Zemnieku saeima ir sašutusi, ka valdību veidojošās partijas ir konceptuāli vienojušās, ka valsts budžetu iespējams papildināt uz nodokļu ieņēmumu rēķina. Ar nodokļiem paredzēts aplikt arī Eiropas Savienības subsīdijas lauksaimniekiem.
“Šāds lēmums ir absolūti nepārdomāts. Es neatbalstu ne nodokli par zemi, ne par īpašumu. Ne jau nodokļi būs tie, kas panāks, lai visa lauksaimniecībā izmantojamā zeme tiktu apstrādāta. Zemniekiem šobrīd nav nekādas motivācijas kaut ko darīt. Būs motivācija – visi grāvji būs “izlaizīti”. Valstij naudu vajadzētu meklēt kaut kā citādāk. Diezin vai, apliekot subsīdijas ar nodokļiem, tā paliks bagātāka, jo nebūs, kas maksā šos nodokļus,” uzskata Austrumvidzemes lauku attīstības biroja lauku speciāliste Vilhelmīne Gargurne.
Šis papildu noteiktais nodoklis, kā arī zemes nodoklis var būtiski ietekmēt zemnieku saimniecību likteni. Apliekot subsīdijas ar nodokļiem, valsts apzināti palīdz graut lauksaimnieku konkurētspēju. Arī nekur Eiropas Savienībā šāda prakse netiek pielietota.
“Līdz šim valdība vismaz centās ar saviem sociālajiem partneriem apspriest jaunās idejas, bet šoreiz bez jebkādas diskusijas ar nozares pārstāvjiem un sapratnes, kā tas ietekmēs lauksaimniecības konkurētspēju, pēkšņi notiek vienošanās. Jau tā ticība valstij un valdībai ir kritiski zema. Šādi sasteigti lēmumu tuvina valsti un uzņēmējus bankrotam,” uzskata Zemnieku saeimas priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja.
