Krista Asmusa: “Ticību politiskajiem procesiem diemžēl nevarēs mainīt tūlītēji.”
Biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” vadītāja Krista Asmusa sarunā ar “Dzirksteli” atklāj iemeslus vēlētāju aktivitātes kritiskajiem rādītājiem pagājušajās pašvaldību vēlēšanās.
Viņa uzsver, ka šajās pašvaldību vēlēšanās vēlētāju aktivitāte, visticamāk, nebūs lielāka un, kā katrās vēlēšanās, lielāko balsu skaitu varētu gūt nevis reālistiska skatījuma kandidāti, bet gan skaļākie populisti.
– Vēlētāju aktivitāte pagājušajās pašvaldību vēlēšanās bija vēsturiski zemākā. Vai šogad situācija būs labāka?
– Šobrīd, protams, tā ir vairāk spekulācija, mēģinās prognozēt, kāda būs vēlētāju aktivitāte, bet neredzam īsti nekādas indikācijas, notikumus vai informāciju, kas norādītu uz to, ka situācija būs citādāka nekā pagājušajās vēlēšanās.
– Kādi ir iemesli tam, ka cilvēki neiet vēlēt?
– Šeit noteikti varētu veikt veselu pētījumu un analizēt, kāpēc cilvēki bieži vien neizvēlas iet balsot, bet esam novērojuši, ka cilvēkos ir neticība un valda uzskats – ko tad mana viena balss mainīs? Bet tiešām vēlēšanās bieži vien visu izsaka pārdesmit punkti. Līdz ar to lēmums neaiziet uz vēlēšanām tik tiešām var ietekmēt rezultātus. Vēl kāds iemesls ir tas, ka cilvēki nezina īsti par ko balsot. To varu teikt arī no savas pieredzes. Nav tāda saraksta, par kuru tik tiešām, liekot roku uz sirds, gribētos simtprocentīgi nobalsot.
Sabiedrībā arī valda nievājoša attieksme pret cilvēkiem, kuri nāk politikā. Ir uzskats, ka politikā iet kārtējais korumpētais cilvēks utt. Šīs neticības dēļ ir cilvēki, kuri izvēlas neiet balsot, jo viņi netic, ka kaut kas tiešām mainīsies. Ir svarīgi informēt, tikties ar cilvēkiem. Ja no pašvaldības puses tas nenotiek, tad situācija ir apgrūtināta.
Partiju piedāvājums ir tāds, kāds tas ir, un cilvēki arī mēdz aizmirst individuālos notikumus pagātnē. Mēs redzam, ka ir cilvēki ar apšaubāmu reputāciju, un viņi atgriežas politikā.
– Ar ko skaidrojams paradokss, ka cilvēki vēlas godīgus politiķus, bet lielāku atbalstu gūst tieši tādi politiķi, par kuru godīguma trūkumu izskanējusi publiska un skaļa informācija?
– Statistika šobrīd tik tiešām rāda, ka šādiem konkrētiem politiķiem ir liels atbalsts. Var vien izteikt minējumus, kāpēc tas tā ir. Tie, kas politikā iet godprātīgi, apzinās, ka šis process nav viegls un viņi nevar apsolīt tūlītējus rezultātus. Cilvēks, kurš godprātīgi iet politikā, nemētāsies ar apgalvojumiem, ka tūliņ visu salabos, tūliņ pazeminās visus nodokļus utt. Cilvēki, kuriem nav godprātīgu mērķu, nav arī ētisku principu, un viņi droši izmanto populistiskus saukļus, lai piesaistītu sabiedrības uzmanību. Sabiedrībai tad ir izvēle – izvēlēties starp partiju, kura sola tūlītēju rezultātu, vai arī tādu, kura to nesola. Līdz ar to nereti balss tiek atdota par skaļāko partiju.
– Cilvēki vēlas tūlītējas pārmaiņas?
– Noteikti! To redzam ne tikai reģionos, bet arī Rīgā. Ir jomas, ar kurām cilvēki nav apmierināti, un, ja nāk cilvēks ar saukļiem, ka konkrētās sasāpējušās lietas risinās ātri, tad cilvēki grib tam ticēt. Cilvēkiem iztrūkst kritiskā vērtējuma un izpratnes, ka tas nebūt nav tik vienkārši.
– Kā cilvēkiem izdarīt savu izvēli?
– Arī es šobrīd nezinu, par ko es balsošu. Pati pildīju “LSM” pieejamo “Partiju šķirotavu”. Pētnieki ir apkopojuši lietas, kuras ir aktuālas katrā pašvaldībā, un, atbildot uz nelielu skaitu jautājumu, var atrast partiju, kuras programma ir vispiemērotākā cilvēka interesēm. Man šķiet, ka šis ir ļoti labs rīks, kuru izmantot, lai nebūtu jāiet, piemēram, cauri pilnīgi visām partiju programmām. Pēc tam var redzēt to, ar kurām partijām sakrīt jūsu redzējums. Bet pat tad, kad jūs nevarat atrast to partiju, kura simtprocentīgi atbilst jūsu vēlmēm, balsot tik un tā tomēr vajadzētu, lai atdotu savu balsi un ietekmētu rezultātu. Ir grūti atrast politisko spēku, kurš pilnībā atbilst jūsu redzējumam, bet var vismaz meklēt tuvāko variantu.
– Vai varat mazliet pastāstīt par Trauksmes celšanas likumu?
– Trauksmes celšana ir iespēja katram iedzīvotājam ziņot par pārkāpumiem savā darba vidē. Šāds likums stājās spēkā 2022. gadā un paredz mehānismus, kas pasargā trauksmes cēlāju. Tā, piemēram, no situācijas, kurā, ja viņš ziņo par pārkāpumu darbavietā, viņu vēlāk atlaiž. Tad cilvēkam ir tiesības vērsties attiecīgajās instancēs un pārsūdzēt šo lēmumu. Ir būtiski ziņot par visiem pārkāpumiem, kas var apdraudēt sabiedrības drošību, bet Trauksmes celšanas likums attiecas tieši uz darba attiecībām, nodarbinātību. Trauksmes celšana ir veids, kā cilvēks var veicināt likumīgu, godprātīgu, atklātu un pārredzamu uzņēmumu vai iestāžu darbu, izmantojot tiesības brīvi paust savu viedokli. Trauksmes cēlājs var palīdzēt novērst korupciju vai citas prettiesiskas darbības, veicinot tiesisku rīcību gan publiskajā, gan privātajā sektorā. Šāds likums attiecas arī uz darbu pašvaldībā un pašvaldības iestādēs. Arī katrā domē ir jābūt iekšējai sistēmai, taču Trauksmes celšanas likums nosaka, ka par pārkāpumu nav obligāti vispirms jāziņo iestādes iekšienē. Jums ir visas tiesības trauksmes celšanas ziņojumu iesniegt kompetentā iestādē, vai nu tas ir VID, vai KNAB. Mazā kolektīvā cilvēkiem ir bailes ziņot, jo ir bail no negatīvu seku iestāšanās. Pēc trauksmes celšanas ir grūtāk arī iejusties kolektīvā un Trauksmes celšanas likums palīdz izvairīties no šīm sekām.
– Neuzklausīti var justies pat pašvaldību darbinieki, bet kā iedzīvotājiem pārliecināties, ka viņi tiek sadzirdēti?
– Mēs apzināmies, ka šāda problēma pastāv, it īpaši pēc teritoriālās reformas. Attālāki reģioni tika pievienoti novada centram, un šīs vietas atrodas tālāk no centra. 2023. gadā tika pieņemts Pašvaldību likums, kas paredz arī vairākus iedzīvotāju līdzdalības mehānismus. Tā, piemēram, viens no šiem rīkiem ir iedzīvotāju padomes. Tā ir iespēja iedzīvotājiem apvienoties un izteikt savu viedokli. Ir dažādi rīki, taču, ja pašvaldība nenāk pretī, tad situācija ir apgrūtināta.
– Kā tad šo plaisu starp izpildvaru un iedzīvotājiem mazināt?
– Ticību politiskajiem procesiem diemžēl nevarēs mainīt tūlītēji. Ne personīgi, ne arī mūsu organizācija neredzam, ka ir tūlītēji risinājumi, un cilvēku uzticības vairošanai nepieciešams ilgstošs darbs ar iedzīvotājiem. Ir vairāk jāskaidro par to, ka vēlēšanas ir izšķirošas un ka katrai balsij ir nozīme! Vairāk jāanalizē dati, jārāda statistika, kā pat viena balss var mainīt procesus. Tas ir garš un komplicēts process, kurā ir jāsadarbojas pašvaldībai, nevalstiskajam sektoram un privātajam sektoram. Tikai tā varēs mainīt šo neticību un attieksmi. Burvju mājiena diemžēl šajā situācijā nebūs.
Aptauja
[democracy id=”117″]
#SIF_MAF2025 #stiprakopienastipravalsts2025
Projektu “Stipra kopiena – stipra valsts 2025” līdzfinansē “Mediju atbalsta fonds” no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild “Dzirkstele”.
