Otrdiena, 15. jūlijs
Egons, Egmonts, Egija, Henriks, Heinrihs
weather-icon
+21° C, vējš 2.07 m/s, Z-ZA vēja virziens
Dzirkstele.lv ikona

Pašvaldību vēlēšanas: Vai ikviens deputāts varēs pretendēt vadīt domi?

foto: no “pexels.com”

Domes priekšsēdētājam un vietniekam vajadzēs pielaidi valsts noslēpumam

Pēc 7. jūnija Gulbenes novada domes vēlēšanām jaunajam domes priekšsēdētājam un vietniekam būs nepieciešama speciālā atļauja pielaidei valsts noslēpumam. Tas nepieciešams saistībā ar pastiprinātu apdraudējumu valsts drošībai un pašvaldību lomu tās uzturēšanā. Vai pielaidi valsts noslēpumam varēs saņemt arī tādi amatos jaunievēlētie deputāti, kuri pašlaik ir vai agrāk bijuši apsūdzēti kriminālpārkāpumos, ir notiesāti, bet sodāmība dzēsta? Kā notiks pielaides valsts noslēpumam saņemšana? “Dzirkstele” to vaicāja Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM).

Pielaides atļauja jāpieprasa mēneša laikā pēc ievēlēšanas
VARAM skaidro, ka ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc domes priekšsēdētāja un vietnieka ievēlēšanas pašvaldība nosūtīs pieprasījumu kompetentajai valsts drošības iestādei par speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam piešķiršanu nosauktajām divām amatpersonām. To paredz 2024. gada 21. marta grozījumi Pašvaldību likumā.

Valsts drošības dienests informē: “Atbilstoši 2024. gada 5. aprīļa grozījumiem likumā “Par valsts noslēpumu” pēc pašvaldību vēlēšanām visu pašvaldību jaunievēlētajiem domes priekšsēdētājiem un viņu vietniekiem būs nepieciešama speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam. Likumā noteikts, ka speciālā atļauja netiek piešķirta personām, kuras sodītas par tīšu noziedzīgu nodarījumu – neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas. Izņēmuma gadījumos speciālā atļauja var tikt piešķirta vienīgi personām, kuras nav izdarījušas sevišķi smagu noziegumu – neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas.”

Izvērtēšanā vērā tiek ņemti arī citi šaubu iemesli
Valsts drošības dienestā arī skaidro: “Savukārt attiecībā uz apsūdzībām noziedzīgos nodarījumos dienests atgādina, ka neviena persona nav uzskatāma par vainīgu, kamēr tās vaina nav atzīta likumā noteiktajā kārtībā. Pret personu sākts kriminālprocess vai noritoša tiesvedība nav automātiski diskvalificējošs kritērijs, vienlaikus personas pārbaudes gaitā šis fakts tiek ņemts vērā. Vēršam uzmanību, ka personai speciālā atļauja var tikt atteikta, pamatojoties uz pārbaudes gaitā konstatētiem faktiem, kas dod pamatu apšaubīt tās uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu vai uzskatīt, ka speciālās atļaujas izsniegšana neatbilst nacionālās drošības interesēm. Vēlamies uzsvērt, ka Valsts drošības dienests katru gadījumu vērtē individuāli. Dienests pārbaudes gaitā iegūst un analizē plašu informācijas kopumu, lai vispusīgi izvērtētu personas uzticamību un gatavību nosargāt valsts noslēpumu, piemēram, pārbaudes gaitā tiek padziļināti vērtēta personas līdzšinējā darbība, tostarp uzturēšanās periodi ārvalstīs, kā arī kontaktpersonu loks.”

Valsts noslēpums ir tāda militāra, politiska, ekonomiska, zinātniska, tehniska vai cita rakstura informācija, kuras nozaudēšana vai nelikumīga izpaušana var nodarīt kaitējumu valsts drošībai, ekonomiskajām vai politiskajām interesēm. Par valsts noslēpumu atzīstamās informācijas apjoms ir norādīts Ministru kabineta noteikumos “Valsts noslēpuma objektu saraksts”.
Valsts noslēpuma aizsardzības jomā Satversmes aizsardzības birojs veic personu pārbaudes, lai izsniegtu speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpuma objektiem, kā arī pārbauda un akreditē darbā ar klasificētu informāciju izmantojamās telpas.
Avots: Satversmes aizsardzības biroja interneta vietne

Dzirkstele.lv ikona Komentāri