Finansējuma apjoms novadā neatbilst Ministru kabineta noteikumos iestrādātajām normām
31.jūlijā novada domes sēdē deputāti lems par Rankas un Rēveļu pamatskolas apvienošanu, kā arī Siltāju pamatskolas kā Gulbīša vidusskolas filiāles izveidi. Citās skolās izmaiņas pagaidām netiek plānotas. To laikrakstam apstiprina novada domes priekšsēdētāja Sandra Duļbinska.
Šādi lēmumprojekti skatīšanai domes sēdē tiek virzīti, izanalizējot pašreizējo situāciju un apspriežoties ar skolām. Pietrūkst finansējuma
Valdība šonedēļ pieņēma jaunos pedagogu darba samaksas noteikumus, kas paredz ar septembri pedagogu mēneša darba algas likmi samazināt no 345 latiem līdz 250 latiem pirms nodokļu nomaksas. Tādējādi pedagogu darba samaksa vispārējās izglītības un interešu izglītības, kā arī profesionālās izglītības iestādēs tiks samazināta par 30 procentiem.
Izglītības pārvaldes vadītāja Liāna Jansone “Dzirkstelei” skaidro, ka par starpību samaksā skolu pedagogi tika informēti jau agrāk.
„Diemžēl Ministru kabineta noteikumos iestrādātās normas neatbilst nepieciešamajam novada pedagogu finansējuma apjomam. Pēdējiem četriem gada mēnešiem piešķirtie līdzekļi Gulbenes novada vispārizglītojošām skolām ir krietni mazāki, un mums nav iespējams izpildīt visus tos punktus, kas ir ierakstīti noteikumos,” secina L.Jansone.
“Pedagogiem ir tiesības gaidīt, lai viņiem darba samaksu veiktu saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, bet, pat veicot izmaiņas vienā vai divās skolās, mēs nevarēsim skolotājiem nodrošināt paredzēto samaksu. Ir meklēti dažādi risinājumi, ir notikušas sarunas ar atsevišķām skolām. Septembra sākumā būs zināms precīzs skolēnu skaits, un, pamatojoties uz to, tiks noteikts darba samaksas apjoms katram skolotājam. Iespējams, ka tad novada domei būs jāvienojas ar pedagogiem par tādu darba samaksu, kas būs iespējama mūsu novadā.”
Ministrija uzstāda prasības
L.Jansone stāsta, ka arī Pašvaldību savienības Izglītības, kultūras un sporta komitejas sēdē tika diskutēts par šiem jautājumiem.
“Jau tad Izglītības un zinātnes ministrijai teicām, ka nebūs iespējams nodrošināt pedagogiem plānoto samaksu, tomēr ministrija uzstāda prasības, ka ir jāizveido tāds skolu tīkls, kas ļautu skolotājiem šādu darba samaksu saņemt. Mūsu novadā tas nozīmē krasu darba vietu samazināšanu un bērniem tālu braukāšanu uz skolām – protams, abi šie jautājumi ir ļoti sāpīgi,” atzīst L.Jansone.
Viņa gan piebilst, ka saprot arī novada domes vadību, jo pieņemt lēmumus par izmaiņām skolu tīklā ir ļoti sarežģīti, jo īpaši, ja tie ir vieni no pirmajiem lēmumiem, kas jāpieņem jaunajai valdībai.
„Tomēr risinājums būs jārod, jo Izglītības un zinātnes ministrija paredz tuvāko divu gadu laikā panākt skolēnu skaita un skolotāju likmju attiecību 10 pret 1 (šogad – 8 pret 1)”, saka L.Jansone.
