Ģirts Kuplais: pamperus par papīru nevajadzētu uzskatīt
“Dzirkstelē” ne vienreiz vien ir runāts par atkritumu šķirošanas nozīmīgumu, kas ietekmē gan vidi, gan mūsu maciņus. Tomēr cilvēku attieksme pret šķirošanu kopumā pagaidām ir samērā atturīga. SIA “Lautus vide”, kas ir atkritumu un vides apsaimniekošanas uzņēmums un nodarbojas ar atkritumu savākšanu Gulbenes novadā, mārketinga speciāliste Zane Rašmane piekrīt, ka situācija varētu būt arī daudz labāka, jo sadzīves atkritumu daudzums joprojām ir lielāks par šķiroto atkritumu daudzumu.
“Šķiroto atkritumu savākšana iedzīvotājiem notiek bez maksas, tomēr ir gadījumi, kad, atverot konteineru un redzot tā saturu, tas nav iespējams. Ja atkritumi nav sašķiroti pēc atbilstošajām norādēm, tad tie aiziet kā sadzīves atkritumi un tiek noglabāti poligonā, un tas jau ir maksas pakalpojums. Mums ir pieredze ar ļoti dažādiem gadījumiem, pieļauju, ka cilvēki vienkārši neizlasa, ko drīkst, ko nedrīkst, un rīkojas pēc savas izpratnes. Tomēr ir jāiedziļinās. Ir bijuši pat gadījumi, kad konteiners ir pilns ar siltumnīcas plēvi, bet tā tomēr neskaitās šķirošanai derīga plastmasa,” saka Z.Rašmane.
Visam ir jābūt tīram
“Lai arī ko jūs izmestu, visam ir jābūt tīram un nedrīkst būt pārtikas atlikumi. Gan stikla, gan pārtikas plastmasas trauki, kā arī metāla bundžas ir šķirojamie atkritumi, taču tam visam jābūt tīram. Runājot par stiklu, cilvēki grēko, metot iekšā plakanus stiklus, kas skaitās būvniecības atkritumi. Tiem ir cits sastāvs, tāpēc tie neder tālākai pārstrādei. Kompozīta iepakojumi jeb dzērienu pakas, kurās tiek pildītas sulas, piens, kefīrs, arī vīns un citi dzērieni, ir derīgi pārstrādei. Pirms izmešanas tās viegli jāizskalo ar nelielu ūdens daudzumu, jāsaplacina un, kurām ir, jāuzskrūvē korķis. Mēs esam publicējuši atkritumu šķirošanas ceļvedi, kurā ļoti precīzi un uzskatāmi ir redzams, ko un kurā konteinerā drīkst un ko nedrīkst mest,” uzsver Z.Rašmane.
Joprojām ir arī neatrisināti jautājumi. Lai gan no 2024. gada bioloģiski noārdāmo atkritumu šķirošana Latvijā ir obligāta, Gulbenes novadā pašvaldība joprojām nav vienojusies ar sadzīves atkritumu apsaimniekotāju – SIA “Lautus vide” – par bioloģisko atkritumu apsaimniekošanas izmaksām. Tāpat netiek apsaimniekoti jaunizveidotie pazemes konteineri, kuri tika ierīkoti Skolas ielas daudzdzīvokļu māju kvartālā. Par tiem Z.Rašmane saka: “Spēkā esošajā atkritumu apsaimniekošanas līgumā Gulbenē nav paredzēta pazemes novietņu apkalpošana no atkritumu apsaimniekotāja puses. SIA “Lautus vide” gan ir gatava apsaimniekot arī šīs novietnes, taču nepieciešams pašvaldības saskaņojums un vienošanās par apmaksu.”
Šķiro pat to, ko šobrīd nepārstrādā
Litenes pagastā esošā aprites ekonomikas centra “Kaudzītes” un SIA “ZAAO” valdes loceklis Ģirts Kuplais nenoliedz, ka ar atkritumu šķirošanu problēmu ir daudz.
“Es nevaru teikt, ka mēs krasi jūtam izmaiņas šķiroto atkritumu apjomu izmaiņās, ja neskaita PET un stikla pudeles, kuras tagad iespējams nodot depozītā, taču arī tās vēl nonāk pie mums salīdzinoši bieži. Bet sadzīves atkritumu apjoms mums ir samazinājies. Teorētiski varētu domāt, ka vairāk šķiro, bet tam ir arī citi iemesli. Ekonomiskā situācija reģionā. Cilvēki noteikti vairāk piedomā, ko un cik pērk. Ja mazāk naudas, pirkumi ir pārdomātāki, kā arī pašu iedzīvotāju skaits reģionā ir samazinājies,” stāsta Ģ.Kuplais.
Viņš arī piebilst, ka ražotāji arī vairāk piedomā pie savu produktu iepakojumiem. Lai tiktu pie cepuma, vairs nav jānoņem trīs kārtas, kuras vēl arī bija nepārstrādājamas.
“Kaut kādu zināmu procentu cilvēki sašķiro nepareizi. Protams, visā milzīgajā plastmasu klāstā cilvēks var apjukt un kaut ko sajaukt, bet pamperus par papīru nevajadzētu uzskatīt. Plastmasai ir ļoti daudz marķējumu, tāpēc mums šķirošanas angārā ir kādi desmit darbinieki, kas ļoti labi orientējas un sašķiro visu, kā nākas. Vēlreiz pāršķirotos atkritumus mēs sadalām tādos, ko pieņem pārstrādātāji, bet pārējie tiek noglabāti poligonā. Mēs atšķirojam arī tos, kurus šobrīd vēl nepārstrādā, taču ir cerības, ka tas tuvākajā nākotnē varētu notikt. Tiem krājas apjoms. Zināma problēma ir arī tekstils. Gulbenē ir uzstādīti vairāki konteineri, taču tie domāti izstrādājumiem, kurus vēl var izmantot. Mēs šķirojam arī tos un to, ko vēl ir iespējams izmantot, mēs varam sūtīt uz trešajām valstīm. Tomēr šajos konteineros ir daudz tekstila, kurš der tikai noglabāšanai, taču sanāk, ka par to neviens nav samaksājis. Tā ka tas būtu jāņem vērā, jo tas nav mums par labu,” secina Ģ.Kuplais.
Nav jāmaksā par to, ko var nodot par brīvu
Viņš tomēr uzsver, ja cilvēki vairāk šķirotu, viņiem nebūtu tik daudz jāmaksā. “Tagad var nodot arī piena produktu un sulu tetrapakas, taču tās noteikti jāpaskalo. Vispār jau jānoskalo viss. Mums sanāk izmest samērā daudz plastmasas trauku tikai tāpēc, ka tajos ir ēdiena paliekas. Kurš pārstrādātājs tad ņems netīru produktu?” jautā Ģ.Kuplais.
Jaunumu ir tas, ka bez maksas “Kaudzītēs” pieņem arī polimēra puķu podus un iepakojuma kastes, polikarbonātu, plastmasas dārza mēbeles, caurules un automašīnu bamperus.
Ģ.Kuplais uzsver, ka ļoti būtisks atbalsts ir zemniekiem. “Tagad visas ķīmiju kanniņas, minerālmēslu maisus, skābbarības ruļļu plēves var nodot par velti. Agrāk šīs plēves mēs noglabājām, bet tagad pie jaunajām tehnoloģijām tās jau var pārstrādāt,” skaidro viņš.
Ģ.Kuplais atzīst, ka problēmas Latvijā ir ar pārstrādi: “Viss, ko mēs sašķirojam un sapresējam, aiziet uz ārzemēm. Mēs nespējam pārstrādes rūpnīcas izveidot šeit Latvijā, un tas ir bēdīgi. Pat kartonu mēs vedam prom uz Lietuvu. Daudz kas aiziet uz Poliju, un vienīgais, kas no mūsu produkcijas tiek pārstrādāts uz vietas, ir plastmasa, kura pārtop granulās.” Ģ.Kuplais uzsver, ka ļoti būtisks atbalsts ir zemniekiem.
