Deputāti iesāk diskusiju
Vai ir iespējams un vai vajag apturēt iesākto ūdesnvada un kanalizācijas projektu Šķienru ciemata virzienā no Gulbenes. Par to domā novada deputāti.
Pašvaldībā “Dzirkstele” noskaidroja, ka pērn 12.decembrī līgumu par šāda proejkta īstenošanu parakstīja Vides ministrija, SIA „Alba”, un Gulbenes pašvaldība.
“Pirms līgumā noteikto saistību izpildes, līgumu var uzbeigt savstarpēji vienojoties. Tas atrunāts līgumā. Pašvaldība var būt iniciatore. Tiesa, ja kaut viena līgumslēdzēja puse nepiekrīt, tad nekas neiznāk,” “Dzirkstelei” skaidro Gulbenes pilsētas domes jurists Guntars Sīmanis.
Viņš saka, ka līguma priekšlaicīga izbeigšana nozīmē visu iegūto līdzegļu atgriešana. Vides ministrija vienīgā var apturēt līgumu septiņos gadījumos, kas ir precīzi uzskaitīti līgumā.
Ko par to domā novada domes deputāti? Sandra Duļbinska spriež: “Apspriest vajag, bet varbūt to darīt jau ir par vēlu. Noteikti diskusijai bija jānotiek ātrāk.”
“Varbūt nevis uz Šķieneriem vajag virzīt ūdensvadu, bet citur, jo, kā noprotu, tālāk aiz Mācītājmuižas ir problēmas ar pievienošanās iespējām,” klāsta Dzintars Poļaks.
Andis Caunītis, kas par šo projektu kā deputāts savulaik balsojis Gulbenes pilsētas domē, saka: “Es nobalsoju par visu kopumā, jo nebija atsevišķi izdalīts Šķieneru projekts, bet uzreiz arī pateicu, ka vispirms būtu līdz galam jāsakārto pilsēta un pēc tam jārunā par iziešanu ārpusē.”
Guntis Blūms uzskata, ka projekta realizācijas gaitā “miljoni latu tiek ierakti zemē” un šī nauda “būs iekšā tarifā”, kas jāmaksā iedzīvotājiem. Sevišķi viņš ir sašutis par nodomu Šķieneru kanalizāciju pumpēt uz Gulbeni.
Nikolajs Stepanovs pašlaik realizējamā projekta apšaubīšanu uzskata par “tuvredzību”, “lētiem trikiem” un populismu. “Tas, kas sniedz ūdensvada un kanalizācijas pakalpojumu Šķieneros pašlaik, jebkurā laikā var atteikties to darīt.” saka N.Stepanovs. Viņš arī uzsver, ka “Eiropas nauda, kas tiek dota šim projektam, nekur citur nevar novirzīt”.
Jau rakstījām, ka projekta „Gulbenes ūdenssaimniecības attīstības 2. kārta” kopējās plānotās izmaksas ir 6,1 miljons latu, notiem 3,8 miljoni latu – no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda, valsts budžeta finansējums – 433 tūkstoši latu, pašvaldības daļa – 874 tūkstoši latu.
