Novadniece Una Ellere vairākus gadus piedalās dažādos šķēršļu skrējienos un jau 12 gadus ir Zemessardzē. Viņai ir 29 gadi, un Unas meitai Keitai jau jūnijā paliks trīs gadi. Viņai ir svarīgs aktīvs dzīvesveids un stereotipu mazināšana par to, ka mammas ir pārāk noslogotas un viņām ir jāatsakās no saviem sapņiem.
Una stāsta, ka visa viņas bērnība tika pavadīta Šķieneros. “Lai gan Stāķu pamatskolā sanāca pabeigt tikai sešas klases, jo kopā ar vecākiem pārcēlāmies uz Alūksni, šī skola man vienmēr būs sirdī mīļa un tuva. Paldies skolas direkorei Diānai Šķēlai, klases audzinātājām Sarmītei Stupānei un Helēnai Klucei, kā arī pārējiem skolotājiem, ka deva pamatu manai dzīvei!” saka Una.
Piedalās daudzos skrējienos
Šobrīd viņas lielākā aizraušanās ir šķēršļu skriešana.
“Man skriešanas sezona ir no agra pavasara līdz pat vēlam rudenim. Ziema ir periods, lai atpūstos un sagatavotos atkal nākamajai sezonai. Esmu vairākas reizes piedalījusies dažādos skrējienos gan, kā es smejos, kur ir plika skriešana, piemēram, “Rimi Rīga” maratons, “Valmieras garšas maratons”, Jelgavas nakts maratons, “Apkārt Cēsīm” un citos, kur izvēlos 5 kilometru distances. Ir arī īsās distances pasākumi, tomēr tuvāk sirdij ir tieši šķēršļu skrējieni. Vairākas reizes esmu piedalījusies “Stipro skrējienā” un citos šāda veida skrējienos – “Backyard race”, “Lāčplēša krosā”, “Patria Race”, “Army touht run” un “Drosmes skrējienā”,” stāsta Una.
Dzīvē – pavisam cita garša
Šogad Una jau otro reizi piedalījās “Stipro skrējienā”. Šajā skrējienā dažādi šķēršļi sastāv no smagumu vilkšanas, slīpu sienu pārvarēšanas, kāpšanas virvē, līdzsvara uzdevumiem, lēcieniem pāri baļķiem un līšanai zem tiem. Vairāki šķēršļi prasa lielu roku izturību.
“Stipro skrējienam odziņu piešķir speciāli raktas un applūdinātas vietas, kas sniedz lielisku piedzīvojumu gan ūdens šķēršļu ziņā, gan noteikti dubļu ziņā,” stāsta Una.
Viņa atminas arī kādu kuriozu no pērna gada “Stipro skrējiena”.
“Zināju, ka trasē ir šķēršļi, bet es nebiju rēķinājusies ar tādiem dubļiem, ka esi netīrs līdz pat matu galiņiem, un turpat, ejot cauri ūdenim, atkal esi tīrs, ka jālien milzīgā riepu kalnā. Redzēt to no malas ir pavisam kas cits, kā ir tad, kad piedalies skrējienā un tev reāli šie šķēršļi arī jāpārvar,” teic Una un atzīst, ka dzīvē “Stipro skrējienam” ir pavisam cita garša.
Startē elites distancē
Latvijā iecienīts kļuvis arī cits šķēršļu skrējiens gan pieredzējušiem skrējējiem, gan visai ģimenei – “Patria Race”.
“Patria Race” organizators ir arī “Stipro skrējiena” šķēršļu trases veidotājs, tāpēc arī šajā skrējienā ir iespēja izvēlēties dažādas trases.
“Piecu kilometru trasi veicu aptuveni 45 minūtēs, ņemot vērā, ka uz daudziem šķēršļiem bija jāgaida rindā, lai pie tiem vispār tiktu. 5 kilometru trasi izvēlējos tāpēc, ka es tajā jūtos ērti, tomēr ir iespēja sevi pierādīt arī elites distancēs. Šajās sacensībās skriet var gan individuāli, gan komandā. Es dodu priekšroku piedalīties individuāli, jo tā ir konkurence man pašai ar sevi, salīdzinot katra izietā posma veikumu, tehniku un pavadīto laiku trasē,” stāsta Una.
Viņa par šo skrējienu uzzinājusi pērn. “Patria Race” sezona sastāv no pieciem posmiem, kas katru reizi notiek citā vietā, piemēram, Kadagā, Ozolniekos, Ķekavā, Saulkrastos, Ādažos.
“Pirmo izmēģināju 5 kilometru iepazīšanās distanci, pārējos posmos jau startēju elites – 10 kilometru – distancē. Ieguvu pirmo vietu savā vecuma grupā un kopvērtējumā “top 10”. Ļoti interesanti bija saskatīt savu izaugsmi, pieveicot katru posmu, kļūstot drosmīgākai, pašpārliecinātākai, apgūstot sīkumus un dažādas tehnikas,” stāsta Una.
Savukārt “”Army tough run” ir šķēršļu skrējiens, kurš tiek organizēts kopš 2018. gada ar mērķi popularizēt Nacionālo bruņoto spēku publisko tēlu un karavīra profesiju.
“Drosmes skrējiens” tiek rīkots jau kopš 2016. gada. Distance sevī ietver dažādu grūtību pārvarēšanu – koka barjeru sienas, virvju tīklus, dzeloņstieples, autoriepas, ledaina ūdens baseinu, atkarībā no norises vietas distancē var būt iekļaut arī grāvji, dubļu bedres, ūdenstilpes un citi dabas veidoti šķēršļi. Distances uzdevumi ir smilšu maisu un koka bluķu nešana, akmeņu vilkšana un pat atmiņu testi.
Svarīgs aktīvs dzīvesveids
2022. gadā Madonas slimnīcā pasaulē nāca Unas meitiņa Keita.
“Starp mūsu dzimšanas dienām ir tikai divas dienas starpā. Viņa ir vislielākā un vismīļākā dāvana, kādu vien var vēlēties! Vienmēr paliks atmiņā, ka manā dzimšanas dienā mēs devāmies mājās no slimnīcas. Bieži vien šķiet, ka 24 stundu diennaktī un 7 dienu nedēļā ir par maz, lai pagūtu visu izdarīt un izbaudīt pilnvērtīgi. Es strādāju standarta darbalaiku – piecas dienas nedēļā, laikā no pulksten 9.00 līdz 18.00 par dežuranti Alūksnes vidusskolā. Tā kā es esmu ļoti aktīvs cilvēks, ne darbdienu vakarus, ne nedēļas nogales mēs nesēžam mājās,” stāsta Una.
Vislielākais atbalsts Unas dzīvē ir mamma Dace Ellere. Ja vien meitiņa ir vesela, tad viņas abas dodas līdzi Unai uz skriešanas un šķēršļu pārvarēšanas pasākumiem.
“Tas man ir milzīgs morāls un emocionāls atbalsts. Man ir liels gandarījums pavadīt kopā laiku ar viņām abām, kā arī tas, ka meitiņa redz mammu sportojot. Arī Keitai nu jau ir divas nopelnītas medaļas bērnu skrējienos,” stāsta Una.
Lielākie stereotipi, ar kuriem viņa kā mamma ir saskārusies, saistās ar to, ka daudzi uzskata, ka, dzīvojot tik aktīvu dzīvesveidu, viņa pārāk maz laika velta savam bērnam.
“Lai cik piesātināta ir tava ikdiena un dzīve kopumā, nekad nebūs tā, ka bērns paliek malā. Jā, ir daudz darbu, ir daudz aktivitāšu, bet to visu var apvienot un darīt kopā ar bērnu,” teic Una.
