Būs iespēja tikt vaļā no neērtajiem darbiniekiem
„Man algu maksā pašvaldība. Strādāju pēc labākās sirdsapziņas, par savu darbu man nav jākaunas. Dzīvoju dzīvoklī Gulbenē. Tā kā strauji ir palielinājušies komunālo maksājumu tarifi, man jau pērn nepietika naudas. Nomaksāju maksājumus tikai daļēji un manā makā dzīvošanai vairs nekas nepalika. Tagad mana alga ir samazināta. Faktiski nav iespējams savilkt galus,” „Dzirkstelei” stāsta kāds gulbenietis, kas vēlējās būt anonīms.
„Ko lai dara? Ir vēl otra iespēja – brīdināt un, iespējams, vispār atlaist no darba. Būs citi cilvēki, kas būs ar mieru par to algu strādāt. Citas iespējas pašvaldībai nav,” “Dzirkstelei” saka Gulbenes pilsētas domes galvenā speciāliste ekonomiskajos jautājumos Daiga Krēsliņa.
Būs bezalgas atvaļinājumi?
Gulbenes pilsētas domes priekšsēdētājs Nikolajs Stepanovs „Dzirkstelei” saka: “Martā vispār griezīsim nost.” Proti, viņš liek saprast, ka līdz ar budžeta grozījumiem pašvaldības darbinieku atalgojums varētu tikt apcirpts vēl drakoniskāk. Nav izslēgts, ka sāksies štatu samazināšana, no kuras pagaidām ir izdevies izvairīties gandrīz , izņemot atsevišķus gadījumus.
„Iespējams, ka būs jāiet bezalgas atvaļinājumā. Būs jāsamazina darba laiks. Kaut kas būs jādara, lai tas algu fonds būtu mazāks,” saka D.Krēsliņa.
Viņa bilst, ka finanšu situācija nākotnē ir neskaidra un grūti prognozējama. Nav zināms, kādi šogad būs, piemēram, ieņēmumi no ienākuma nodokļa.
“Valdība katrai pašvaldībai ir prognozējusi nodokļa apmēru, bet pirmo reizi to negarantē. Cik valsts kase pašvaldībām faktiski ieskaitīs ienākuma nodokli, kas ir galvenais pašvaldības ieņēmumu avots, tik arī būs ko izlietot. Turklāt sākumā bija apspriesta iespēja visiem par 20 procentiem samazināt atalgojumu, kāds bijis pagājušajā gadā. Tomēr beigās palikām pie 15 procentiem,” saka D.Krēsliņa.
Ja negriež algu, griež slodzi
Viņa stāsta, ka, piemēram, par skolotāju algām pēc 1.septembra vispār nekas nav zināms. Līdzekļu tām nav. Bet, kā norāda D.Krēsliņa, no visa pašvaldības atalgojuma fonda, kas pērn bija aptuveni trīs miljoni latu, pusi veido tieši pedagogu algas.
D.Krēsliņa uzsver, ka par atalgojuma samazināšanu 15 procentu apmērā katrā pašvaldības iestādē atbild tās vadītājs.
„Atsevišķiem darbiniekiem samazināta darba slodze uz pusi. Ir darbinieki, kam atalgojuma samazinājums nav lielāks par pieciem procentiem. Ir jāizvērtē katra darbinieka ieguldījums. Katras iestādes vadītājs par to atbild, iestādē kopumā obligāti bija jāsamazina atalgojums par 15 procentiem,” bilst D.Krēsliņa.
Viņa uzsver, ka katrs pašvaldības darbinieks, kas strādā astoņas stundas, tam nevienam alga nav mazāka par minimālo darba algu. To saņem, piemēram, sētnieki un apkopēji.
„Protams, tika pārskatītas normas, cik stundas katrs konkrētais cilvēks strādā. Skolām atalgojuma fondu bija samazināt vienkāršāk, netiek apmaksāts vairs interešu pulciņu darbs no pašvaldības budžeta, iztiek tikai no valsts mērķdotācijas,” stāsta D.Krēsliņa.
