Laikam jau reizēm vajag paklausīties, ko citi par mums runā, lai mēs spētu novērtēt to, kas mums ir. Bieži vien šķiet, ka visur citur kaut kas ir labāk nekā pie mums. Taču tad kāds tev kaut kur pasaka, ka nu jums tur Gulbenē gan viss ir tik labi. Nu, piemēram, nesen kādā muižā mums vietējā gide, kad uzzināja, ka esam no Gulbenes, teica: “Jums Gulbenē gan ir labi, jums muzejam pašvaldība tik daudz palīdz, tagad atjauno Oranžēriju. Jā, lielos “Divu Jūliju” svētkus gan nogrieza. Mēs visu laiku skatījāmies, cik ilgi muzejs Gulbene rullēs ar tādu vērienu. Mēs tiešām ar skaudību skatījāmies.” Un tad tu sāc domāt: re, kā mēs izskatāmies no malas – tīri labi.
Tas pats ir ar atjaunoto Gulbīšu parku. Vieniem šķiet, ka izmesta nauda, citiem ļoti patīk, protams, gribas bedrēs vairāk melnzemes, gribas, lai nesmird. Un gribas tualeti, kura darbojas, jo tā arī tika solīts. Šajā sakarā diezgan smieklīgs man šķita deputāta un arī deputāta kandidāta video sociālajos tīklos, ka, lūk, Gulbīšu parkā tualete ir slēgta un nevar atrast, kas to varētu atslēgt. Mani tas absolūti nemaz nepārsteidz, jo Gulbene tiešām izceļas ar tualešu neesamību. Un tas gan ir skumji, jo visiem tūristiem un ne tikai tūristiem tekošās vajadzības ir ļoti aktuāla lieta. Piemēram, mazajā Raunas pagastā ir divas labiekārtotas publiskās tualetes. Vienas atrodas pie pilsdrupām, turklāt ļoti mūsdienīgas, ar tualetes papīru un bez maksas. Otras tualetes, turklāt ar dušu, ir pie baznīcas un autoostas, tiesa, par maksu. Bet “Dzirkstelē” jau gadu desmitiem rakstām par tualešu problēmu Gulbenē, jo, kad redakcija atradās viesnīcas ēkā, bieži pa logu redzējām, kā stiprais dzimums savas tekošās lietas nokārto aizslēgtās tualešu mājiņas aizmugurē.
Taču ir prieks par mūsu jauno strūklaku Gulbīšu parkā! Gulbenē šāda veida strūklaka ir lielākā Latvijā – nu vai nav skaisti? Nesen biju Cēsīs un tiešām – tur šāda strūklaka ir pavisam maziņa. Viss atkarīgs no tā, kā mēs skatāmies uz lietām. Piemēram, Cēsīs pie Uzvaras pieminekļa ir laukums, kuram visas mašīnas brauc apkārt kā goda aplī. Iespējams, autovadītājiem ir cits viedoklis, bet, manuprāt, laukums ir skaists. Ir vieta, kur pulcēties svētkos, ir soliņi, kur apsēsties, un tur zied jūra sarkanu tulpju, kurām ir balta maliņa – nu gluži kā Latvijas karoga krāsās. Turklāt Cēsīs tiešām var jūsmot par krāsainajām puķu dobēm un podiem! Un te pēkšņi vietējā gide saka: “Man arī ļoti sāp, ka mums ļoti maz kas ir. Piemēram, šis laukums. Es tagad kā māksliniece teikšu: nu nav švakāka iekārtojuma, vienīgi, ka jums ir kur apsēsties. Nu kā var piecūkot laukumu ar šādiem šausmīgiem soliem!” Te gan gribas iebilst: bet soli ir un pamatīgi, jo daudzviet soliņu vispār nav.
