Cīņai ar grauzējiem nav izdomāts nekas efektīvāks par indi
Ne tikai laucinieki, arī gulbenieši, kas mitinās privātmājās, šoruden ir šokā par lielo žurku daudzumu, kas joprojām vēl turpina spiesties iekšā viņu saimniecības ēkās un pat dzīvojamajās mājās. Kāds Ozolu ielas iedzīvotājs “Dzirkstelei” stāsta, ka katru dienu no jauna šķūnī izliek slazdus ar ēsmu žurku pievilināšanai. Nav bijis nevienas tādas dienas novembrī, kad nebūtu noķerta kaut viena žurka. Rekords bijis – ar reizi četras žurkas vienā slazdā! Tādējādi noķerti jau vairāki desmiti grauzēju.
“Rudeņos žurkas vienmēr nāk pārziemot tuvāk pie cilvēka, jo meklē siltumu un ēdienu. Tā vienmēr ir bijis. Vienīgi šogad, liekas, jau bija jāsākas ziemai, bet vienalga laiks ir rudenīgs. Žurkas intensīvi vairojas, pārvietojas. Kamēr zeme kārtīgi nesasals, šie grauzēji joprojām nāks iekšā mājās,” “Dzirkstelei” saka veterinārārste, veterinārās aptiekas “Pie Ilzes” vadītāja Ilze Mezīte.
Nav grauzēju apkarošanas firmu
Pārtikas un veterinārā dienesta Austrumvidzemes pārvaldes vadītājas vietniece Indra Tomiņa “Dzirkstelei” saka, ka Gulbenē nav dzirdēts par tādu firmu piedāvājumu, kas iedzīvotājiem varētu palīdzēt cīņā ar grauzējiem. Tāpēc nekas cits neatliek, kā vien šo problēmu risināt pašiem saviem spēkiem.
“Vislabāk ir doties uz veterināro aptieku, kur ir speciālists, kas paskaidros un palīdzēs izvēlēties līdzekļus žurku apkarošanai, sākot ar slazdiem un beidzot ar dažādām indēm. Paskaidros, kas ir mazāk kaitīgi mājdzīvniekiem, kā arī to, kura no indēm stiprāka, cik bieži un kur tā jāizliek žurku iebarošanai,” saka viņa.
I.Mezīte stāsta, ka veterinārās aptiekas pircējiem piedāvā žurku slazdus un dažādas indes – graudos, auzu pārslās, parafīnā. Rezultāts ir atkarīgs no pašiem.
“Ir cītīgi pašiem šīs indes jāizliek, jādomā, kur izlikt. Jāsaprot, ka žurkas ļoti ātri vairojas. Viņām grūtniecības laiks ir līdz divām nedēļām, metienā ir 10 – 15 bērnu. Pēc diviem mēnešiem jaunā žurciņa jau ir tiktāl izaugusi, ka pati var sākt radīt pēcnācējus. Tāpēc arī liekas, ka žurku ir nenormāli daudz,” uzsver viņa.
I.Mezīte klāsta, ka iedzīvotāji bieži vien vilcinās sākt cīņu ar žurkām. Sākumā visam atmet ar roku, jo žurku indēšana nav nekas patīkams. Bet grauzēji tikmēr savairojas lielos daudzumos, un tad viņi arī daudz apēd, tostarp arī lielu daudzumu žurku indes, kas savukārt nozīmē lielākus finansiālus izdevumus.
“Tas ir jāņem vērā – līdzko žurkas sāk parādīties, ar tām jācīnās, jāliek inde,” piekodina I.Mezīte.
Lai beigtā žurka nesmirdētu
Nereti cilvēki aptiekā taujājot pēc žurku indes tīrā veidā. “Tādas vairs nav!” uzsver viņa. Žurku indi pārdod jau safasētu, kas atbilst noteiktam svaram. Cena ir atšķirīga – no aptuveni puslata līdz pusotram latam un vairāk. Ir arī tādas indes, kurām komponentā piejaukta viela, lai nobeigusies žurka nesmirdētu. Tā alā sažūst kā mūmija.
I.Mezīte uzsver saimnieku atbildību. Mājdzīvnieki nedrīkst atrast žurkai domāto indi. Gadās, ka cilvēks izdomā pie indes nolikt vēl arī gaļas gabalu, suns to atrod apēd un saindējas. Inde ir jāliek žurku alās, kur mājdzīvnieki netiek klāt. Ja suns vai kaķis atradīs saindēto žurku, no tā nevajadzētu saindēties. Tas iespējams vienīgi tad, ja mājdzīvnieks apēd vairākas noindētas žurkas.”
Arī grauzējiem domātā indes ražotāji ir ņēmuši vērā šo aspektu un izgatavo tādu ģifti, kas suņiem un kaķiem negaršo.
I.Mezīte ir skeptiska pret dažiem tautā pielietotiem līdzekļiem cīņā ar žurkām. Piemēram, izliekot žurku ceļā sasista stikla lauskas kopā ar gaļu.
“Tam būs nosacīts efekts. Lielu stiklu žurka neapēdis, bet smalko izvadīs no organisma dabiskā ceļā,” uzsver veterinārārste.
Vienmēr vislabākā metode cīņā ar grauzējiem ir visu caurumu aizlāpīšana dzīvojamajās un saimniecības ēkās, lai grauzējiem nebūtu spraugu, ka kurām ienākt mājās.
