Savā stāstījumā novadpētnieks faktu izklāstu papildināja ar emocionālu vēstījumu. FOTO: GATIS BOGDANOVS
Lai bagātinātu mākslas pedagogu profesionalitāti, Gulbenes mākslas skola 30. aprīlī Gulbenē rīkoja konferenci, kas veltīta novadniekam, latviešu scenogrāfam, gleznotājam, Latvijas Mākslas akadēmijas pedagogam, kā arī armijas virsniekam Ludolfam Libertam.
Konference notika sadarbībā ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju un Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeju. Pasākumā kā lektores uzstājās mākslas zinātnieces Ilze Martinsone un Nataļja Jevsejeva, kuras stāstīja par “Art Deco” stilu un spilgtu tā pārstāvi L.Libertu. Novadpētnieks Nils Treijs pastāstīja mākslinieka biogrāfiju, balstoties paša veiktās izpētes materiālos.
Bērnības gaitas – Tirzas pagastā
L.Libertam šogad – 130 gadu jubileja. Pasaulē viņš nāca Tirzas pagastā. Jaundzimušo Ludolfu 1895. gada 11. maijā kristīja luterāņu mācītājs Ādolfs Kundziņš. Ludolfa tēva dzimta Liberti bija vitāla, tās izcelsme ir Līvu pagasts Cēsu apriņķī. Ir bijusi saistība ar hernhūtiešiem.
“Ludolfa vectēvs pa tēva līniju – arī Mārcis (tāpat kā Ludolfa tēvs) – savulaik savu māju nospēlējis kārtīs un bija spiests doties kalpa gaitās uz Vecdrustiem,” stāstīja N.Treijs.
Ludolfa mammas Matildes Alvīnes dzimta Lāči cēlusies no Tirzas “Vīndedžu” mājām. Tur tuvumā kādreiz bija Tirzas hernhūtiešu saieta vieta. Ludolfa vectēvs pa mātes līniju Jānis Lācis bija Tirzas muižas mežsargs, saukts par veco Voldiņu. Vecmāmiņas vārds bija Maje no Liepkalnu dzimtas. To ir izpētījis N.Treijs. Savā stāstījumā novadpētnieks akcentēja, cik nozīmīga L.Libertam bija ne tikai dzimta, bet arī Tirzas pagasts – vieta, kur piedzimis. Savas dzīves norietā mākslinieks pierakstīja atmiņas, pēdējā nodaļa bija veltīta Tirzai. Arī viņa pēdējā glezna bija Tirzas skats.
L.Liberta mūža mājas ir Ņujorkā ASV. Mūžībā viņš tika aizsaukts 63 gadu vecumā. Pēc N.Treija domām, mākslinieku visu mūžu pie Tirzas pagasta saistīja bērnības iespaidi. Viņam ļoti mīļa bija vectēva Jāņa Lāča māju “Voldiņi” vieta Tirzas pagastā. Zināms, ka mākslinieks mēdza uz turieni braukt arī tad, kad tuvinieki šajā mājā vairs nedzīvoja. Viņš gleznoja šo vietu. Arī citus Tirzas skatus. Piemēram, 1921. gadā tapušajā gleznā “Kautiņš” redzama raksturīgā ainava un apbūve ar Tirzas baznīcu perspektīvā. 2014. gadā tapa L.Liberta glezna ar Tirzas kapsētas ainavu.
1902. gadā Ludolfs ar vecākiem no Tirzas pārcēlās uz Krapes muižas Lielo krogu, kur ģimenes galva turēja krogu. 1904. gadā ģimene pārcēlās uz Ļaudonas muižas Mūrnieku krogu, kur tēvs atkal bija krodzinieks. Vēlāk tēvs bija Ļaudonas brūža pagrabmeistars. Ludolfs mācījās Ļaudonas pagastskolā. Tur viņa zīmēšanas skolotājs bija Teodors Reiters. Viņam bija liela nozīme Ludolfa ievirzīšanai mākslā, uzskata N.Treijs. 1906. gadā plenēros Ludolfs sastapa gleznotāju Voldemāru Zeltiņu, kurš rosināja jauno puisi neatstāt vienaldzībā degošo interesi par mākslu un turpināt attīstīties Rīgā.
Gan mākslinieks, gan karavīrs
Pabeidzis Ķeniņa reālskolu Rīgā, L.Liberts devās uz Maskavu, kur 1911. gadā iestājās Strogonova mākslas skolas Tēlniecības nodaļā. Pēc gada pārgāja uz Kazaņas mākslas skolu, kur 1915. gadā saņēma diplomu. Pirmā pasaules kara laikā L.Liberts pabeidza Aleksandra karaskolu. 1915.-1918. gadā Ludolfs bija cara armijas praporščiks un vēlāk podporučiks Galīcijas frontē – stāsta N.Treijs. Mākslinieks esot piedalījās ģenerāļa Brusilova frontes pārrāvumā. N.Treija rīcībā ir informācija, ka 1918. gada decembrī L.Liberts bija Latvijas Zemessardzes (landesvēra) virsnieks.
1919. gadā viņš kļuva par dekoratora palīgu Latvijas Nacionālajā operā. “Viņš arī – Stučkas lielinieku valdības 5 rubļu naudaszīmes autors. 1919.-1920. gadā bija Stučkas valdības mobilizēts Sarkanajā armijā. Atkāpās no Latvijas, piedalījās lielinieku karagājienā uz Varšavu. Krita gūstā, tika nosūtīts uz Vāciju. No turienes nokļuva Pēterpilī, kur bija bads. Devās uz Maskavu. 1921. gadā ar viltotiem dokumentiem L.Liberts atgriezās Rīgā,” stāstīja N.Treijs.
N.Treijam izdevies atrast L.Liberta pases kopiju. Pase izdota 1921. gadā. Ludolfam tad bija 26 gadi. Mākslinieks un karavīrs. Viņam kā armijas cilvēkam ir vairāki apbalvojumi: Svētā Jura krusts, Svētās Annas ordenis, Svētā Vladimira ordenis. Arī trīs karā gūti ievainojumi, no kuriem divi smagi ievainojumi, un kontūzija – atklāja N.Treijs.
No 1924. gada L.Liberts strādāja Latvijas Nacionālajā operā par dekoratoru. Darbojās Rīgas mākslinieku grupā un mākslinieku biedrībā “Sadarbs” (1924-1939), kurā bija tās priekšsēdētājs (1929-1939). Tur viņš sadarbojās ar diviem novadniekiem Jūlijiem – Madernieku un Straumi. 1928. gadā L.Liberts apbalvots ar IV pakāpes Triju Zvaigžņu ordeni. 1935. gadā viņš kļuva par Valsts papīru spiestuves un naudas kaltuves direktoru. Līdztekus minētajām profesijām L.Liberts no 1923. līdz 1932. gadam izglītoja audzēkņus Latvijas Mākslas akadēmijā un vadīja figurālās glezniecības meistardarbnīcu. 1931. gadā mākslinieks saņēma zelta medaļu starptautiskajā teātra dekorāciju izstādē Barselonā, 1937. gadā “Grand Prix” un zelta medaļu Parīzes izstādē “Māksla un tehnika”.
L.Liberts ar savu izredzēto Amandu Karlīni Rēbanti, operdziedātāju (mecosoprāns), salaulājās 1926. gada 4. aprīlī, pastāstīja N.Treijs. Pāris kļuva par audžuvecākiem Melitai Janai, kuru adoptēja 1935. gadā. 1944. gadā L.Liberts ar ģimeni emigrēja no Latvijas. Pēc vairākiem Vācijā un citur Eiropā nodzīvotiem gadiem 1950. gadā viņš nonāca Ņujorkā, kur iztiku varēja nodrošināt ar gleznošanu un pedagoga darbu Ņujorkas pilsētas koledžā. L.Liberts mira Ņujorkā, ASV. Viņš atdusas Grīnvudas kapsētā. Taču Rīgā, pirmajos Meža kapos, viņam un sievai Amandai ir kapa piemineklis.
L.Liberta gleznas glabājas gandrīz visās lielākajās mākslas centru, muzeju krātuvēs. Viņš ir pārstāvējis latviešu mākslu un scenogrāfiju izstādēs Parīzē, Briselē, Berlīnē, Stokholmā, Ņujorkā, Helsinkos, Kopenhāgenā, Londonā un citur. L.Liberta daiļradē nozīmīga vieta bijusi scenogrāfijai un skatuves tērpu veidošanai, jo gandrīz dekādi viņš bija Latvijas Nacionālās operas galvenais skatuves dekorators, paspēja inscenēt ap 70 operu, baleta un operešu izrāžu. Tomēr vislielāko popularitāti publikā L.Liberts iemantoja ar saviem izteiksmīgajiem lielpilsētu atainojumiem.
Ludolfs Liberts
(1895.22.03.-1959.11.03.)
Tēvs – Mārcis Liberts (1863-1945), bijis muižas brūža pagrabmeistars, krodzinieks, tirgotājs.
Māte – Matilde Alvīne Liberte, dzimusi Lāce (1875-1955), bijusi mājsaimniece, cēlusies no Tirzas pagasta “Voldiņiem”.
Krustvecāki:
• Johans Oto Lācis (Ludolfa mātes brālis),
• Karolīne Vilhelmīne Perlbaha, dzimusi Šmidte (Tirzas muižas pārvaldnieka Juliusa Aleksandra Pētera Perlbaha sieva un operdziedātāja Marisa Vētras vecāmāte),
• Pēteris Rubenis no Tirzas (vēlāk Galgauskas “Meišu” saimnieks un pagasta tiesas priekšsēdētāja Jēkaba Rubeņa dēls, kā arī Ludolfa mātes brāļa Kārļa Lāča sievas Jūles Rubenes brālis),
• Emma Malvīne Perlbaha, precējusies kļuva Blumberga, vēlāk – Vētra (Tirzas muižas pārvaldnieka Juliusa Aleksandra Pētera Perlbaha un Vilhelmīnes Perlbahas meita, operdziedātāja Marisa Vētras māte),
• Marija Liberte no Tirzas (Ludolfa tēva māsa),
• Alvīne Sausais no Tirzas,
• Arvīds Aleksandrs Perlbahs (Tirzas muižas pārvaldnieka Jūliusa Perlbaha dēls, kā arī operdziedātāja Marisa Vētras onkulis; bija ieroču veikala īpašnieks Taganrogā un Maskavā).
Dzīvesbiedre – Amanda Karlīne Liberte-Rēbante (1890-1981), operdziedātāja.
Audžumeita – Melita Jana Kaudzīte (1935), pēc adopcijas 1936. gada 21. decembrī ieguva uzvārdu Liberte, bet pēc laulībām kļuva par Liberti-Austrell, vēlāk kļuva par Melitu Janu Mitchell (apprecoties vēlreiz).
AVOTS: NILA TREIJA 30. APRĪLĪ GULBENES MĀKSLAS SKOLĀ PREZENTĒTAIS IZPĒTES MATERIĀLS
