“Dzirkstele” turpina priekšvēlēšanu intervijas ar sarakstu līderiem, šoreiz “Dzirksteles” sarunbiedrs ir “Suverēnās varas”, “Apvienības Jaunlatvieši” saraksta līderis Gulbenes novada vēlēšanām Aivars Osis.
– Jūs esat jauns spēks, kas pretendē uz Gulbenes novada domes deputātu krēsliem. Kas bija tas, kas jūs pašu motivēja iet politikā un pievienoties tieši šim politiskajam spēkam?
– Es domāju, ka tas noteicošais ir visas situācijas, kas vienkārši ir valstī, visādas krīzes, visādi strīdīgi jautājumi. Un Jūliju Stepaņenko es iepazinu vēl pirms Saeimas vēlēšanas. Visu šo laiku arī saistībā gan ar kovidu, gan ar visādām “Stambulas konvencijām”, tagad ar vēja parkiem, viņi ir cilvēki, kas pauž savu viedokli ļoti stingri, un vismaz tajā, ko es esmu redzējis, ko viņi saka, viņi arī dara. Par saviem principiem pastāv un cīnās, un arī savus solījumus pilda.
– Jūs savā programmā uzsverat, ka jūsu sarakstā ir apvienoti spēki, kas piedāvā labākos kandidātus Gulbenes novadā. Tie ir skaļi vārdi. Vai tiešām jūsu sarakstam ir tāda jauda? Vai jums pietiek zināšanu?
– Man ir jautājums visiem tiem cilvēkiem, kas ies balsot un kas ir agrāk balsojuši, to profesionāļu, to zinošo ar izglītībām, to jau ir daudz politikā, bet man liekas, kas pats svarīgākais mūsdienās, ja ir godaprāts. Viss jau būtu ļoti labi, un tie politiķi, kas ir daudz ko solījuši, tad jau nebūtu valstij tādi parādi, nebūtu tādi kredīti, nebūtu tā, ka no valsts brauc projām. Cik daudzi cilvēki mūk prom, nevis šeit paliek. Lai nebrauc, bet saka: “Es gribu atgriezties Latvijā, mīļā Latvijā, šeit viss ir labi!” Tāpēc kādam ar citādu attieksmi ir jāsāk pie tā strādāt.
– Jūs esat spēks, kuram ir tāda citāda attieksme?
– Kā jūs arī teicāt – jauns spēks esam politikā, svarīgs ir vienkārši attieksmes jautājums. Te ir runa par principiem, ar kādiem mēs gribam atnākt, un ceru, ka tas atbalsts, kas arī ir tieši no Jūlijas un no pārējiem partijas biedriem Rīgā, domāju, tas mērķis būs arī iet tālāk uz Saeimu, lai arī kaut kādas lietas varētu mainīt likumdošanā.
– Jūs esat pats partijā “Suverēnā vara”. Jums šeit ir nodaļa? Cik cilvēku ir iesaistījušies?
– Nodaļas pašreiz vēl nav. Ir, varētu teikt, domubiedru grupa. Sākās tad, kad valstī bija kovida laiks, kad bija piespiedu vakcinācija. Ja daudzām lietām cilvēks nepiekrita, viņam varēja darbiņu uzteikt, un pārējās lietas notika, tieši tad šī domubiedru grupa izveidojās, un tālāk, vārdu sakot, no šīs grupas arī mēs kā partijas biedri esam vienojušies.
– Bet kā tad varēja atrisināt šo pandēmijas krīzi?
– Tagad jau mēs jau ar atpakaļejošo datumu dzirdam, ka ir pētījumi, ka ne tās maskas tik ļoti ir palīdzējušas, un es zinu, ka daudzās citās valstīs nebija, teiksim, tik ļoti uzspiesti, tur bija vairāk informatīvi skaidrots cilvēkiem, nebija, ka ir tikai divi varianti, ko piedāvā.
– Jūsu programmā ir teikts: vienota izpratne par saliedētu sabiedrību, kura draudzīgi pastāv Latvijā dzīvojošās tautas. Tad, jūsuprāt, tomēr zināmā mērā notiek kaut kāda diskriminācija?
– Tagad sociālajos tīklos arvien populārāks kļuvis tāds video, kur divi puisīši cīnās, un mamma saka vienam: sit viņu, viņš ir krievs, sit viņu. Jā, tātad ir dažādas platformas, kurās tiek tauta kūdīta pret tautu.
– Sociālajos tīklos jau viss kaut kas notiek. Mēs nevaram īsti teikt, ka mūsu valstī ir tāda oficiāla nostāja.
– Vakar pildīju aptauju (rīkam “Partiju šķirotava”, ko piedāvā vēlētājiem LSM, – red.). Tur tādi āķīgi jautājumi, viens no tiem bija: ja Anna Sakse bijusi komjauniete, vai vajag pārdēvēt viņas vārdā nosaukto ielu vai nevajag? Tātad tāds āķīgs jautājums par kaut kādu ideoloģiju kādreiz. Arī Puškina ielu vajag pārdēvēt vai nevajag? Es esmu tur piedzimis. Ja viņš ir krievu dzejnieks, tātad slikts? Es domāju, daudz jautājumu tas sabiedrībā rada. Mēs esam plecu pie pleca ar daudziem krieviem, čigāniem, tatāriem, poļiem šeit auguši, un agrāk tā nebija problēma, kamēr tas netika lielā mērā arī kultivēts.
– Vai tas nesaasinājās līdz ar Krievijas iebrukumu Ukrainā?
– Es domāju, ka jā. Tauta pret tautu jau vienmēr ir bijusi kaut kādā mērā. Jaunībā, bērnībā mācījos jauktajā skolā, kur krievi un latvieši. Protams, arī tur bija savi cīniņi, bet, kā tagad tas ir dotajā momentā saasinājies, labi tas nav.
– Jūs te pieminējāt A.Saksi. Jūs arī rakstāt savā programmā: sakopt, atjaunot un paglābt no iznīcības vēstures pieminekļus, vēsturiskas ēkas, kapsētas un piemiņas vietas. Jūs domājat Sakses piemiņai?
– Es domāju, ka vispār jāpievērš uzmanība. Tagad Muzeju nakts bija. Paldies par uzaicinājumu mācītājam Ilgvaram Matīsam, jo viņš manas grupas koncertu noorganizēja Jaungulbenes baznīcā, kas principā ir tāda neliela, bet skaista baznīca, un ļoti žēl, ka tā nav tik ļoti iecienīta cilvēkiem, kuri nāk un lūdz.
– Ar A.Saksi nav tik vienkārši. A.Sakses gadījumā tā bija daudz lielāka nodevība pret Latvijas tautu. Mēs esam par to rakstījuši arī “Dzirkstelē”.
– Es pieminēju to tāpēc, ka tas bija jautājums tajā aptaujā, bet par konkrēto situāciju domāju, ka vairāk būtu ar kādu literātu vai vēsturnieku droši vien jāpadiskutē, kuriem tā tēma daudz tuvāka.
– Turpināsim tālāk ar jūsu programmu. Tur rakstīts, ka steidzami jānodrošina pašvaldības tēriņu caurspīdīgums, veicot tur auditus. Jums ir šaubas par caurspīdīgums pašvaldībā? Kas tieši jums liek par to domāt?
– Projektu tāmes, algu izmaksas. Es domāju, vispār cik liels budžets aiziet dažādās struktūrās un projektos, kaut vai pieminot to pašu Bērzu skolu. Ja mēs to redzētu, es domāju, tautai būtu daudz vairāk jautājumu, īpaši tiem visiem politiķiem, kas tagad vēl ir pie varas mums. Man pat gribētos jautāt, varbūt arī “Dzirkstele” varētu kādu uzmanību pievērst tam, cik lieli kredīti, cik lielas kredītsaistības pagastam, novadam vispār, cik daudz mēs esam parādā kādam?
– Mēs esam rakstījuši par to. Jūs arī gribat optimizēt pašvaldības darbinieku skaitu. Jums ir tāds plāns, kā tieši to darīt?
– Pašreiz nav vienkārši pārskatu, nav tādas pielaides, lai par to varētu reāli spriest. Protams, ir iespējas gan Valsts kontroli piesaistīt klāt, lai tos jautājumus risinātu.
– Kā jūs redzat kopumā novada un un katra pagasta stiprināšanu, jo tās naudas ir tik, cik ir, un mēs esam tādā situācijā, kad prioritāte ir drošībai?
– “Suverēnai varai” ir šis projektiņš programmā “Valsts tev – tavā pagalmā”. Tieši vienā aģitācijas teltī pavisam nesen arī Jūlija ar komandu to nodemonstrēja. Ir internets un dators, ir iespēja elektroniski parakstīties, var aizbraukt pie cilvēkiem kaut kur tālākās vietās un palīdzēt daudzus juridiskus jautājumus atrisināt uz vietas, jo tās bibliotēkas arī laikam slēdzās daudzas ciet.
– Bibliotēkas novadā paliks.
– Paldies dievam, bet ar to pašu elektronisko parakstu, kā tas pensionārs noorganizēs vai dabūs, tā ir sarežģīta lieta. Ja ir iespēja vienkārši noorganizēt, protams, tas ir transports, tā ir komanda, kaut kāda plānošana, bet ir iespēja būt tuvāk iedzīvotājiem.
– Jūs domājat katrā mājā iebraukt?
– Vispirms apzinot, cik daudz cilvēkiem tas ir vajadzīgs. Daudziem, es domāju, veciem cilvēkiem, vispār tā ir sveša lieta – internets. Viņiem vēl ir pogu telefons.
– Bet mans jautājums bija tieši vairāk par novada attīstību kopumā un pagastu stiprināšanu. Pilsēta vairāk attīstās un pagasti paliek tikai tukšāki.
– Ja ir cilvēks, ir attīstība. Zemes pie mums vēl daudz, arī mājas ir daudz tukšas. Lai cilvēks šeit gribētu dzīvot, tātad viņam jārada vide. Tātad viens ir, lai mazāki būtu kaut kādi nodokļu slogi. Jārada kaut kāda iespēja cilvēkiem, ja brauc atpakaļ, lai ir iespēja nopirkt mājas. Es pats esmu bijušais rīdzinieks, bet labāk dzīvoju Gulbenē, ar lielāku prieku. Uz Rīgu mani vairs nedabūs atpakaļ, man šeit patīk, iemīlējis esmu pilsētu. Un, lai cilvēki brauktu un pagastos strādātu, viņiem jārada apstākļi. Ja viņiem, teiksim, nebūs skolas, kur aizvest bērnu, vai tas būs tālu, bērnudārza nebūs, viņi negribēs tādu vidi, kur nav šīs infrastruktūras.
– Pagastos faktiski tas jau ir noticis, vairs nav skolu un tā tālāk. Jūs rakstāt, ka varētu palielināt atbalstu ģimenēm? Pašvaldības atbalstu ģimenēm ar bērniem?
– Jā, ieskaitot arī brīvpusdienas visiem. Cilvēkus atvilināt, es domāju, spējam ar savu darbību, pirmkārt, parādot, ka mēs mīlam šo vietu un mums te patīk būt, un tādā veidā to reklamēt. Vārds “reklamēt” arī gluži nebūtu pareizais, bet parādīt, ka šeit var būt dažādas attīstības iespējas gan biznesā, gan saimniecībās, vajadzīga vienkārši pretimnākšana tautai.
– Jūs arī rakstāt savā programmā, ka vajag aktivizēt sadarbību ar valsts institūcijām un valsts ārējām ekonomiskām pārstāvniecībām, lai palielinātu novada preču un pakalpojumu eksportu. Kā tas īsti ir domāts?
– Man liekas, ka Gulbenē maz ir tādu uzņēmumu, kam uz eksportu aiziet kaut kādas preces. Kaut kad, es tā ceru, ka arī tas karš beigsies, jo es domāju, ļoti liela sadarbība ar Krieviju un Baltkrieviju bija. Piemēram, celtniecības jomā no Baltkrievijas kaut vai elementāri durvju vairs nav, ko paņemt, tas uzreiz ļoti visu sadārdzināja. Vispār es domāju daudzas biznesa iespējas vienkārši aizgāja uz grunti tāpēc, ka nav šīs ekonomiskās saiknes, tās ir sarautas.
– Vai jūs tiešām ticat, ka kaut kad ir iespējama normāla sadarbība ar Krieviju un Baltkrieviju?
– Mēs esam dzīvojuši ne jau gadu desmitus, bet gadu simtus blakām.
– Mēs bijām arī okupēti, to taču vairs nevēlamies!
– Es domāju ka diplomātijai ir jābūt. Es ceru, ka kaut kad sakārtosies tās attiecības tādā veidā, lai cilvēki varētu sadarboties.
– Tad man arī uzreiz ir jājautā par civilo aizsardzību, kā zināms, mums nav patvertņu, nav arī faktiski iespēju cilvēkus vispār aizsargāt, ja šāds militārs apdraudējums no Krievijas puses notiek. Ko mums vajadzētu darīt vai nevajadzētu darīt neko?
– Ja runājam par kaut kādiem uzlidojumiem vai bombardēšanām, daži saka, ka vajag kaut kādas patvertnes būvēt, tad nu jautājums, cik sekundēs atlidos raķete? Neviens nepaspēs ne aizskriet, ne kaut kur paslēpties, labākajā gadījumā pārmest krustu. Tas ir dažas sekundes. Bet kā ideja varētu būt Izraēlas pieredze, kur cilvēkam, ja nu kaut kas sprāgst un stikli lido, ir tuvumā “šelteri” – betona pieturas. Redzot, kā tagad Nākotnes prospektā, manuprāt, diezgan ātri uzbūvēts betona veidojums pie bērnu trasītes starta vietā. Tādus betona veidojumus varētu sataisīt pilsētā, tas varbūt būtu risinājums, vismaz tādos masīvos, kur cilvēki daudz staigā un kur vajag ātri paslēpties.
Civilā aizsardzība ir ne tikai kara draudi, bet arī, piemēram, kā Spānijā – elektrības pārrāvums. Viss ir tumšs, elektrības nav, un cilvēki nezina, ko darīt. Gribētos, lai arī tādos gadījumos cilvēki būtu informēti.
– Jums liekas, ka nav informācijas no pašvaldības puses?
– Kaut kad nesen, es saprotu, bija kultūras namā seminārs, ko darīt krīzes gadījumā, bet es sapratu, ka daudzi cilvēki nemaz nebija informēti par to. Tātad nav pietiekoši daudz tādas informācijas. Es esmu audzis laikā, kad bija militārā apmācība. Skolā kaut kādi pamati, arī zināšanas tika ielikti, bet mūsu jaunatnei, man liekas, tādu nav.
– Vai jūs pats esat gatavs vadīt novadu?
– Es domāju, kad man tās pieredzes tomēr ir drusku par maz, lai varētu saprast, ko tajā, negribas nevienu aizvainot, “dīķī” darīt. Es vēl labprāt no daudziem pamācītos.
– Vai jūsu sarakstā ir arī kādas krimināli sodītas personas?
– Es domāju, ka cilvēkam varbūt kādi jaunības grēciņi bijuši, bet, lai kaut kas nebūtu dzēsts, nē.
– Vai jūs, veidojot sarakstu, vispār pievērsāt uzmanību reputācijas jautājumiem? Un kādi bija kritēriji, veidojot sarakstu?
– Cilvēki, kuriem, pirmkārt, es varu uzticēties. Uzticēties kā personībai. Tas ir galvenais.
– Man vēl tomēr gribas vēlreiz jums pajautāt, jo tā ir bīstama retorika – atjaunot tirdzniecību ar Krieviju vai Baltkrieviju.
– Man liekas, ka nevajadzētu jaukt divus jautājumus – ekonomiku un politiku. No tā, ka, Latvijas šprotes varbūt vairāk neiet kaut kur uz Krieviju projām, mēs tagad vinnējuši esam kaut ko? Es domāju, ka nē.
– Bet tas jau nelīdz, ka mēs gribam mierīgu līdzāspastāvēšanu? Tirgus ir vienkārši jāpārorientē!
– Ja tā spriež, tad jautājums: ja nu ķīnieši nāks iekšā, ko mēs tagad visas ķīniešu preces, kā saka, miskastē iekšā? Tātad tagad tās ir sliktās, nebūs ne telefonu, nekā.
– Kāpēc balsot tieši par jūsu sarakstu?
– Viena no tēzēm, kas ir “Suverēnajai varai”, tas ir Satversmes 2. punkts, kur teikts, ka vara pieder tautai. Jā, daudzi tagad skaisti sola un stāsta, ka mēs esam profesionāļi. Paskatoties uz budžeta parādiem, gribas pateikt profesionāļiem, ka tie drīzāk ir profesionāli tautas resursu, finanšu izniekotāji. Ne simtprocentīgi viss, bet lielā mērā daudzas lietas ir vienkārši jāpārskata, arī tieši finansiālie jautājumi. Solīt sola, bet nedara – kā vienā dziesmiņā. “Suverēnai varai” ir principi, un es domāju, ka tas ir galvenais. Arī pašreizējā cīņa par vēja ģeneratoriem. Kādam tas ir labs biznesa projekts, bet ir pierādījies, ka tas ir kaitīgs mūsu valstij, tad kāds par to cīnīsies vai necīnīsies? Mēs cīnīsimies, un domāju, ka arī pārējos jautājumos tāda pati attieksme būs.
#SIF_MAF2025 #stiprakopienastipravalsts2025
Projektu “Stipra kopiena – stipra valsts 2025” līdzfinansē “Mediju atbalsta fonds” no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild “Dzirkstele”.
