Līdz maija beigām Gulbenes novada bibliotēkā skatāma fotoizstāde “Ukraiņu bēgļi Latvijā”. Izstādes autors ir jaunais fotogrāfs Krišjānis Pulkstenis no Madonas, un izstādes mērķis ir parādīt bēgļu ikdienu, kā arī apņēmību, kura ļauj nenolaist rokas grūtību priekšā.
“Europe Direct” centra Gulbenē vadītāja Indra Logina stāsta, ka “Europe Direct” centrs pamanījis jaunā fotogrāfa K.Pulksteņa ceļojošo izstādi un radusies ideja to izrādīt arī Gulbenē.
“Mums nav vienalga par to, kas šobrīd notiek Ukrainā, un tā ir ļoti sāpīga tēma. Arī mēs esam organizējuši akcijas palīdzībai ukraiņiem, un šķita svarīgi, lai cilvēki arī redz un lasa šo cilvēku stāstus. Ir ļoti labi, ka iesaistās arī jauni cilvēki. Viņiem ir šī demokrātiskāka domāšana, un viņi izprot šos procesus un cenšas caur saviem darbiem, fotogrāfijām un stāstiem pastāstīt to arī tālāk,” stāsta I.Logina.
K.Pulkstenis “Dzirkstelei” stāsta, ka izstāde tapusi kā viņa kvalifikācijas darbs un tā ir arī kā atbilde sabiedrībā valdošajiem stereotipiem par bēgļiem.
Viņu pilsēta ir okupēta
Izstādē apkopoti 12 bēgļu stāsti. Jaunākajam fotoizstādes varonim ir 18 gadi, vecākajam – 69 gadi.
“Pirmajā stāvā ir vērojams centrālais darbs, kurš stāsta par ukraiņiem Volodimiru un Antoniju. Viņi atbrauca uz Latviju no Mariupoles, un viņi, visticamāk, nekad vairs neatgriezīsies savās mājās, jo viņu pilsēta ir okupēta,” stāsta fotogrāfs.
Izstādē vērojami dažādi stāsti gan par privātpersonām, gan uzņēmējiem, kuri, neskatoties uz savu māju pamešanu, arī Latvijā nav nolaiduši rokas. Tā, piemēram, ģimene no Sumi reģiona Ukrainā kara dēļ bija spiesta pārcelties un Latvijā atvēra uzņēmumu “Multi Cook”, kas specializējas saldētu pusfabrikātu ražošanā, piedāvājot tradicionālus ukraiņu virtuves ēdienus. Uzņēmums ir paplašinājies līdz četriem veikaliem dažādās Rīgas vietās. “Multi Cook” misija ir atbalstīt ukraiņu kopienu Latvijā, nodrošinot darba vietas un piedāvājot pazīstamus ēdienus, kā arī iepazīstināt latviešus ar ukraiņu kulināro mantojumu.
K.Pulkstenis stāsta, ka tieši iedvesmojošu un darbīgu ukraiņu dzīvesstāsti palīdz mazināt stereotipus. “Protams, vienmēr var būt kāds negatīvs piemērs, bet es gribēju parādīt uzņēmīgos ļaudis un cilvēkus, kuri pārvarējuši grūtības, kā arī nav nolaiduši rokas, lai arī atrodas tālu no savām mājām,” stāsta fotogrāfs.
Pielāgoties jaunajiem apstākļiem
Ukraiņu dzīvesstāsti atklāj arī kādu skaudru dzīves realitāti – daudzi speciālisti Latvijā ir spiesti strādāt mazāk kvalificētu darbu, lai izdzīvotu. Lai arī viņi nesūdzas, tā ir smaga realitāte.
K.Pulkstenis stāsta, ka viens no izstādes varoņiem ir 40 gadus vecais Romāns no Viļčas, kurš pēc viena neveiksmīga bēgšanas mēģinājuma beidzot atstāja kara postīto teritoriju, mērojot 1400 kilometru garo ceļu uz Latviju. Iepriekš Romāns strādāja par skolotāju nelielā Ukrainas lauku skolā, bet tagad viņš atradis darbu zivju konservu fabrikā Latvijā.
Interesē cilvēkstāsti
K.Pulkstenim būtiski savās fotogrāfijās parādīt cilvēcīgumu un veicināt izpratni par to, ka Dievs mīl visus cilvēkus un ikvienā cilvēkā ir vērtība.
Viņš radījis arī fotogrāfiju sēriju par cilvēkiem, kuru profesijas ir maz novērtētas.
“Tā, piemēram, Madonā bildēju atslēdznieku. Mums ir viens atslēdznieks, un viņš, manuprāt, ir par maz novērtēts. Šādus cilvēkstāstus man gribas parādīt. Cilvēkus, kuri klusām kaut kur strādā,” stāsta fotomākslinieks.
Jaunā fotogrāfa nākotnes plānos ir veidot arī citas fotosērijas par vajātajiem cilvēkiem, un viņš cer kādreiz doties uz Indiju, lai iemūžinātu stāstu par tur vajātajiem kristiešiem. “Pakistānā ir kristiešu vergi, kuri paaudžu paaudzēs jau vergo,” stāsta K.Pulkstenis.
Viņš teic, ka fotografēšana ļauj pamanīt daudz ko interesantu gan Latvijā, gan pasaulē. Viņš labprāt dotos arī uz Brazīliju, kur ir daudzi latviešu ciemati.
“Pirms 120 gadiem daudzi latvieši devās uz Brazīliju. Tie bija vairāki simti tūkstošu latviešu baptistu misionāru, kuri migrēja uz Brazīliju. Tur tika izveidoti latviešu ciemi, un latvieši tur vēl aizvien dzīvo. Man tas liekas ļoti interesanti. Man patīk dokumentēt cilvēkus,” stāsta K.Pulkstenis.
