Otrdiena, 15. jūlijs
Egons, Egmonts, Egija, Henriks, Heinrihs
weather-icon
+21° C, vējš 2.42 m/s, Z vēja virziens
Dzirkstele.lv ikona

Beļavietis Jānis Skopans ir Jānis jau ceturtajā paaudzē

BEĻAVIETIS Jānis Skopans savu vārdu viņš ir ieguvis, pateicoties māsai Sigitai, kura vecākiem teikusi, ka katrā mājā jābūt savam Jānim. Šobrīd Jāņa skatuves tēlu papildina vizuāli izteiksmīgas ūsas, kuras viņš ieveido, lai uz skatuves kaut kā atšķirtos un pievērstu savam tēlam uzmanību. Laika gaitā viņa imidžs bijis dažāds – gan gari mati, gan franču bizes un pat ilgviļņi. “Nav nedēļas, kad man kāds nepajautātu, kāpēc man ir tādas ūsas. Nav daudz vīriešu, kuriem ir šādas ūsas. Visiem prātā varbūt nāk dziedātājs Miks Galvanovskis, kuram tās ir vēl iespaidīgākas,” smej Jānis. FOTO: GATIS BOGDANOVS

Jānis Skopans no Beļavas jau vairākus gadus savu vārdadienu svin, kāpjot uz skatuves kopā ar Rolandu Melberdu, viņi ir grupa “Rolise”. Jānis saka, ka nebūt neskumst par to, ka svētki jāpavada uz skatuves, jo viņš jau kopš bērnības zinājis, ka vēlas savu dzīvi saistīt tieši ar skatuvi. Tieši to viņš arī dara jau vairāk nekā desmit gadus, gan dziedot, gan arī pirms tam vadot teātri un strādājot kultūras nozarē.

Savu vārdu Jānis ieguva, pateicoties māsai Sigitai, kura palīdzējusi vecākiem izvēlēties tieši šo vārdu.

“Mani vecāki Dzintra un Valdis ilgstoši nevarēja man izvēlēties vārdu, un viņi domājuši par dažādiem variantiem. Mana māsa teikusi viņiem, ka mums mājās vajagot savu Jāni, un tā nu arī man tika dots vārds Jānis,” teic mūziķis.

Šis vārds slēpjas arī viņa dzimtas saknēs, jo Jānis esot bijis gan viņa vecvectēvs, gan vectēvs, gan arī onkulis. Katrā paaudzē esot kāds Jānis, un nu atliek tikai šādu tradīciju turpināt.

“Esmu Jānis jau ceturtajā paaudzē,” teic Jānis.

12 gadi kultūras nozarē

Jānis jau laikā, kad mācījās Ozolkalna pamatskolā, zināja, ka vēlas savu dzīvi saistīt ar skatuvi. Tieši tādēļ viņš pēc pamatskolas pabeigšanas devās mācīties uz Viestura vidusskolu Valmierā, kur mācījās teātra klasē. Pēc tam Jānis studēja Latvijas Kultūras koledžā. Tur viņš mācījās kopā ar vairākiem nu jau zināmiem mūziķiem, kā, piemēram, Samantu Tīnu.

“Skatuve jau ir mans dzīvesveids. 23. jūnijs parasti tiek pavadīts uz skatuves, bet 24. jūniju pavadu arī kopā ar ģimeni. Atzīmējam svētkus savā lauku mājā,” stāsta Jānis.

Viņš atceras, ka bērnībā šie svētki tika svinēti vērienīgi un pie viņa ciemoties nākuši daudzi radinieki un kaimiņi.

“Arī pēc tam, kad vadīju teātri Beļavā, Rankā un Ozolkalnā, pie manis bieži vien brauca teātra kolektīvi, lai mani pārsteigtu un apsveiktu,” stāsta Jānis.

Jānis pēc koledžas beigšanas strādājis ar Rankas amatierteātri, kura vadību viņš ir pārņēmis no teātra iepriekšējās vadītājas Edītes Siļķēnas. Pēc tam Jānis neilgu laiku strādāja par kultūras norišu darbinieku Beļavas pagastā. Tieši šajā laikā Jānis arī sāka vadīt Beļavas teātri, un, kad tika slēgta Ozolkalna pamatskola, lai tā neietu zudībā, tika izveidots Ozolkalna kultūras un sporta centrs “Zīļuks”, kurā viņš strādājis par vadītāju.

“Nostrādāju gandrīz 12 gadus, un šajā laikā tika daudz kas izdarīts. Roku rokā strādājot arī ar Beļavas kultūras nama vadītāju, tika izveidoti daudz un dažādi pasākumi,” stāsta Jānis. Lielākie viņa organizētie pasākumi šajā laikā bija teatrāli muzikāls pasākums “Viena vieta uz bieža vēl brīva…”, kordiriģentu Imanta un Gido Kokaru 94. jubilejas pasākums, “Vecgada mūzikas un videonakts 2015”.

Rūp latviskās tradīcijas un svētki

Jānis atzīst, ka aizvien vairāk redz tieši latvisko tradīciju popularizēšanu un tas priecē. Tiesa, tik un tā reizēm gadās braukt uz koncertiem, kuros ir sajūta, ka tas veidots tikai ķeksīša pēc.

“Ir vietas, kur šajos svētkos nav pat īsti izrotāta uzstāšanās vieta. Bet priecē tās vietas, kurās ir viss izrotāts, ne tikai skatuve vai kultūras nams, bet visa pilsēta, pagasts vai ciems. Šajās vietās tiešām redzi to, ka cilvēkiem rūp latviskās tradīcijas un šie svētki. Esmu par to, ka šajos svētkos skan Līgo mūzika un viss top šajā tematikā. Tas ir sava veida patriotisms, un tas noteikti ir vajadzīgs,” teic Jānis.

Reiz kopā ar grupas “Rolise” vadītāju Rolandu viņi sprieduši par to, ka aizvien mazāk vecāku izvēlas saviem bērniem dot vārdus Jānis un Līga.

“Ik palaikam šie vārdi sāk atkal parādīties, un arī paziņu lokā jau atkal sāk figurēt vārds Jānis. Daudzi bērniem mūsdienās dod tādus vārdus, kādus uzskata par moderniem. Latvijā arī ienāk citu tautu kultūras. Reiz kādā intervijā Jānis Jarāns teica, ka latviešiem taču esot skaists vārds – Mārtiņš, bet daudzi saviem jaundzimušajiem izvēlas dot vārdu Martins. Viņš to nesaprotot. Arī man gribētos, lai tradīcijas tomēr tiek saglabātas,” stāsta Jānis.

Dzīve ir interesanta

Lai arī pašlaik Jānis vairs nevada nevienu teātri, viņš neizslēdz nākotnē arī šādu ideju.

“Kas zina, dzīve ir interesanta, un bieži vien ņemu to, ko tā man sniedz. Varbūt tā nebūtu gluži vairs paša teātra vadīšana, bet iesaistīšanās kādā projektā,” par nākotnes plāniem teic Jānis, kurš 20. jūnijā ar grupu “Rolise” ieskandināja svētkus Biksēres estrādē Madonā, bet 21. jūnijā grupa uzstāsies Valmieras pusē un 23. jūnijā – Jaunannā.

Dzirkstele.lv ikona Komentāri