Kas būs ar skolām nākamgad, pagaidām nav zināms
Par skolu un bērnudārzu piepildījumu deputātus Izglītības, kultūras un sporta komitejas sēdē, kura notika pagājušajās nedēļā, informēja Izglītības, kultūras un sporta nodaļas speciāliste Baiba Muceniece.
Viņa “Dzirkstelei” stāsta, ka skolu direktoriem bija jānorāda, cik skolēnu maksimāli konkrētā skolā var mācīties, proti, cik atļauj telpas, un cik reāli mācās.
Pieprasījums aug pēc vakara maiņu vidusskolas
B.Muceniece norāda, ka bērnudārzi mūsu novadā ir labi piepildīti, izņemot Beļavas un Jaungulbenes bērnudārzus, kur ir uz pusi mazāk bērnu nekā tie varētu uzņemt. Apmēram uz pusi mazāk skolēnu nekā tās varētu uzņemt mācās – Daukstu pamatskolā (šobrīd mācās 78 skolēni plus 18 bērnudārznieki, bet skolā varētu uzņemt apmēram 180 skolēnus), Galgauskas pamatskolā (šobrīd kopā ar pirmsskolas sagatavošanas grupu mācās 122 bērni, bet skolas ir uzcelta priekš 210 skolēniem), K.Valdemāra pamatskolā (pašlaik skolā mācās 78 skolēni, bet varētu mācīties 150 bērni), Stāmerienas pamatskolā (zinības apgūst 97 skolēni, bet skolas telpas atļauj uzņemt apmēram 200 skolēnus) un Lejasciema vidusskolā (no 1. līdz 12.klasei mācās 190 skolēni, bet lielākais skolēnu skaits kādreiz skolā esot bijis 360).
“Tikai skolu piepildījumu nevar ņemt par pamatu, bet tas varētu būt viens no kritērijiem pie skolu optimizācijas,” saka B.Muceniece.
Situācija ir stabilizējusies Gulbīša vidusskolā, jo tai ir pievienota Siltāju pamatskola (abās skolās kopā mācās 170 skolēni). Savukārt ļoti labi piepildītas ir mūzikas un mākslas skolas. Pieprasījums aug pēc vakara maiņu vidusskolas. Vakara maiņu vidusskolas direktore Zigrīda Gabrāne “Dzirkstelei” saka, ka daudziem cilvēkiem nav darba un viņi saprot, ka bez vidējās izglītības nekādu darbu arī nevarēs dabūt.
“Cilvēkiem ir arī vairāk brīva laika, lai apmeklētu skolu. Iepriekšējā krīzē, proti, deviņdesmitajos gados pieprasījums pēc vakara maiņu vidusskolas bija vēl lielāks. Toreiz arī bija lielāka motivācija mācīties. Tagad bērni lielā mērā tomēr iespaidojas no vecākiem. Viņi saprot, ka ir jāmācās, bet tajā pašā laikā neredz savu piepildījumu, ko darīt tālāk. Tāda ir reālā situācija – diezgan pesimistiska, salīdzinot ar iepriekšējo krīzi, tad skolēni gaišāk skatījās nākotnē, tagad tā nav. Tagad skolēni domā par to, ka vairāk jāmācās svešvalodas, paši saprotat, kāpēc tas tā ir,” stāsta Z.Gabrāne.
Jāskatās trīs lietas: bērns, skolotājs un pašvaldība
Kādā no nākamajām izglītības, kultūras un sporta komitejām deputāti tiks informēti par transporta kustību pagastos, proti, kā skolēni nokļūst skolās. Pagaidām tas ir zināšanai.
Valtis Krauklis, kurš tagad vada Izglītības, kultūras un sporta komiteju, “Dzirkstelei” uzsver, ka pagaidām ir ļoti grūti pateikt, kas mūs sagaida tālāk ar skolu optimizāciju.
“Bet, ja lauku skolā paliek 30 bērni, nu tad, protams, ir jādomā, ko darīt ar šo skolu,” norāda V.Krauklis.
Viņš skaidro, ka pie skolu optimizācijas ir jāvērtē trīs lietas: bērns (protams, arī viņa vecāki), skolotājs un pašvaldība. “Ja es domāju kā vecāks par izglītības līmeni, tad man kā vecākam apvienotās klases nepatīk. Ja gribam, lai bērns iemācītos, bet tajā pašā laikā viņš divus gadus pēc kārtas mācās apvienotajās klasēs, tad tas nav tas labākais variants,” saka V.Krauklis.
Viņš saka, ka nākamā gada budžets parādīs, vai būs iespējams skolu tīklu atstāt tādu pašu kā līdz šim un dzīvot tāpat, vai tomēr būs kaut kas jādara. “Kas mūs sagaida, to pagaidām nezina neviens,” saka V.Krauklis un uzsver, ka pamatvērtība ir bērns un visiem ir jāskatās no šā viedokļa.
“Ja bērns dzīvo, piemēram, attālināti no savām mājām internātā, bet tur ir radīti labi apstākļi, tad arī tas ir normāls risinājums.
