“Latvijas Reģionu Apvienība” ir politisks spēks, kas atkārtoti pretendē iekļūt Gulbenes novada domes sastāvā. Pirms vēlēšanām partija maz reklamējas. Iespējams, tāpēc, ka apzinās savu atpazīstamību. Šajā sasaukumā šī ir varas partija pašvaldībā. Priekšgalā – Andis Caunītis, kurš ir šīs partijas Gulbenes nodaļas vadītājs. Domē bez viņa ir vēl divi citi “Latvijas Reģionu Apvienības” deputāti – Ainārs Brezinskis un Atis Jencītis.
7. jūnijā vēlētājiem būs iespēja balsot par “Latvijas Reģionu Apvienības” 18 deputātu kandidātiem, puse no kuriem ir sievietes. Kandidātu vidējais vecums – 50,4 gadi. Augstāka izglītība ir 14 kandidātiem, pārējiem – vidējā. Visi pēc tautības ir latvieši, 17 no viņiem dzīvo Gulbenes novadā, bet viens – Valmieras novadā, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas publiskotā informācija.
Saraksta priekšgalā – bijušais 10. Saeimas deputāts
A.Caunītis ir vietējais politiķis ar 20 gadu pieredzi. Cilvēks, kurš uzcītīgi veidojis politisko karjeru un kuram ir teicamas runas dāvanas, ko novērtēt var ikviens, kurš klausījies A.Caunīša publiskajos izteikumos. Vispirms 2005. gada Gulbenes pilsētas domes vēlēšanās A.Caunītis kļuva par deputātu no “Jaunā laika”, kandidējot kopā ar Ivaru Kupču, kurš tagad gaidāmajās novada domes vēlēšanās pārstāv “Vidzemes partiju” – liecina Centrālās vēlēšanu komisijas publiskie dati. Iepazīšanās ar vietējo politiku A.Caunītim sākās, esot tautpartieša Nikolaja Stepanova vadītās lēmējvaras sastāvā Gulbenes pilsētā.
Kad tika izveidots Gulbenes novads un 2009. gadā notika pašas pirmās šīs pašvaldības vēlēšanas, A.Caunītis kļuva par deputātu no “Jaunā laika” un “Pilsoniskās savienības” saraksta. Taču jau drīz viņam bija jāpārtrauc sava darbība novadā, jo A.Caunītis kļuva par 10. Saeimas deputātu no “Vienotības” (ieņemot tās pašas partijas biedra Arta Pabrika vietu, kad tas kļuva par ministru). Internetā pieejams foto no Saeimas arhīva, kur 2010. gada 4. novembrī A.Caunītis paraksta Saeimas deputāta svinīgo solījumu. Tas bija un ir visaugstākais viņa sasniegums politiķa karjerā. Taču jau 2011. gada 16. oktobrī 10. Saeima beidz savu darbību, jo 23. jūlijā notikušajā referendumā tā tika atlaista.
A.Caunītis 2012. gada 27. janvārī uzrakstīja iesniegumu novada domei, ka vēlas tajā atgriezties kā deputāts. Par vēlu! Izrādījās – šāds iesniegums viņam bija jāuzraksta nedēļas laikā pēc tam, kad bija beidzis pildīt Saeimas deputāta pienākumus. Lai rakstu izeju no neveiklās situācijas, novada dome 2012. gada 3. aprīļa sēdē apstiprināja A.Caunīti par Gulbenes pilsētas pārvaldes vadītāju. Iepriekšējais pilsētas pārvaldes vadītājs Osvalds Lucāns labprātīgi pameta amatu togad ar 30. martu.
Pēc nākamajām novada domes vēlēšanām 2013. gadā A.Caunītis no “Vienotības” saraksta kļuva par novada domes priekšsēdētāja N.Stepanova (no “Reģionu alianses”) vietnieku. Savukārt pilsētas pārvaldes vadību pārņēma lejasciemietis Jānis Naglis. Tajā pašā gadā publisko telpu pāršalca skandāls – A.Caunītis tika vainots darba automašīnas izmantošanā privātām vajadzībām, kā arī intīmā sarakstē no darba datora. Par to vēstīja vairāki Latvijas mediji, arī “Dzirkstele”. A.Caunītis neapstiprināja un arī nenoliedza pārmetumus.
Viņš turpināja būt vietnieks novada domē arī pēc tam, kad tās vadību 2015. gada septembra beigās pārņēma Andris Apinītis sakarā ar ilgstoši slimojošā N.Stepanova atlūgumu, kuru uzrakstīt viņu pamudināja paša partijas biedri no “Reģionu alianses”.
Ar novada domes 2018. gada 29. marta sēdes lēmumu A.Caunītis bija vietnieks tobrīdējam novada domes priekšsēdētājam – Normundam Audzišam no Latvijas Zaļo un Zemnieku savienības saraksta.
Pēc 2021. gada vēlēšanām A.Caunītis no vietnieka lomas vietējā politikā pārgāja augstākā kategorijā – viņš kļuva par novada domes priekšsēdētāju jau no “Latvijas Reģionu Apvienības”.
A.Caunītim ir mežsaimniecības inženiera augstākā izglītība. Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta publisko informāciju kopš 2000. līdz 2009. gadam viņš ir bijis virsmežniecības amatpersona novadā un reģionā dažāda nosaukuma amatos. Viņš ir mērķtiecīgi centies veidot savu profesionālo karjeru, bija pieteicis savu kandidatūru konkursam uz Valsts meža dienesta ģenerāldirektora amatu, taču izraudzīts netika. Šajā sakarā 2005. gadā ziņu aģentūra “Leta” rakstījusi, ka A.Caunītis ar sūdzību par konkursa norisi vērsies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā. Taču arī tas nedeva cerēto rezultātu. Turpmāk A.Caunītis koncentrējās uz karjeras veidošanu politikā.
Deputāti, kuriem bija jārisina neērti jautājumi
Atkārtoti par novada deputātu pretendē kļūt A.Jencītis, Valsts darba inspekcijas vecākais inspektors un brīvās cīņas sporta veida treneris. Tāpat atkārtoti par novada deputātu vēlas kļūt A.Brezinskis, kurš sevi gaidāmajās vēlēšanās ir pieteicis kā VSIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” tehnisko strādnieku. Taču saskaņā ar “Lursoft” datiem A.Brezinskis joprojām ir 1995. gadā paša dibinātās Stāmerienas SIA “Lāčplēši-moto” īpašnieks. Uzņēmums nodarbojas ar mehānisko transportlīdzekļu remontu un apkopi; 2024. gadā tā iemaksas valsts kopbudžetā bija 13,19 tūkstoši eiro, bet 2023. gadā – 34,60 tūkstoši eiro.
A.Jencītis no 2022. gada bija pašvaldības iepirkumu komisijas priekšsēdētājs – liecina Valsts ieņēmu dienesta publiskā informācija. Kopš šā gada 19. janvāra ar novada domes lēmumu minēto komisiju vada pašvaldības administrācijā strādājošā Evita Lode, bet A.Jencītis ir šīs komisijas loceklis – vēsta “Dzirksteles” arhīvs. Viņš ir partijas “Latvijas Reģionu Apvienība” Gulbenes nodaļas (vada A.Caunītis), kas izveidota 2022. gada 11. jūlijā, valdē kopā ar kolēģi A.Brezinski, kā arī pašvaldības šobrīdējo Finanšu nodaļas vadītāju Guntru Roni un Stāķu bērnudārza vadītāju Inesi Laizāni. Par to tika ziņojusi “Leta”. I.Laizāne arī jau atkārtoti kandidē vēlēšanās no “Latvijas Reģionu Apvienības”, bet 2017. gadā kandidēja no “Vienotības” saraksta. Pagaidām par deputāti nav kļuvusi.
2022. gadā “Dzirkstele” rakstīja par savādu situāciju: līdz 15. novembrim bija izsludināts pašvaldības iepirkums, kur nosacījumos skaidri bija noprotams, ka pašvaldība bērniem Ziemassvētkus salduma paciņās vēlas tieši “Skrīveru saldumus”. Kā zināms, SIA “Skrīveru saldumi” pieder N.Audziša radiniekiem. N.Audzišs tobrīd bija novada deputāts. Pēc tam, kad “Dzirkstele” norādīja uz šīm kopsakarībām, A.Jencītis kā pašvaldības iepirkumu nodaļas vadītājs laikrakstam solīja iepirkumu pārtraukt.
2024. gada 1. marta novada domes sēdē deputāts N.Audzišs no Zaļo un zemnieku savienības nāca klajā ar priekšlikumu samazināt atalgojumu visiem vietējiem politiķiem. Viņa partijas un “Latvijas attīstībai” deputāti nobalsoja par priekšlikumu. Pietrūka vienas balss, lai priekšlikums būtu spēkā. Pret atalgojuma samazināšanu novada politiķiem balsoja A.Caunītis, A.Brezinskis un A.Jencītis un vēl triju citu partiju deputāti.
Novada domes 2023. gada 30. novembra sēdē visi klāt bijušie 12 deputāti nobalsoja par to, ka novadā 5.-9.klašu grupā pašvaldība vairs simtprocentīgi neapmaksās skolēnu pusdienas, bet segs 50 procentus no izmaksām. Par to nobalsoja arī A.Caunītis, A.Brezinskis un A.Jencītis. Tika lēsts, ka tādējādi pašvaldība ietaupa 203 331,73 eiro gadā. Jāatgādina, ka brīvpusdienas bija pašvaldības brīvprātīgā iniciatīva.
Tieši A.Jencītis 2024. gada 30. maijā novada domes sēdē kolēģus rosināja publiski un atklāti izskatīt jautājumu par pašvaldībai, iespējams, nodarītiem materiālajiem zaudējumi aptuveni 16 000 eiro apmērā sakarā ar nelikumībām, kuras Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs konstatējis Bērzu skolas pārbūves projekta realizācijā. Tomēr jautājums tika skatīts slēgtajā daļā. Vairākuma deputātu balsojums bija – zaudējumu nav. Tā balsoja arī A.Caunītis. Bet A.Brezinskis izvēlējās balsojumā nepiedalīties. Atis Jencītis balsojot pauda – zaudējumi ir nodarīti.
Būtisks jautājums 2024. gadā bija izšķiršanās par pagastu 13 pārvalžu sajūgšanu četrās apvienībās. Pirms lemšanas deputāti analizēja iespējamos variantus. A.Brezinskis jau sākotnēji pauda, ka nepiekrīt tikai četru apvienību modelim. 27. jūnija novada domes sēdē deputāti jau balsojot juridiski akceptēja četras apvienības (jeb to darbības nolikumus). Par balsoja arī A.Jencītis. Balsojumā atturējās A.Brezinskis, bet A.Caunītis domes sēdē nepiedalījās. Intervijā “Dzirkstelei” A.Brezinskis pauda, ka četri pagasti vienā apvienībā – tas ir par daudz.
A.Caunīša un viņa vietnieces Gunas Švikas vadītā pašvaldība tā arī nav atrisinājusi veco lietu, ko iepriekšējā sasaukumā bija ieviesis toreizējais domes priekšsēdētājs N.Audziša. Runa ir par to, ka pašvaldības Centrālās pārvaldes ēkā bezvadu interneta lietotāji nevar ielogoties “Dzirksteles” portālā, jo tam ir bloķēta pieeja. Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes priekšsēdētājs Filips Lastovskis šajā sakarā komentēja: “Tā ir klaja necieņa pret demokrātiskām vērtībām un pret iedzīvotājiem, kuru labā vietējais medijs strādā.”
Deputātu kandidāti ar pieredzi pašvaldībā
Ainārs Brezinskis ir bijis Stāmerienas pagasta pārvaldes vadītājs no 2009. līdz 2020. gadam – liecina Valsts ieņēmumu dienesta publiskā informācija. Šajā laika periodā viņš nelokāmi iestājās par to, lai Stāmerienas pils būtu ierakstīta pašvaldības attīstības plānā kā tās īpašums un būtu sabiedrībai pieejama. A.Brezinskis sākotnēji bija saistīs ar Zaļo uz Zemnieku savienību. 2009. gada novada domes vēlēšanās viņš bija iekļauts šā politiskā spēka deputātu kandidātu sarakstā, bet par deputātu nekļuva. No 2013. gada A.Brezinski var uzskatīt par A.Caunīša domubiedru, jo tad novada domes vēlēšanās viņi abi startēja no “Vienotības”. A.Brezinskis ievēlēts netika. Toties 2021. gadā vēlētāju balsis viņu no 10. vietas “Latvijas Reģionu Apvienības” sarakstā pacēla uz 2. vietu un viņš kļuva par novada deputātu.
Jau otro reizi novada domes vēlēšanās no “Latvijas Reģionu Apvienības” saraksta kandidē ilggadējā bijusī šīs pašvaldības administrācijas darbiniece Vita Kravale, kura tagad ir Valsts meža dienesta Austrumu virsmežniecības vecākā inspektore juridiskajos jautājumos. 2021. gadā viņa novada domē ievēlēta netika. V.Kravale tika strādājusi pašvaldībā no novada izveides sākuma līdz 2019. gada 31. jūlijam (saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta publisko informāciju), bijusi juriste un kādreizējās Administratīvi juridiskās nodaļas vadītāja. “Dzirksteles” arhīvs liecina: 2014. gadā pirms 23. janvāra domes sēdes finanšu komitejā V.Kravale publiski sacīja, ka likums neparedz ar darba automašīnām doties, piemēram, medībās. Toreizējais novada domes priekšsēdētājs N.Stepanovs vaicāja, vai ar darba automašīnu var pa ceļam piestāt pie veikala. V.Kravale atbildēja, ka pareizāk būtu uz veikalu iet kājām. Tādējādi V.Kravale atsaucās uz vēl šodien spēkā esošo Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumu.
No 2009. gada 20. februāra V.Kravale bija novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja, līdz 2018. gadā šo amatu pārņēma Lienīte Reinsone, kura tagad arī vairs nestrādā pašvaldībā. V.Kravale ilgstoši tika vadījusi administratīvo komisiju. No darba pašvaldībā viņa aizgāja, par to vienojoties ar darba devēju, liecina “Dzirksteles” arhīvs. V.Kravales aiziešana sakrita ar strukturālām pārmaiņām administrācijā – nodaļu skaita palielināšanu -, ko toreiz ieviesa N.Audziša vadītā novada dome.
Atkārtoti novada domes vēlēšanās “Latvijas Reģionu Apvienības” sarakstā ir iekļauta Inese Ubaga, kura ir novada vidusskolas direktores vietniece izglītības jomā 7.–9. klasēm. Viņa kopš 2004. gada 8. novembra ir bijusi direktores vietniece Gulbenes 2.vidusskolā, bet 2019. gada 28. novembra sēdē deputātu balsojums apstiprināja I.Ubagu šīs pašas skolas direktores amatā. Viņa bija izturējusi konkursu, būdama viena no četriem pretendentiem uz šo vietu. Taču jau 2020. gada sākumā Edītes Kanaviņas vadītā novada Izglītības pārvalde deputātiem prezentēja redzējumu ar tikai vienu skolu pilsētā un tikai vienu vidusskolu novadā. “Sevī esam saskatījuši, ka mēs kā 2. vidusskola šobrīd varam piedāvāt pastāvēt tālāk,” I.Ubaga toreiz sacīja “Dzirkstelei”. Taču 2020. gada 19. marta novada domes ārkārtas sēdē deputāti nobalsoja par Gulbenes 2. vidusskolas un novada valsts ģimnāzijas apvienošanu, izveidojot jaunu izglītības iestādi – novada vidusskolu – ar 2020.gada 1.augustu. Par to nobalsoja arī A.Caunītis, kurš tobrīd bija domes priekšsēdētāja N.Audziša vietnieks. Šajā domes sēdē I.Ubaga publiski pauda: “Mans aicinājums – lai kliedētu bažas, uzņemties atbildību darbos E.Kanaviņai. Ja būs konkurss par jaunās skolas direktoru, startēt šajā konkursā!” Taču E.Kanaviņa ar 2022. gada 14. februāri kļuva par Izglītības departamenta vadītāju valstī – liecina Valsts ieņēmumu dienesta publiskā informācija. Šobrīd departaments ir bez direktora – liecina Izglītības un zinātnes ministrijas interneta vietnē lasāmā informācija. Jāatgādina, ka E.Kanaviņa ir partijas “Reģionu alianse” cilvēks. 2017. gadā viņa kandidēja no šīs partijas un kļuva par Gulbenes novada deputāti.
7 .saraksts
| Kandidāts | Kārtas nr. sarakstā | Dzimšanas gads | Darbavieta / nodarbošanās |
|---|---|---|---|
| Andis Caunītis | 1. | 1971 | Gulbenes novada pašvaldība, Gulbenes novada domes priekšsēdētājs |
| Atis Jencītis | 2. | 1969 | Valsts darba inspekcija, vecākais inspektors |
| Ainārs Brezinskis | 3. | 1962 | valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi”, tehniskais strādnieks |
| Inese Laizāne | 4. | 1973 | Gulbenes novada pašvaldība, Stāķu pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja |
| Vita Kravale | 5. | 1965 | Valsts meža dienesta Austrumu virsmežniecība, vecākā inspektore juridiskos jautājumos |
| Inese Ubaga | 6. | 1971 | Gulbenes novada vidusskola, direktora vietniece |
| Elita Dūte | 7. | 1968 | Gulbenes novada pašvaldība, Lizuma kultūras nama vadītāja |
| Jānis Ginevičs | 8. | 1987 | Ceļu satiksmes drošības direkcija, Pirmās kategorijas transportlīdzekļu vadītāju eksaminācijas inspektors |
| Ilze Ābrāma | 9. | 1985 | SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība”, infektologs, dežūrārsts Gulbenes Steidzamās medicīniskās palīdzības punktā un Balvu slimnīcas uzņemšanas nodaļā |
| Arnis Gabranovs | 10. | 1984 | Gulbenes rajona Rankas pagasta zemnieku saimniecība “ĶELMĒNI”, saimniecības pārzinis |
| Ilze Vasiļjeva | 11. | 1985 | SIA “ Little Bee”, valdes locekle |
| Jānis Sniedzāns | 12. | 1978 | SIA ‘’Gulbenes AUTO- MOTO’’, valdes loceklis |
| Viktors Gavrilovs | 13. | 1986 | SIA “RAVITA 27”, valdes loceklis |
| Sandis Boks | 14. | 1979 | SIA “SLB”, valdes priekšsēdētājs |
| Ilona Matīsa | 15. | 1978 | bezdarbnieka statuss |
| Aivars Gabrāns | 16. | 1959 | pensionārs |
| Sandra Āre | 17. | 1960 | pensionāre |
| Nora Kalvīte | 18. | 1972 | Gulbenes novada pašvaldības Tirzas pamatskola, pedagogs |
Avots: CVK
#SIF_MAF2025 #stiprakopienastipravalsts2025
Projektu “Stipra kopiena – stipra valsts 2025” līdzfinansē “Mediju atbalsta fonds” no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild “Dzirkstele”.
