Novadniece Evelīna Vekšina 4. jūlijā iegūs ergoterapeites diplomu Rīgas Stradiņa universitātē. Lai arī darbs pašlaik jauno speciālisti aizvedīs uz Ventspili, viņa sirdī lolo sapni varbūt reiz atgriezties Gulbenē un palīdzēt cilvēkiem šeit.
Evelīna stāsta, ka izglītība viņai vienmēr šķitusi ļoti svarīga.
“Skolā mācības man sagādāja patiesu interesi un gandarījumu. Mācību process nekad nav šķitis pārāk grūts – drīzāk tas bija ceļš, kurā labprāt ieguldīju savu laiku un enerģiju. Sasniegumi un labie rezultāti mācībās nāca ar darbu. Mani audzināja mamma Tatjana, kura strādā par skolotāju Gulbenes novada vidusskolā. Viņa ir mans stingrais, bet gādīgais balsts – cilvēks, kurš ar savu piemēru iemācīja man tādas vērtības kā neatlaidība, sirsnība un cieņa pret darbu. Mans tētis Uldis bija sirsnīgs, atbalstošs un ļoti ticēja maniem spēkiem. Diemžēl, kad man bija 18 gadi, viņš traģiski gāja bojā autoavārijā. Šis notikums daudz ko mainīja manā dzīvē, taču arī nostiprināja apziņu, cik svarīgi ir izmantot laiku, iespējas un būt pateicīgam par tiem cilvēkiem, kuri mūs iedvesmo. Abi mani vecāki manī ir ielikuši pārliecību, ka izglītība ir vērtība un ka zināšanas ir ceļš uz neatkarību, pašcieņu un iespēju palīdzēt citiem. Viņi iedvesmoja mani mācīties un nepadoties pie grūtībām,” stāsta Evelīna.
Trauma pārtop iedvesmā
Interese par medicīnu jaunajai mediķei radās jau bērnībā, taču īpaši par to viņa sākusi domāt, kad 18 gados guva nopietnu rokas traumu.
“Šis notikums bija gan fiziski, gan emocionāli izaicinošs, taču tieši tajā laikā pirmo reizi sapratu, cik daudz spēj dot mediķu rūpes, zināšanas un empātija. Atveseļošanās procesā, īpaši rehabilitācijā, sastapos ar cilvēkiem, kuri man palīdzēja atgūt ne tikai rokas funkcijas, bet arī pārliecību par sevi. Viņu darbs mani iedvesmoja. Šī pieredze kļuva par pamatu manai vēlmei studēt rehabilitāciju un specializēties ergoterapijā – jomā, kurā varu apvienot praktiskas zināšanas ar līdzjūtību un palīdzēt cilvēkiem atgriezties pilnvērtīgā dzīvē,” stāsta jauniete.
Evelīnai vienmēr ir patikusi sajūta, ka var palīdzēt citiem. “Jau kopš skolas gadiem jutu, ka mani saista darbs ar cilvēkiem – īpaši brīžos, kad viņiem nepieciešams atbalsts, iedrošinājums vai praktiska palīdzība. Ergoterapija ir joma, kurā varu apvienot gan medicīniskas zināšanas, gan cilvēcību, radošumu un psiholoģisko izpratni. Šobrīd jau esmu nokārtojusi visus pārbaudījumus un devusi Hipokrata zvērestu, tagad atliek tikai svinīgajā brīdī saņemt diplomu,” stāsta Evelīna.
Speciālisti nepieciešami arī reģionos
Viņa atzīst, ka medicīnas un rehabilitācijas jomā viens no lielākajiem izaicinājumiem, ar ko saskaras arī ergoterapeiti, ir sabiedrības nepietiekama izpratne par to, cik nozīmīga ir rehabilitācija cilvēka dzīves kvalitātes uzlabošanā.
“Nereti cilvēki domā, ka ārstēšanās beidzas pēc operācijas vai medikamentu kursa, taču īstā cīņa par ikdienā nepieciešamo funkciju atgūšanu sākas tieši pēc tam – un tur ergoterapija spēlē ļoti būtisku lomu. Arī valsts atalgojuma sistēma ir jautājums, kas satrauc daudzus medicīnas studentus. Darbs šajā nozarē prasa lielu atbildību, emocionālu izturību un pastāvīgu profesionālu attīstību, un būtu tikai godīgi, ja tas tiktu pienācīgi novērtēts arī finansiāli. Tomēr daudzi no mums, kuri izvēlas šo ceļu, to dara ne tikai naudas dēļ, bet tāpēc, ka vēlas darīt jēgpilnu darbu, redzēt rezultātus,” uzsver E.Vekšina.
Šobrīd viņa dosies tālāk sevi attīstīt Ventspilī, taču jaunā speciāliste atzīst, ka viņas sirdī vienmēr paliks doma, ka kādreiz varētu atgriezties arī Gulbenē, jo tā ir vieta, kura viņu ir veidojusi.
“Ergoterapeita darbs ir vajadzīgs visā Latvijā, arī reģionos. Un man ir svarīgi, lai arī ārpus lielajām pilsētām cilvēkiem būtu pieejami kvalitatīvi rehabilitācijas pakalpojumi – iespējams, nākotnē arī pati spēšu dot savu ieguldījumu šajā virzienā,” teic jaunā ergoterapeite.
Cilvēki aiziet pie ārsta par vēlu
Runājot par vispārējo Latvijas iedzīvotāju stāvokli, Evelīna uzsver, ka, piemēram, jauniešiem interese par veselību pēdējos gados ir pieaugusi. Viņi daudz vairāk domā par veselīgu uzturu, sporto, pievērš uzmanību mentālajai veselībai.
“Tomēr vienlaikus jāatzīst, ka ir arī daļa jauniešu, kuri savas veselības vajadzības noliek malā, jo ikdienas steiga, stress un digitālā vide aizēno rūpes par sevi. Piemēram, sēdošs dzīvesveids, maz kustību, pārmērīgs ekrāna laiks ir kļuvuši par ikdienu, kas ilgtermiņā var radīt nopietnas problēmas. Savukārt vecāku un vecvecāku paaudzes bieži vien iedzīvojas hroniskās veselības problēmās, kuras varēja mazināt vai novērst, ja būtu meklēta palīdzība laikus. Tieši tur mēs redzam vēl vienu lielu problēmu – cilvēki nereti aiziet pie ārsta par vēlu. Viens no galvenajiem iemesliem ir bailes – no diagnozes, no procedūrām, dažkārt arī no nezināmā. Pie ārsta neiešanas problēma nereti saistīta arī ar pieejamību. Dažkārt arī pietrūkst izpratnes par to, kādu speciālistu vispār vajag, vai arī trūkst uzticības sistēmai,” secina jaunā speciāliste.
Viņa atzīst, ka arī ergoterapijā bieži var redzēt cilvēkus tad, kad problēma jau ir novēlota, piemēram, insulta sekas, smagas locītavu sāpes, mugurkaula problēmas.
“Tieši tāpēc profilakse, agrīna iejaukšanās un izglītošana par veselīgu dzīvesveidu ir tik svarīga. Tas ir arī mūsu, jauno speciālistu, uzdevums: ne tikai ārstēt, bet arī izglītot,” uzsver Evelīna.
Nekautrēties lūgt palīdzību
Vismaz reizi mēnesī Evelīna vienmēr mēģina atbraukt uz Gulbeni.
“Tā ir mana dzimtā vieta, te ir ģimene, radi un draugi, kas man ļoti svarīgi. Brīvo laiku labprāt pavadu pie dabas — man patīk apmeklēt dabas takas, doties pastaigās uz skatu torņiem un vienkārši izbaudīt mieru un svaigo gaisu. Tas palīdz atpūsties no ikdienas steigas un iegūt enerģiju jauniem izaicinājumiem,” teic E.Vekšina.
Viņa ikvienam, kurš arī vēlas uzsākt medicīnas studijas, iesaka rūpīgi apdomāt savu motivāciju.
“Medicīnas studijas prasa daudz darba, pacietības un neatlaidības, taču tās sniedz arī milzīgu gandarījumu – iespēju palīdzēt cilvēkiem un ietekmēt viņu dzīvi pozitīvi. Ir svarīgi saprast, ka ceļš nebūs viegls – jābūt gataviem gan garām studiju stundām, gan intensīvām praksēm, gan emocionāliem izaicinājumiem, strādājot ar pacientiem. Tajā pašā laikā ļoti svarīga ir arī spēja rūpēties par sevi un saglabāt līdzsvaru starp mācībām un personīgo dzīvi. Es ieteiktu arī jau laikus meklēt iespējas iegūt pieredzi – brīvprātīgais darbs, prakse, sarunas ar nozares profesionāļiem palīdzēs labāk saprast, vai šī joma tiešām ir tev piemērota. Un nekautrējies lūgt atbalstu un palīdzību! Studiju laikā ir brīži, kad vajadzīgs gan ģimenes, gan draugu, gan pasniedzēju atbalsts,” atzīst Evelīna.
KAS IR ERGOTERAPIJA?
FOTO: NO PERSONISKĀ ARHĪVA
◆ Ergoterapija ir veselības aprūpes profesija, kuras galvenais uzdevums ir veicināt indivīda dalību ikdienas nodarbēs, veselību un labklājību visos dzīves aspektos. Ergoterapeita galvenais uzdevums ir palīdzēt apgūt vai atgūt prasmes, kas ļauj pacientam būt neatkarīgam ikdienas nodarbēs.
◆ Latvijā ergoterapija ir salīdzinoši jauna rehabilitācijas nozare, pirmie ergoterapeiti darbu sāka 1996. gadā. Šobrīd Latvijā valsts, pašvaldību un privātās medicīnas iestādēs, rehabilitācijas centros, pašvaldību sociālajos dienestos, sociālās aprūpes centros praktizē vairāk nekā 100 ergoterapeitu.
AVOTS: “ERGOTERAPIJA.LV”
