilvēki, kas stāv par to, ka mums jābūt savai spēcīgai kultūrai.
– Vai jūsu sarakstā ir krimināli apsūdzētie vai tādi, kam šāda sodāmība dzēsta?
– Vai šis ir jautājums man personīgi? Man ir bijusi jaunības kļūda, bet tas bija pirms 30 gadiem. Un man ir dzēsta. Vairāk nevienam šādas lietas nav. Tajos gados tirgoju bez papīriem daudz ko. Un arī es tajā iekritu, gudru vīru pamācīts, lai mani noņemtu no ceļa. Bet viss ir sakārtots, un atšķirība ir tā, ja šodien klausos, ka sodu nesaņem un vēl nenovērš to skādi, manā laikā tas bija izdarīts ar uzviju. Simtprocentīgi atmaksāta visa nodarītā skāde.
– Esat vairākus sasaukumus, neesat jauns spēks. Tagad tieši pirms vēlēšanām braucat tikties ar iedzīvotājiem pagastos. Trūkst saiknes ar iedzīvotājiem?
– Tikties ar iedzīvotājiem mēs braucam, lai iepazīstinātu ar savu sarakstu, lai cilvēki personīgi redz, kas viņiem sēž pretī, cik viņi gudri, cik profesionāli. Un otrs – mums jādzird cilvēku galvenās problēmas, lai, ja kādu no mums ievēlēs, zinām, kas ir viņu galvenās sāpes.
Tikties nāk maz cilvēku. Visražīgākā līdz šim bija Druviena, kur ir norūpējušies par savu kopienu. Līgo – nekādas aktivitātes. Tur nebija atnākuši iedzīvotāji, bija tikai kluba vadītāja. Bet tas nav svarīgi – viens, divi vai trīs, jo šis cilvēks, kas atnāk, aiznes ziņu pārējiem no mutes mutē.
– Jūsu programmā var lasīt par darbiem, kas jau ir iesākti kopā ar citu partiju deputātiem, tad kāpēc balsot tieši par jūsu sarakstu?
– Visi cilvēki, kas ir mūsu sarakstā, ir savas lietas lietpratēji. Nevis solītāji, bet darītāji! Arī braucot pie cilvēkiem, mēs neesam līdz šim absolūti neko solījuši tādu, kas ir kā pierasts, kaut ko taustāmu, bet esam teikuši, ka mūsu galvenā lieta un tas, ko mēs cilvēkiem apsolām, ir – vienkārši darīt. Un otrs – profesionālisms. Un tas, ka var pavērtēt mūsu iepriekšējās rīcības. Daudz kas no tā, kas ir bijis iepriekšējā programmā, ir izdarīts, neskatoties uz to, ka mēs neesam bijuši tā sauktajā “pozīcijā”.
– Vai esat gatavs vadīt novadu?
– Absolūti!
#SIF_MAF2025 #stiprakopienastipravalsts2025
Projektu “Stipra kopiena – stipra valsts 2025” līdzfinansē “Mediju atbalsta fonds” no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild “Dzirkstele”.
