Novadnieks rīdzinieks Kārlis Vanags ir fitnesa treneris. Ne tik pozitīvas pieredzes dēļ viņš ir atteicies pilnībā no alkohola lietošanas un uzsver, ka sports bieži vien nav tikai par kustību, bet gan par gribasspēku un vēlmi dzīvot citādāk.
Viņš dzimis Gulbenē un lielāko daļu savas bērnības pavadījis Stāķos un Šķieneros. Līdz 9. klasei mācījies Stāķu pamatskolā, kur viņu nesaistīja ne treniņi, ne sporta aktivitātes.
– Vienu vai divas reizes biju uz sporta pulciņiem Stāķu sporta zālē. Tajā brīdī šķita, ka no šo pulciņu apmeklējuma guvu vairāk negatīvas nekā pozitīvas emocijas. Kad mēģini kaut ko pirmoreiz un tev nesanāk, ir ļoti nepatīkami, bet vēl nepatīkamāk ir tad, ja apkārt ir cilvēki, kuriem sanāk.
Toreiz man likās, ka apkārtējie mani apsmej par to, ka man nesanāk, bet patiesībā tā bija mana interpretācija par situāciju. Es kautrējos par to, ka mamma mūs audzināja viena. Skolā es mēdzu izteikt nievājošus komentārus un apsmiet citus, kas reizēm pat izvērtās kautiņos. Pašlaik tikai apzinos, ka kā aizsardzību izvēlējos uzbrukumu citiem ar cerību, ka tas pasargās no uzbrukuma man.
Sporta stundās man bija grūti pieņemt, ka kaut kas nesanāk, tāpēc es izvēlējos izvairīties no aktivitātēm, kuras man nepadevās. Kad man bija konflikts ar klasesbiedru, kurš bija labs skrējējs, sporta skolotāja Aina Rubene apturēja mūsu konfliktu. Es viņai teicu: “Skriešana ir domāta tikai mīkstajiem, kam ir jābēg. Es neesmu mīkstais un man ātri skriet nav vajadzīgs.” Pēc pagājušā gada Rīgas maratona, kurā noskrēju savu pirmo pusmaratonu, tieši atcerējos šo kuriozo notikumu.
Mani pirmie apzinātie treniņi sākās vidusskolā, kad iesāku apmeklēt Gulbenes stadiona trenažieru zāli, lai kļūtu spēcīgāks un varētu pastāvēt par sevi konfliktu situācijās.
– Cik būtiski ir attīstīties vispusīgi?
– Es nekad neesmu skatījies sporta pārraides un sekojis līdzi sportistu sasniegumiem. Man vienmēr ir licies, ka pašam darīt ir krietni aizraujošāk, nekā skatīties un priecāties par citiem. Man patīk būt fiziski aktīvam, apgūt pēc iespējas dažādākas prasmes, kuras izmantot kā rīkus un rotaļas, lai labi pavadītu laiku un gūtu emocijas. Reizēm mēdzu par saviem treniņiem teikt, ka es nesportoju, bet gan mācos vai spēlējos.
Man bieži mēdz jautāt, kurš sporta veids vispusīgāk attīsta ķermeni. Es vienmēr atbildu – tāda nav. Visi sporta veidi ierobežo ķermeņa potenciālu, pat tādi, kas šķiet daudzpusīgi, piemēram, krosfits, triatlons vai daudzcīņa. Lai vispusīgi attīstītu ķermeni, nedrīkst sevi ierobežot.
Man pašam ļoti patīk apgūt dažādus sporta veidus un izprast to specifiku, bet es nekad neesmu ilgstoši specializējies kādā vienā sporta veidā. Esmu piedalījies funkcionālā fitnesa sacensībās, spēka trīscīņā, virves vilkšanā, svaru bumbu sportā, skriešanas sacensībās, beidzamos divus gadus aktīvi trenējos brazīliešu džiudžitsā un startēju arī sacensībās, un šie ir tikai sporta veidi, kuros esmu startējis sacensībās. Līdztekus es visu laiku nemitīgi cenšos praktizēt un apgūt arī ko jaunu.
– Kas mainīja attieksmi pret alkoholu?
– Varu teikt, ka trenažieru zāle mani izvilka no nelabvēlīgas vides, kurā neapzināti biju nonācis. No 14 gadiem es dzīvoju patstāvīgi – mamma strādāja Vācijā, brālis dzīvoja Rīgā. Teorētiski mani pieskatīja krustmāte, taču lielākoties dzīvoju viens. Tā kā sports mani neinteresēja, man ātri vien parādījās citas intereses – tusiņi, alkohols un apreibinošas vielas. Diskotēkas piektdienu, sestdienu vakaros un alkohols bija neatņemama sastāvdaļa. No 14 līdz 22 gadiem es daudz lietoju alkoholu. Lai saprastu, cik daudz, man bija reizes, kad biju četras līdz piecas dienas pēc kārtas spēcīgā reibumā. Bija reizes kad no rītiem nevarēju izkāpt no gultas – visu ķermeni lauza, sāpēja visi orgāni un viss, ko ēdu vai dzēru, tika izvemts. Ja nebūtu trenažieru zāles un treniņu, ļoti iespējams, būtu palicis pie šādas ikdienas, kļūtu par apgrūtinājumu tuviniekiem vai būtu nonācis ieslodzījumā, vai pat sliktāk.
Līdz 12. klasei manas intereses bija tikai tusiņi un trenažieru zāle. Neredzēju jēgu iegūt labas atzīmes. Mums ar mammu bija vienošanās – kamēr es sekmīgi mācos, viņa mani atbalsta. To ļoti cienīju un uzskatīju, ka viņu nedrīkstu pievilt. Pēc 12. klases, izvēloties augstskolu, vadījos pēc draugu izvēlēm un augstskolām, kuras varētu vieglāk pabeigt. Viens bērnības draugs devās uz Ugunsdzēsības un civilās aizsardzības koledžu, cits uz Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju. Iesniedzu dokumentus abās. Koledžā man uzreiz pateica, ka netieku, jo bija krievu valodā kārtots svešvalodas eksāmens, bet, ja vēlējos iestāties, bija nepieciešams nokārtot angļu valodas eksāmenu. Akadēmijā es nokārtoju visus pārbaudījumus, bet budžeta vietai pietrūka pāris punktu, paliku kā pirmais aiz svītras. Mamma atbalstīja manu izvēli studēt, un es iestājos maksas grupā.
Rīgā turpināju tusēties un mācībās pieturēties pie minimuma. Studiju laikā kļuvu vēl nopietnāks attiecībā uz spēka treniņiem, sāku piedalīties sacensībās. Pamazām treniņi sāka aizvietot tusiņus.
Otrā kursa beigās sāku strādāt sporta klubā par fitnesa treneri. Man sāka uzlaboties sekmes, jo ieraudzīju praktisko pielietojumu teorijai, ko studēju.
Trešā kursa beigās pārtraucu lietot alkoholu pilnībā. Treniņi pamazām kļuva svarīgāki nekā tusiņi. Mans draugu loks arī mainījās. Izšķirošais brīdis bija, kad, sazvanoties ar draugiem no Gulbenes, uzzināju, ka viens no bērnības draugiem, ar kuru mēs agrāk kopā tusējāmies, ir miris. Pēc šī drauga bērēm mana attieksme pret alkoholu radikāli mainījās. Pēc šī notikuma izanalizēju savu dzīvi.
Pabeidzot bakalaura studijas, sāku apmeklēt treneru tālākizglītības seminārus un kursus. Pēc tam sāku skatīties plašāk un devos uz apmācībām ārpus Latvijas. Mani ļoti uzrunāja daudzpusīga ķermeņa funkcionālo spēju attīstība. Studiju laikā pamanīju, ka ir sportisti, kuri ir lokani un veikli, bet fiziski vāji un ar mazu muskuļu masu.
Man bija izveidojies savs skatījums uz ķermeņa attīstību, tādēļ arī centos izzināt visu iespējamo informāciju, kā to ir iespējams visefektīvāk panākt. 2018. gadā Stambulā apmeklēju “Animal Flow” apmācības – pasaules līmeņa sistēmu, kas akcentējās uz mobilitātes un ķermeņa koordinācijas attīstīšanu caur plašas amplitūdas kustībām savienotām plūsmā. Tajā laikā Latvijā neviens par šo sistēmu vēl nebija dzirdējis. Kad sāku praktizēt šo sistēmu, kolēģiem tas raisīja dažādas emocijas, bet mani un manu audzēkņu treniņus šī sistēma pacēla jaunā līmenī.
– Kā jūs kļuvāt par fitnesa treneri?
– Kad biju uzkrājis daudzu gadu pieredzi, vadot grupu nodarbības un individuālos treniņus dažāda sagatavotības līmeņa cilvēkiem, ieskaitot cilvēkus ar īpašām vajadzībām un augsta līmeņa sportistus, un apguvis pasaules vadošās treniņu sistēmas, sapratu, ka ir laiks dalīties ar zināšanām plašāk – apmācīt citus speciālistus, kuri jau var nodot arī šīs zināšanas vēl tālāk.
Jau četrus gadus organizēju un vadu pilnveides seminārus sporta un veselības speciālistiem, apmācot dažādus speciālistus ar treniņu sistēmām un zināšanām, kuras esmu apguvis un pārbaudījis uz sevis un saviem audzēkņiem. Protams, līdztekus arī turpinu pilnveidoties un apgūt jaunas zināšanas.
– Cilvēki nereti saka, ka viņiem nav laika treniņiem.
– Strādājot jau vairāk nekā desmit gadus ar dažādiem cilvēkiem, esmu piefiksējis, ka visgrūtākais cilvēkiem ir spēja saplānot savu ikdienu tā, lai visam pietiktu laika. Tas nozīmē arī sabalansētu uzturu, pietiekamu un kvalitatīvu miegu, kā arī fiziskās aktivitātes. Vairums cilvēku bieži izvēlas karjeras vārdā upurēt laiku, kas būtu jāvelta veselībai un ģimenei.
Mans ieteikums – izvirzīt sevi kā prioritāti. Ķermenis ir jānodrošina ar kvalitatīvu miegu, lai kognitīvās un fiziskās darbspējas būtu efektīvas. Lai uzlabotu miega kvalitāti, iesaku ievērot pāris pamatnosacījumus: iet gulēt un mosties aptuveni vienā laikā, vēlams līdz 23.00 doties gulēt un mosties vienā laikā gan darbdienās, gan brīvdienās; vismaz 1,5 stundu pirms gulētiešanas neēst, vienu stundu pirms gulētiešanas neizmantot viedierīces, arī televizoru, atvēlēt miegam vismaz astoņas stundas. Pastāvīgi ievērojot šīs četras lietas, miega kvalitātei vajadzētu uzlaboties pāris nedēļu laikā.
8000 soļi katru dienu ir labs fiziskās aktivitātes minimums. Vēl viens noderīgs ieradums – katru dienu atvēlēt 10–15 minūtes sev, doties pastaigā bez viedierīcēm un bez sarunām, vienkārši pabūt ar sevi un savām domām. Ķermenim ir nepieciešams laiks, lai apstrādātu visu informāciju, kas dienas laikā ieplūst no apkārtējās vides. Šāds neliels laiks sev ilgtermiņā var palīdzēt mazināt trauksmi un uzlabot gan darba, gan ikdienas produktivitāti.
– Kāpēc cilvēki visbiežāk vēršas pie jums?
– Pie manis bieži vēršas cilvēki ar vēlmi nomest lieko svaru un uzlabot ķermeņa kompozīciju. Tomēr jāsaprot, ka ķermeņa svara samazināšana ar treniņu palīdzību ir maldīgs uzskats. Liekais svars nerodas galvenokārt mazkustības dēļ, bet gan pārmērīga uzņemtā uztura daudzuma dēļ. Tieši tādēļ treniņi nav īstais rīks svara samazināšanai. Treniņi ir rīks ķermeņa funkcionālo spēju uzlabošanai, kas var veicināt svara samazināšanos, bet nav pamata rīks. Sabalansēts uzturs, kvalitatīvs miegs un uz ilgtermiņa veselību tendēti ikdienas ieradumi – tas ir tas, kas galvenokārt ietekmēs to, kā cilvēks izskatās un kāda būs viņa veselība.
Treniņi ir līdzīgi kā uztura bagātinātāji – tie strādā visefektīvāk, kad pamatlietas ir sakārtotas. Ja cilvēks nesakārto ikdienas ieradumus un sāk intensīvus treniņus, bieži vien tas ilgtermiņā pat nāk par sliktu veselībai, nevis to uzlabo. Viena no lielākajām mūsdienu problēmām ir mazkustīgs dzīvesveids, kas ilgtermiņā noved pie kustību mobilitātes ierobežojumiem. Daudzi domā, ka treniņi atrisinās mazkustīga dzīvesveida sekas, un bieži vien rezultātā pārslogo ķermeni, iegūst traumas, jo ķermenis nav tam sagatavots.
Pozīciju maiņa ik pēc 15–30 minūtēm ir lielisks risinājums sēdoša darba darītājiem. Var mainīt sēdēšanas pozas: sēdēt ar sakrustotām kājām uz vienu pusi, pēc tam otru, ar vienu pēdu uzliktu uz sola, tad ar otru u.tml. Tāpat var miksēt stāvus pozīcijas: stāvēt bez atbalsta, atbalstīties ar sēžamvietu pret solu, uzlikt saliektu kāju priekšā uz sola utt. Var mainīt tikai dažādas sēdēšanas pozīcijas un ik pēc stundas piecelties un izkustēties 2-5 minūtes ar plašas amplitūdas kustībām.
