Gulbenes novada dome neatceļ pilsētas domes lēmumu par gadatirgu rīkošanu
Ceturtdien kārtējā Gulbenes novada domes sēdē deputāti izskatīja uzņēmēju iesniegumu, kurā lūgts nerīkot gadatirgus. Deputāti tomēr nolēma neatcelt pilsētas domes lēmumu, proti, gadatirgi tiks rīkoti arī turpmāk.
Izskatot šo jautājumu, novada domes priekšsēdētāja Sandra Daudziņa klātesošos iepazīstināja ar uzņēmēju lūgumu. Proti, sakarā ar ekonomisko krīzi valstī un arī mūsu pilsētā rūpniecības preču tirgotāji lūdz, atcelt šogad un neatļaut rīkot arī nākamgad ielu tirdzniecību un gadatirgus, kā to ir izdarījušas citas pilsētas Latvijā. Pretējā gadījumā daudziem uzņēmējiem būšot jāstājas bezdarbnieku rindās.
Viens atšķirīgs viedoklis
Deputāts Dzintars Poļaks uzskata, ka uzņēmēji būtu jāsaprot un šis jautājums ir jāizvērtē.
“Ja iet runa par pārtiku, stādiem, pašu audzētā tirgošanu, tad viss kārtībā, bet runa iet par rūpnieciski ražotu preču, zābaku un tādu preču pārdošanu. Vajag izdomāt, kā mēs to varētu atrisināt,” saka Dz.Poļaks.
Savukārt S.Daudziņa uzskata, ka atcelt gadatirgus un aizliegt ielu tirdzniecību, ir viennozīmīgi neatbalstāms priekšlikums. Viņa norāda tieši pretēji – ir jāatbalsta gadatirgi un tie jāpopularizē.
“Var vienīgi izvērtēt tirgus kvalitāti, bet kas to var veikt un darīt?” vaicā S.Daudziņa.
Deputāts Valtis Krauklis skaidro, ka pēc Ministru kabineta noteikumiem vienā teritorijā var rīkot astoņus lielos tirgus.
“Tā mēs pēc šī principa esam darbojušies visus pēdējos gadus. No vienas puses var saprast uzņēmējus, bet bijis arī tā, ka pusgadu pilsētā nav bijis gadatirgus. Tad notika pretējais – bija jūra iesniegumu domē ar jautājumu, kāpēc nav gadatirgu?” stāsta V.Krauklis un piebilst, ka šogad ir jābūt vēl diviem gadatirgiem. Datumi, kad tie notiks, jau ir publicēti un zināmi, bet par nākamo gadu var izvērtēt.
Uz to S.Daudziņa norāda, ja runa ir gadatirgu rīkošanas izvērtēšanu nākamgad, tad kura kompetencē būs izvērtēšana, kam tirgoties un kam ne?
Pircējs nosaka, pie kā pirkt, ko pirkt un cik pirkt
Arī Nikolajs Stepanovs pauž savu viedokli par gadatirgiem. Viņš domā, ka tā ir iejaukšanās ekonomikā, bet vislabākais ekonomists ir pircējs, kurš nosaka, pie kā pirkt, ko pirkt un cik pirkt.
“Man ļoti sāpēja un sāp vēl šodien, ka Gulbenē vēl aizvien gadatirgus nevar salīdzināt, piemēram, ar Alūksnes, Limbažu, Balvu un citiem. Tur gadatirgi ir daudz lielāki. Tajos ne vienu vien reizi esmu saticis gulbeniešus. Mēs pašreiz skatām iesniegumu, kuru ir parakstījuši 20 vai 30 uzņēmēji, bet kā ir ar 20 000 iedzīvotāju? Kāpēc mēs viņu intereses negribam aizstāvēt? Es labi atceros, kad lielie veikali nāca Gulbenē, kādas vēstules un pretenzijas mēs saņēmām, ka visi izputēs, bet nekas jau neizputēja. Tagad put tie lielie,” saka N.Stepanovs.
Viņš uzsver, ka ar šo jautājumu jābūt ļoti uzmanīgiem.
“Ja mēs gribam mesties regulēt un aizliegt – tu atbrauksi un tirgosi, bet tu ne. Bet tad, kad mūsu uzņēmējiem, kuri brauc uz citām pilsētām, aizliegs tirgoties, jūs redzēsiet, kāda būs pretreakcija no tiem uzņēmējiem. Es atturētos mesties regulēt to, ko patiesībā regulē pavisam cita auditorija,” saka N.Stepanovs.
Arī Andis Caunītis, papildinot N.Stepanova teikto, piebilst, ka mēs ekonomiku nevaram regulēt, jo to vislabāk regulē pats tirgus.
Savukārt deputāts Guntis Blūms norāda, ka bieži vien, ja ir kāds lielāks pirkums, viņš apsver iespēju to iegādāties Rīgā, jo šeit daudzi ir nepamatoti sadārdzinājuši preces cenu.
Tam piekrīt arī A.Caunītis, sakot, ka Latvijā preces ir dārgākas.
“To ir teikuši vairāki, ka aizbrauc uz ārvalstīm un iepērkas tur lētāk,” teic A.Caunītis.
Deputāts Stanislavs Gžibovskis uzskata, ka konkurencei ir jābūt, un, jo tā lielāka, jo labāk.
Diskusijas noslēgumā deputāte Saulcerīte Indričeva izteica domu, ka var aicināt uzņēmējus un diskutēt par šo jautājumu, uzklausīt viņu priekšlikumus, lai varētu izvērtēt nākamās iespējamās darbības.
