Pirmie klūgu pinēju svētki Druvienā un Latvijā noritēja maija pēdējā dienā un pulcināja amata pratējus no dažādām Latvijas malām. Visu paaudžu interesentiem bija iespēja piedalīties radošajās darbnīcās un apgūt prasmes klūgu pīšanā. Savukārt lietpratējiem tā bija iespēja dalīties un apmainīties ar pieredzi, ar amata noslēpumiem.
Vēlas satikties, dalīties pieredzē
Pasākumu varēja apmeklēt par brīvu. Klūgu pinēju svētkus Druvienā finansēt palīdzēja Valsts kultūrkapitāla fonds un Vidzemes plānošanas reģions. Pasākuma rīkotāja ir vietējā biedrība “Pērļu zvejnieki”. Tās pārstāve Velga Černoglazova, atklājot svētkus Druvienā, teica: “Druvienas muižas svētki norit piekto reizi, bet šoreiz tie izceļas ar latviešiem svarīgo pievienoto vērtību. Ar to, ka mēs ceļam godā amatniecības lietas. Domājām par to, kas Druvienai varētu būt tas īpašais, kas mums kļūtu par tradīciju svētku reizē. Šoreiz muižas svētku pievienotā vērtība – klūgu pinēju svētki.”
V.Černoglazova akcentēja, ka klūgu pīšanas tradīcijas uzturētāja un attīstītāja Druvienā šodien ir Inese Zvejniece. Viņa pati publiski pauda: “Trūkst informācijas par to, cik Latvijā ir cilvēku, kuri nodarbojas ar klūgu pīšanu. Kā citādi lai satiekamies, ja ne šim amatam veltītos svētkos?! Kurus aicinājām, tie ir atbraukuši. Gan no Daugavpils puses, gan no Rīgas, gan no Ilzenes tepat kaimiņu novadā. Milzīgs prieks par atbraukušajiem. Arī laiks lutina. Ja liksies, ka šie svētki ir vērtīgi, domāju, ka nākamgad ap šo laiku mēs šo tradīciju turpināsim un jau plašākā lokā. Varbūt jau skatīsimies pāri robežai!”
Amats sakņojas Druvienas muižā
Klūgu pīšana ir viena no amatniecības nozarēm, kuras pirmsākumi meklējami Druvienas muižā, jo muižas kučieris Arturs Pētersons bijis viens no tā laika meistariem, kura atsevišķi darbi Druvienas Vecajā skolā-muzejā saglabājušies līdz pat mūsdienām un svētku laikā bija skatāmi izstādē Druvienas pilī. Klūgu pīšana Druvienā aktīvi atjaunojās 2010. gadā, kad savu darbību uzsāk I.Zvejniece. Pa šiem gadiem meistare pilnveidojusi savas prasmes, apgūstot arvien jaunas pinumu tehnikas, piedaloties izstādēs, vadot meistarklases. Tādējādi palielinājusies arī dalībnieku interese, nodarbību apmeklētāji ir no Gulbenes, Madonas, Cēsu, Smiltenes novadiem. 2024. gadā klūgu pinēji Druvienā izveidoja studiju “Saulīte”. Šī ir vienīgā klūgu pinēju studija Vidzemē. Tāpēc ir svarīgi saglabāt šo amata prasmi un nodot tālāk, pauž svētku organizētāji.
Druvienā svētkus kuplināja draugi – klūgu pīšanas meistari no Špoģu Tautas lietišķās mākslas studija “Pūpoli” ar sloksnīšu pinumiem, mazajiem kartupeļu groziņiem, etnogrāfiskajiem, kā arī ķīniešu pinumiem; Rīgas kultūras un mākslas centra “Ritums” lietišķās mākslas studija “Vasa” ar egļu sakņu pinumiem; kultūras centra “Iļģuciems” Tautas lietišķās mākslas studija “Ataudze” ar meldru, vilkvālīšu, kalmju, doņa pinumiem; Ilzenes pagasta pinēja Dace Brūniņa ar sloksnīšu pinumiem. Pati I.Zvejniece svētku laikā nopina klasisko, apaļo grozu, savukārt viņas vadītās studijas “Saulīte” dalībnieki vadīja radošās darbnīcas, kuru dalībnieki varēja nopīt lāstekas, kā arī pūcītes, zivtiņas un lapiņas. Lapiņas pēc tam tika iekarināts klūgu kokā, lai palīdzētu tam “salapot”.
Gandarījums par piedalīšanos
Dienas gaitā interesenti Druvienā varēja arī klausīties stāstos par muižas vēsturi. Stāstniece bija V. Černoglazova. Varēja izstaigāt pili, uzkāpt arī tās tornī. Atvērts bija arī kultūras nams un sporta zāle. Pasākuma dalībniekus izklaidēja mūziķis, saksofonists un dziedātājs Arnis Graps no Balviem.
Pasākuma vadītāja bija biedrības “Sateka” vadītāja Daiga Gargurne.
“Dzīvot vajag tā, lai nav garlaicīgi. Druvienā jau agrāk ir būts pasākumā “Satiec savu meistaru”. Izveidojās ļoti jauka sadarbība ar I.Zvejnieci. Esam priecīgi satikties atkal. Druvēnieši arī ir bijuši ciemos pie mums,” “Dzirkstelei” teica Maija Kivleniece no Augšdaugavas novada Višķu pagasta studijas “Pūpoli”.
Druvēnietis, kādreizējās pagasta pārvaldes bijušais vadītājs Juris Graumanis “Dzirkstelei” sacīja: “Labi, ka Inesei ir izveidojusies interesentu grupa, kas brauc uz Druvienu mācīties klūgu pīšanu. Strādā, izdomā kaut ko jaunu, grūtāku. Druvēniešu tur ir maz, bet piepulcējas cilvēki no citiem pagastiem. Labi, ka Druviena piesaista.” I.Zvejniece “Dzirkstelei” pauda, ka gribētu, lai amatu jautājumos Druviena ir nevis reģionālas, bet pat nacionālas nozīmes centrs. Pagasta klūgu pinēju studijā darbojas cilvēki no Madonas novada, no Lizuma, no Gulbenes.
Druvēniete Liesma Zirne “Dzirkstelei” uzsver – Druviena ir latvisks pagasts un vietējie ar to lepojas. Apmeklēja svētkus arī gulbenietis Laimonis Lapsa. Viņš teica: “Līdz šim muļķīgi uzskatīju – pīšana ir dāmu darbs. Pīšu pats! Es māku pīt. Druvienā mēs šajos svētkos satikāmies visi tādi jocīgi cilvēki, kā es. Cilvēki, kuri bez amatniecības nevar dzīvot. Man bija jautājumi, kurus vēlējos noskaidrot pie citiem meistariem. Ieguvu informāciju. Jādarbojas tālāk.”
