Jānis Antaņevičs: “Pagaidām neviens vēl nav palicis neapglabāts.”
“Vai tiešām novads nedos cilvēkiem tā saucamo “zārka naudu”? Ir taču tādi cilvēki, kas ilgstoši nestrādā, nav apdrošināti un valsts apbedīšanas pabalstu par šādām personām nemaksā. Tādu ir daudz un būs vēl vairāk! Ja valsts apbedīšanas pabalstu nedos, arī pašvaldība nedos, kā tad apglabās cilvēku? Bāzīs maisā un raks ceļa malā?” “Dzirkstelei” viedokli pauž kāds gulbenietis, kas aicina tomēr novada domes deputātus ceturtdien domes sēdē nebalsot par apbedīšanas pabalstu atcelšanu.
Cetutdien deputāti lems par izmaiņām pašvaldības sociālās palīdzības sniegšanā līdz jaunu novada saistošo noteikumu „Par Gulbenes novada sociālajiem pabalstiem” apstiprināšanai. Jau rakstījām, ka pēc domes sociālās un veselības nodaļas vadītāja Jāņa Antaņeviča ierosinājuma ar 1.septembri līdzekļu trūkuma dēļ plānots turpināt sniegt iedzīvotājiem tikai noteiktus sociālos pabalstus. Starp tiem, visticamāk, vairs nebūs apbedīšanas pabalsta. “Dzirkstelei” J.Antaņevičs saka, ka ar sociālo pabalstu veidiem šodien esot tā – “kod kurā pirkstā gribi, visiem sāp”. Diemžēl, kā uzsver viņš, neviens iepriekš nespēja paredzēt, ka šim gadam bija japlāno krietni lielāks sociālās palīdzības budžets.
Deputāti vēl diskutē
Finanšu komitejas sēdē J.Antaņevičs kolēģiem skaidroja, ka “situācija ir tik drūma”, ka dome esot spiesta lemt kardināli. “Fiziski nav naudas,” teica viņš un uzsvēra pašvaldības pienākumu trūcīgajiem cilvēkiem nodrošināt garantēto minimālo ienākumu (GMI). Turklāt, kā norādīja J.Antaņevičs, GMI saņēmēju skaits turpmāk noteikti palielināsies, jo to nosaka sitācija valtī. Bez tam tagad GMI izmaksā vairs nav paredzēts pārtraukums. Tādus noteikumus diktējusi valsts un pašvaldībai ar to ir jārēķinās.
Deputāti duskutēja par to, ka pagastu un pilsētas pārvalžu finansēs ir atšķirīga situācija. Iespējams, vienā pagastā sociālo palīdzību spēj sniegt kā līdz šim, citā – nespēj. “Vai nevajadzēja diferencēt?” vaicāja deputāts Māris Raģelis, runājot tieši par tā saucamajiem bērnu dzimšanas vai apbedīšanas pabalstiem. Viņš bija par šo pabalstu veidu saglabāšanu tajās pagastu pārvaldēs un pilsētā, kur tas ir iespējams. Savukārt, ja pārvaldes sociālajās finansēs trūkst naudas, tad būtu stingri jāpieturas pie obligātajiem pabalstu veidiem (GMI, dzīvokļa pabalsts, pabalsts ārkārtas situācijā, pabalsts bāreņiem, pabalsts tuberkulozes slimniekiem).
J.Antaņevičs iebilda, ka naudas nepietiek nevienā no 14 pārvaldēm. “Uz 1.augustu sociālā budžeta izpilde dažam ir 94 procenti, dažam 80 procenti vai pāri 70 procentiem,” teica viņš.
Ja ne valsts un pašvaldība, kas tad?
“Dzirstele” secina, ka līdzšinējās vietējās pašvaldībās ir bijusi atšķirīga pieeja apbedīšanas pabalsta izmaksai. Par to liecina saistošajos noteikumos vai nolikumos rakstītais. Piemēram, pilsētā šādu pabalstu maksāja tikai par tiem Gulbenē deklarētajiem mirušajiem cilvēkiem, kuru apglabāšanai valsts nesniedza finanasējumu. Pabalsta noteiktais apmērs bija 60 procenti no tobrīd spēkā esošās minimālās darba algas valstī. Savukārt Jaungulbenē apbedīšanas pabalstu 50 latu apmērā varēja saņemt par jebkuru mirušo personu, kas deklarēta pagastā. Līdzīga prakse bija arī cotos pagastos.
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Gulbenes nodaļas vadītāja Inese Zelča “Dzirkstelei” stāsta, ka līdz šim pašvaldības pilsētā un pagastos bija tās, kas parūpējās, lai neviens mirušais nepaliktu neapglabāts. Kā būs turpmāk, nav skaidrs. J.Antaņevičs “Dzirkstelei” klāsta, ka pilsētas un pagastu pārvaldes būs tiesīgas katru konkrēto gadījumu izskatīt un rīkoties. “Pagaidām neviens vēl nav palicis neapglabāts,” uzsver viņš.
I.Zelča stāsta, ka no 1.jūlija valsts garantēto apbedīšanas pabalstu iedzīvotāji saņem savā bankas kontā trīs darba dienu laikā pēc miršanas apliecības iesniegšanas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā. Iepriekš pabalstu izmaksāja bankā skaidrā naudā. I.Zelča atgādina, ka valsts apbedīšanas pabalstu maksā par apdrošinātajām personām noteiktā apjomā un noteiktos gadījumos.
Arī novada domē nesaņem
Gulbenes novada domes finanšu un ekomomikas nodaļas vadītāja Anna Pružinska “Dzirkstelei” skaidro, ka domes darbinieki līdz šim nav saņēmuši pabalstu par mirušu tuvinieku, kaut arī apstiprinātais darba samaksas un sociālo garantiju nolikums paredz šādu iespēju, piemēram, vecāku un tuvu ģimenes locekļu miršanas gadījumā. Darbinieki vēl neesot parakstījuši koplīgumu. Pēc neoficiālas informācijas domē kādam darbiniekam šajās dienās bijušas tuvinieka bēres, taču darbavietā apbedīšanas pabalsts nav lūgts un nav arī izmaksāts.
Fakti
1. Valsts maksā apbedīšanas pabalstu par sociāli apdrošinātajām personām:
ja miris strādājošais cilvēks, valsts izmaksā pabalstu divkāršanas vidējās mēnešalgas apmērā, bet ne mazāk par 364,55 latiem;
ja ir miris apdrošinātās personas apgādībā esošs ģimenes loceklis (piemēram, bērns līdz 18 gadu vecumam vai jaunietis līdz 24 gadu vecumam, kas studējis pilnā laika klātienē), tad valsts maksā konstantu summu – trīskāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, kas ir 3 x 45 lati jeb 135 lati;
ja ir miris bezdarbnieka pabalsta saņēmējs, tad valsts maksā konstantu summu 3 x 45 latus jeb 135 latus;
ja ir miris nestrādājošs pensionārs, valsts maksā pabalstu divu viņa pensiju apmērā, izņemot piemaksu par darba stāžu līdz 1996.gadam;
ja ir miris strādājošais pensionārs, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā izvērtē, kur būs lielāks apbedīšanas pabalsts – kā par strādājušu personu vai kā par pensionāru – un izmaksā attiecīgu pabalstu.
2. Valsts papildus vēl maksā vienreizēju pabalstu mirušā pensionāra laulātajam (arī pensionāram, kas sastāvējis oficiālā laulībā ar mirušo un kura dzīves laikā nav bijusi šķirta) aizgājēja divu pensiju apmērā.
